arrow_downwardRingolds Balodis / Viedokļi

Laikam jāsāk ar to, ka ’’vieglajā valodā’’ vajadzētu sākumā noformulēt, kas tad ir vēlēšanas? Plaši ņemot varam runāt par deputātu kandidātu sarakstu veidošanas nosacījumiem, partiju finansēšanu no valsts. Arī par finansēšanas un politiskās reklāmas ierobežojumiem vēlēšanu laikā. Šaurākā izpratnē vēlēšanas ir likuma normu, kārtību un procedūru kopums, kā arī protams šī procesa caurspīdīga un efektīga organizēšana, kā visa rezultātā tautas priekšstāvji iegūst leģitīmas un no tautas iegūtas tiesības, parlamentā (vai pašvaldībās) darboties pilsoņu kopuma vārdā. Mūsdienās tam visam vēl klāt nāk vēlēšanu sistēmas, informācijas un uzskaites sistēmas, kas nodrošina mūsdienu vēlēšanu procesus (piemēram, dokumentu nolasa ar viedtālruņiem, nosaka vēlētāju balsstiesības, balsošanas faktu un balsu skaitīšanu). Vēlēšanu sistēmu pastāvēšanas mērķis ir izslēgt jebkādu cilvēcisku faktoru, jebkādu pretlikumīgu manipulāciju.

Likumdevējs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (2., 3. pants), tāpat arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (2. pants)  sabiedriskiem medijiem, tai skaitā arī – LTV, uzdevis par pienākumu rūpēties par latviešu valodas stiprināšanu, veidot iedzīvotājiem ’’nacionālo kultūras piederību’’, stiprināt  ’’latvisko identitāti’’ un ’’izpratni par Latviju, kā nacionālu valsti’’. Minētajos pantos varam lasīt arī  pienākumu veicināt  sabiedrības integrāciju, lai latviešu valoda ’’kalpotu par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu’’. Lai arī LTV vadītājs Ivars Priede un tā pārraugs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis par to nevēlas runāt, vismaz es šos LTV pienākumus uztveru nopietni. Latvijas valstiskums šķiet šobrīd ir apdraudēts vairāk, kā jebkad mūsu otrās neatkarības laikā.