’’Zivs pūst no galvas’’. Slikti, ka Saeima rāda slikto piemēru

 Viens no ASV prezidenta Donalda Trampa (Republikāņu partija) pirmajiem administratīvajiem rīkojumiem bija izbeigt valsts pārvaldes darbinieku ieilgušo mājsēdi jeb attālināto darbu no mājām. Līdzīgi, kā Latvijā arī ASV  attālinātais darbs ir iesakņojies valsts sektorā, kopš Covid 19 laikiem.

Federālie darbinieki ASV spiesti masveidā atgriezties savos birojos, jo valdība vairs neļauj strādāt no mājām. Šādu jaunā Prezidenta administrācijas rīkojumu varēja paredzēt, kad pirms pāris nedēļām Īlons Masks nāca klajā ar paziņojumu, ka ierēdņu ’’Covid laika privilēģija’’ - attālinātais darbs dezorganizē viņu darbu, kamdēļ tam tiks darīts gals. Iemesls, kāpēc Džo Baidena (Demokrātu partija) administrācija neķērās klāt šim jautājumam, bija tuvojošās vēlēšanas. Šeit var saskatīt zināmu līdzību ar Latviju, jo arī ’’Jaunā vienotība’’ ir pret jebkādu birokrātijas mazināšanas pasākumu, tai skaitā, arī privilēģiju mazināšanu ierēdņiem, jo ierēdņi veido minētās partijas vēlētāju kodolu. Kaitināt uzblīdušo balto apkaklīšu korpusu pirms vēlēšanām nebūtu prātīgi, it īpaši situācijā, kad partijas reitingi neatvairāmi slīd uz leju.

1.Birokrātijas un attālinātā darba pārskatīšana Latvijā ir atstāta novārtā

Kā Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) nesen izteicās, mēs gribam mazināt birokrātiju, ne cilvēkus… Būtībā tās ir savstarpēji izslēdzošas lietas, ņemot vērā to, ka Latvijā jau pirms astoņiem gadiem ierēdņu skaits bija virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Skaidrs, ka Valsts kanceleja šobrīd nesaredz iespēju mazināt cilvēku skaitu, nepārskatot valsts pārvaldei uzticētās funkcijas un neanalizējot, kā paveikt pārvaldei uzticētos procesus.[1] Tas pats attiecas arī uz attālinātā darba ierobežošanu.

Saeimas un valdības rokās ir vairāk nekā pietiekami, daudz instrumentu, lai sāktu beidzot valsts aparāta samazināšanu, tai skaitā, pārskatītu attālinātā darba praksi. Man jau šķiet, ka jaunās ASV administrācijas pirmie soļi birokrātijas mazināšanā ir labs iemesls arī mums uzsākt analizēt, ja ne izbeigt attālināto darbu. Saeimas deputātes Lindas Liepiņas (Latvija Pirmajā Vietā) vārdiem - daudzi publiskie pakalpojumi attālinātā darba dēļ iedzīvotājiem ir grūti pieejami, ja ierēdņi strādā attālināti no mājām. [2] Liepiņas viedoklim būtībā piekrīt arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš nu jau otro reizi, tiekoties pilī ar Saeimas deputātu frakcijām, šo problēmu piefiksē savā leģendārajā prezidenta blociņā, paužot izbrīnu par to, kāpēc Valsts kanceleja šai jomā līdz šim neko nav izdarījusi. Nesen Valsts prezidenta kritika izskanēja arī ’’Rīta Panorāmā’’(20.01.2025.), kur Edgars Rinkēvičs teica, ka ’’valdība birokrātijas mazināšanā pagājušā gadā nav izdarījusi neko’’.

Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, amatā stājoties, publiski solīja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā, [3] bet attālinātā darba pārskatīšana būšot viens no viņa primārajiem uzdevumiem. Pusgadu vēlāk Valsts kancelejas vadītājs jau izsakās, ka ’’nevajagot braukt otrā grāvī’’. Valsts kanceleja tā vietā, lai analizēt visas valsts pārvaldes liekās funkcijas, pētīšot, kādas vienas atsevišķas iestādes procedūras (interesanti, kuras?), bet par attālināto darbu viņš saka, ka iestādēm esot ’’jāpašregulējas’’. Proti, pašām esot jāizlemj, kādiem amatiem attālinātais darbs ir piemērots utt.[4] Senlatvieši mēdza teikt: kāda kunga ratos brauc, tādu dziesmu dzied! Un ir gluži skaidrs, ka R.Kronberga tukšrosīšanās ir cieši saistīta ar viņa tiešās priekšnieces Ministru prezidentes Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) politiskās gribas trūkumu. E.Siliņas publiskie paziņojumi nevieš cerību,[5] ka valdība patiešām pieķersies valsts pārvaldes un birokrātijas mazināšanai. Jau piecpadsmit gadus tiek runāts, ka tiks mazināta birokrātija, bet notiek pretējais process. Latvijas valdības jau gadiem imitē vētrainu strukturālo reformu plānošanu, solot ’’nelielu, vienotu, kompetentu, efektīgu valsts pārvaldi’’. Valsts kanceleja izdomā visādus trikus, cenšoties radīt iespaidu par birokrātijas apkarošanu. Labi atminos Valda Dombrovska (’’Vienotība’’) valdības laikā no Valsts kancelejas dzīlēm nākušu paziņojumu, ka tūlīt sākšoties ’’birokrātijas noriets un uzņēmējdarbības saullēkts’’. Pretēji tam Latvijā gadiem ir noticis ’’uzņēmējdarbības noriets un birokrātijas saullēkts’’. Rokas atliek tik noplātīt, dzirdot par tādiem Valsts kancelejas organizētiem pasākumiem, kas saistās ar vienas iestādes birokrātijas pētīšanu, ierēdņu ’’vakanču bankas’’ izveidošanu[6] vai divu departamentu apvienošanu. Par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārņemšanu Valsts kancelejā, kas tādejādi ’’stiprinās valdības centru ar plašākām analītiskajām spējām un sniegs atbalstu Ministru prezidentam un Ministru kabinetam rīcībpolitikas veidošanā.’, vispār neizteikšos.

Skaidrs, ka attālinātais darbs ir tikai kā ķirsītis uz birokrātijas treknās kūkas. Ierēdņu vienmuļo dzīvi tas padara vieglāk baudāmu, bet pašu birokrātiju mazāk pārredzamu.

2.Cik daudz ierēdņu tad strādā no mājām?

Igaunijā pagājuša gada nogalē medijos raisījās diskusija saistībā ar ierēdņu attālināto darbu. Karina Koppela publicēja Postimees pētnieciskās žurnālistikas rakstu ar nosaukumu ’’Igaunijas ministriju amatpersonas joprojām strādā no mājām’’.[7] Raksts tapa pēc tam, kad žurnālistes interesi raisīja fakts, ka darba dienas laikā kādas ministrijas ēkā lielāka daļa logu ir uzkrītoši tumšas. Jāpaskaidro, ka tā nebija parasta valdības ēka, bet tā saucamā „superministeerium“ ēka, ko uzprojektējis arhitekts Raili Hurt un kura atrodas Tallinas centrā.

Ēkā izvietotas ap 1,000 darba vietu un neskaitāmi kabineti ar 60 apspriežu telpām. Ēkā ir izvietotas sešas ministrijas - Finanšu ministrija, Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Tieslietu ministrija, Sociālo lietu ministrija, Klimata ministrija un Reģionālo lietu ministrija. Minētajā igauņu žurnālistes rakstā ir apkopotas ziņas, kuras sniedz pašas ministrijas. Šai pārskatāmajā analīzē par attālinātā darba izplatību ministrijās ir redzams, ka vairāk kā puse darbinieku strādā no mājām. Tā, piemēram, Sociālo lietu ministrijā no 177 darbiniekiem vien ik dienas tikai 50 ierēdņu atrodas ministrijā, bet 69 strādā no savām mājām, kamēr pārējie hibrīdrežīmā. Savukārt Klimata ministrijā no 299 darbiniekiem 200 strādā ofisā, kamēr pārējie no mājām vai hibrīdrežīmā. Žurnāliste arī izpētījusi, ka ministrijas ir atteikušās no daudzām aprīkotām darba vietām birojos, jo liela daļa darbinieku strādā tikai no mājām.

Tā, piemēram, Finanšu ministrijā, kurā strādā 260 darbinieki, fiziski atrodas tikai 178 aprīkotas darba vietas, bet Ekonomikas un komunikāciju ministrijā pieejami tikai 133 darba galdi ar datoriem, lai gan kopējais darbinieku skaits ir 200. Saskaņā ar Postimees sniegto informāciju katrā ministrijā attālināto darbu regulē arī ministrijas iekšējās vadlīnijas, un katrs darbinieks un viņa vadītājs vienojas par konkrētām detaļām.

Kontrole pār šo procesu ir liels izaicinājums iestāžu vadītājiem. Attālinātais darbs katrā ministrijā ir jāsaskaņo ar vadītāju, bet attālinātā darba pasākumi un visas ikdienas sanāksmes esot jāreģistrē Outlook kalendārā. Tas tiek atrunāts arī darba līgumā. Tā, piemēram, Ārlietu ministrijā ir pieļaujams strādāt attālināti, ja to atļauj attiecīgā darbinieka veicamie uzdevumi. Visvairāk hibrīda darba režīmu izmanto Tieslietu ministrija.

Pēc CNN sniegtās informācijas[8] ASV federālajos dienestos ar kopējo strādājošo skaitu - 2,3 miljoni cilvēku, aptuveni pusei darbinieku (!) jeb 1,1 miljonam darbinieku esot tiesības strādāt attālinātu darbu. Realitātē pilnībā attālināti strādājot vien tikai 10% darbinieku, kas ir 228 000.

Klātienē ik dienas strādā 1,2 miljoni federālo darbinieku, kas šādu iespēju neizmanto. Katra federālā valdības departamenta un aģentūras ziņā ir pašiem lemt, cik daudz un kādi darbinieki strādā attālinātā režīmā. Tā, piemēram, ar nacionālo drošību saistītajā aģentūrā - Departments of State un Interior and Homeland Security darbinieki klātienē pavada lielāko daļu sava darba laika, kas ir atšķirīgi, piemēram, no Finanšu vai Izglītības departamenta, kuros klātienē strādāt vien 36% darbinieku.

Par Latviju šādus datus neatrast. Varu tikai izdarīt pieņēmumus no savis paša novērojumiem, kas liek domāt, ka situācija pie mums ir līdzīga Igaunijai un ASV. Latvijas medijos laiku pa laikam atklājas, ka arī pie mums valsts darbinieku liela daļa atrodas attālinātā režīmā. Nesen noplūda informācija, ka Ekonomikas ministrijā Viktors Valainis (ZZS) uzsācis cīņu ar ministrijas tukšajiem koridoriem. Parādās informācija par Konkurences padomi, kuras darbinieki mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē. Dažkārt tie strādājot pat attālināti no ārvalstīm.[9] Ir dzirdēti stāsti, ka pat valsts darbā strādājošie šādi būtiski pagarina savu atvaļinājumu vai ar šo režīmu attaisno savu prombūtni.

Mani personīgie novērojumi liecina par lielu attālinātā darba izplatību Latvijā. Tā decembra mēnesī, uzklausot Juridiskās fakultātes studentu ziņojumus par praksi valsts iestādēs, uzzināju, ka Iepirkumu biroju praktikanti fiziski nav apmeklējuši, jo iestāde atrodas attālinātā režīmā. Studenti praksi izgājuši, sēžot savās mājas pie datora un sazinoties ar prakses vadītāju, kas savukārt atrodas savās mājās. Nesen dzirdēju stāstu par Rīgas pašvaldības darbinieku Ziemassvētku sarīkojumu, kur kādas pašvaldības iestādes darbinieki viens otru satika pēc trīs gadiem attālināta darba! Kāda augsta ranga amatpersona man pastāstīja, ka viņai radušās problēmas valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanā, kuras nevarēja izlīdzēties ar saraksti. Bija nepieciešama klātienes tikšanās. Amatpersonai pēc divus mēnešus ilgām sarakstēm e-pastā un konsultācijām attālināti izdevās ar VID norunāt klātienes tikšanos lielajā VID ēkā Talejas ielā 1. Tikšanās laikā negaidīti radās tehniska rakstura ķibeles, ko nebija iespējams atrisināt, jo ēkā nebija tehnisko darbinieku - tie visi atradušies attālinātā režīmā. Vispār izskatījies, ka iestādē nav cilvēku. Jā un tas VID darbinieks uz šo tikšanos bija braucis 100 km, jo atradies attālinātā režīmā. Un runa nav par Covid 19 pandēmijas laiku…

3.Varbūt ņemt piemēru no privātā sektora?

Attālinātais darbs, kas izplatījās pasaulē kā pandēmijas laika obligāts ierobežojums, ir iedzīvojies arī privātajā biznesā, kas nav brīnums, jo, strādāt neizejot no savas mājas, taču ir tik ekskluzīvi. Var mājas darbus apdarīt, netērēt laiku un naudu ceļam uz darbu un atpakaļ. Neizkāpjot no savām mājas čībām, var ņemt dalību dažādās garlaicīgās sapulcēs. Cita lieta ir darba devēji, kuri arvien uzstājīgāk sāk runāt par to, ka attālinātā darba dēļ cieš darba produktivitāte. Organizācijas iekšējā komunikācija un darbinieku iesaistīšanās uzņēmuma mērķu sasniegšanā sāk pieklibot, turklāt pilnībā attālinātais darbs būtiski kaitē korporatīvajai kultūrai. Šī kultūra - tradīcijas, attieksme pret kopējo mērķi un labā slava veido vismaz 30% no uzņēmuma tirgus vērtības. Tā uzskata divas trešdaļas no 15 000 aptaujāto pasaules kompāniju vadītāju. Es atsaucos uz aptauju, ko organizēja starptautiskā konsultāciju kompānija Korn Ferry.[10] Lauvas tiesa kompāniju vadītāju cieši uzskata, ka spēcīgu korporatīvu kultūru var izveidot un uzturēt tikai tad, “ja visi — nu, vismaz kādu laiku visi, — atrodas darbā’’.

Tādi uzņēmumi, kā Amazon, UPS, Boeing un JPMorgan Chase, Google un Bite Latvijā savus darbiniekus atgriež birojos. Ir uzņēmumi, piemēram, Austrālijas kalnrūpniecības uzņēmums Mineral Resources, kas vispār atsakās no attālinātā darba, ir tādi, kas rūpīgi izvērtē, kas un cik daudz strādā no mājām. Igaunijas Bolts, piemēram, 2024. gada oktobrī paziņoja, ka darbiniekam vismaz divas dienas nedēļā ir jāstrādā birojā. Playtech ir atzinis 3:2 modeli — darbinieki birojā strādā trīs dienas nedēļā, bet divas attālinātā režīma. Zīmīgi, ka ir atsevišķi uzņēmumi, kā, piemēram, Deutsche Bank, kas atbalsta hibrīdrežīmu, ir ieviesusi aizliegumu darbiniekiem strādāt no mājām piektdienās un pirmdienās. Iemesls visai racionāls, jo šādi darbinieki pagarinot brīvdienas.

4.Noslēgums

Lai nebūtu pārpratumu, es neesmu jauno tehnoloģiju un attālinātā darba pretinieks. Ir valsts iestādes, tādas kā Uzņēmumu reģistrs, kas, cīnoties ar līdzekļu trūkumu, ir kļuvušas pilnībā attālinātas un digitālas, kas, manuprāt, ir pareizi. Par notāru var strādāt no Zilupes un nav jāsēž Rīgas centrā, pie viena sniedzot savu artavu Rīgas sastrēgumu mazināšanai. Tāpat, Rīgā esot, ierēdnis var piedalīties sapulcē Cēsīs vai otrādi. Ir amati, kuru uzdevumus pildot, ir iespējams veikt attālināti (piemēram, grāmatvedis) un ’’attālinātība’’ tādos gadījumos ir tāds papildu bonuss amatu veikšanai. Tomēr attālināta darba dienām nav jākļūst par ierēdņu ’’neoficiālām’’ brīvdienām tikai tāpēc, ka kontrole pār procesu ir komplicēta un viegli apejama. Kontrole pār attālinātā darba veicēju tiek veikta caur vidēja līmeņa vadītāju un, ņemot vērā, ka viņš pats arī strādā attālinātā režīmā, šī uzraudzība viegli pārtop par savdabīgu kolektīvo aizsardzības veidu, kuru ’’caursist’’ ir neiespējami.[11] Attālinātais darbs nav slikta lieta, bet pie nosacījuma, ka tas valsts pārvaldē tiek regulēts un pilnīga attālinātība tie izmantota tikai atsevišķos gadījumos.

Tautā mēdz teikt, ka ’’zivs pūst no galvas’’ un slikti, ka Saeima rāda slikto piemēru. Tiek pieļauta nepamatota ierēdņu attālināta darbība komisiju sēdēs, un arī paši deputāti dažkārt izvēlas attālinātu dalību komisijas sēdēs, kas nerāda labu piemēru. Katrā Saeimas komisijā veidojas sava prakse. Cik man zināms, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ja deputāts atrodas attālināti, viņš nedrīkst piedalīties balsojumā, kamēr Eiropas lietu komisijā tas tiek atbalstīts. ’’De Facto’’ nesenā sižetā[12] pamatoti norāda uz konstitucionāli tiesiskām problēmām, jo attālināta balsošana komisijās nav Saeimas Kārtības rullī atrunāta. Cerams to labos, jo pavisam drīz Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (’’Jaunā Vienotība’’) Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus iesniegs Saeimas izvērtēšanai.

[1] https://www.tvnet.lv/4563737/latvija-ierednu-vairak-neka-videji-eiropa ; https://www.tvnet.lv/7906227/valsts-kanceleja-neredz-iespejas-vel-mazinat-valsts-parvaldes-ierednu-skaitu

[2] https://www.la.lv/valsts-parvalde-attalinatais-darbs-ir-jaizbeidz-saeimas-deputate-liepina

[3] Tiesa gan objektivitātei ir jāsaka, ka turpat arī viņš ir izteicies, ka Viņš gan nepiekrita, ka vajadzētu "griezt" valsts pārvaldi, jo tas iepriekš, krīzes laikā, neesot devis rezultātu. "cilvēkresurss, kas ir sīkāko, mehāniskāko darbu darītāji, mums pietrūkst. Problēma ir, ka mēs viņus neesam atlīdzinājuši pietiekami un atlīdzība jāceļ tieši šim segmentam, lai tas būtu konkurētspējīgs tirgū, salīdzinot ar biznesa vidi’’. Skatot šos izteikumus kopsakarā pilnīgi netop skaidrs, kādi tad būs Valsts kancelejas soļi šai virzienā, ja viņa ieskatā iestādes nav jāmazina, bet algas ir jāpalielina. (Sk. https://www.db.lv/zinas/vk-birokratijas-mazinasana-nedrikst-palikt-tikai-lozungs-518602)

[4]https://www.la.lv/kura-ir-kaitinosaka-nozare-kura-birokratija-plaukst-un-zel-atbild-valsts-kancelejas-direktors-raivis-kronbergs Un, ka ’’būšot jāvienojas, kuri ir cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē’’ (Sk.https://www.db.lv/zinas/valsts-kancelejas-direktors-gatavojas-parskatit-attalinata-darba-iespejas-517367; https://nra.lv/latvija/478531-kadas-izmainas-2025-gada-gaidamas-valsts-parvalde-skaidro-kronbergs.htm

[5] https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/silina-budapesta-jasamazina-birokratija-un-jastiprina-es-aizsardzibas-spejas/

[6] https://www.mk.gov.lv/lv/vakancu-banka; https://www.db.lv/zinas/valsts-kanceleja-apvienos-divus-departamentus-protesta-dazi-darbinieki-amatus-pametis-518982

[7] https://news.err.ee/1609524301/many-estonian-ministry-officials-still-working-from-home

[8] Tami Luhby CNN What to know about federal employees who telecommute as DOGE looks to end remote work https://www.cnn.com/2024/11/24/politics/federal-workers-remote-telecommute-doge/index.html

[9] https://puaro.lv/politika/padomnieces-memuari-iv-dala/; https://www.diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/ka-ierednu-mafija-ieplaukaja-valaini-14329447

[10] Morgan Smith 90% of companies say they’ll return to the office by the end of 2024—but the 5-day commute is ‘dead,’ experts say 2023 https://www.cnbc.com/2023/09/11/90percent-of-companies-say-theyll-return-to-the-office-by-the-end-of-2024.html

[11] Vislabāk man šķiet šo stāvokli tomēr apzīmē padomju laikā dzirdēts krieviskais apzīmējums "krugovaja poruka", kurā kolektīvā strādājošie, tai skaitā vadītājs ir saistīti ar kopēju interesi viens otru neiegāzt.

[12] https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/345056/de-facto-deputati-no-majam-un-rail-baltica-gads