Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Viedokļi

Par nacionālās drošības jautājumu un vēlēšanu rīkošana nonākšana ’’Jaunās Vienotības’’ rokās

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Laikam jāsāk ar to, ka ’’vieglajā valodā’’ vajadzētu sākumā noformulēt, kas tad ir vēlēšanas? Plaši ņemot varam runāt par deputātu kandidātu sarakstu veidošanas nosacījumiem, partiju finansēšanu no valsts. Arī par finansēšanas un politiskās reklāmas ierobežojumiem vēlēšanu laikā. Šaurākā izpratnē vēlēšanas ir likuma normu, kārtību un procedūru kopums, kā arī protams šī procesa caurspīdīga un efektīga organizēšana, kā visa rezultātā tautas priekšstāvji iegūst leģitīmas un no tautas iegūtas tiesības, parlamentā (vai pašvaldībās) darboties pilsoņu kopuma vārdā. Mūsdienās tam visam vēl klāt nāk vēlēšanu sistēmas, informācijas un uzskaites sistēmas, kas nodrošina mūsdienu vēlēšanu procesus (piemēram, dokumentu nolasa ar viedtālruņiem, nosaka vēlētāju balsstiesības, balsošanas faktu un balsu skaitīšanu). Vēlēšanu sistēmu pastāvēšanas mērķis ir izslēgt jebkādu cilvēcisku faktoru, jebkādu pretlikumīgu manipulāciju.

Šobrīd CVK, kā vēlēšanu uzraugs tāpat, kā vēlēšanu sistēmas atrodas pārmaiņu jūtīs, jo pēc tam pagājušā gada nogalē tika uzsākti kriminālprocesi pret CVK amatpersonām tika nolemts atteikties no esošajām informācijas sistēmām, kas pēdējos 12 gadus nodrošinājušas caurspīdīgas vēlēšanas un valdošo partiju nomainīšanos, tā vietā uzsākot veidot pilnīgi jaunas sistēmas. Vēlēšanu sistēmu izstrādi pasūtīšot Valsts kancelejas jeb premjera uzraudzībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Iekšlietu ministrija. Kaut kā tā jo visam ir pārvilkta slepenības necaurspīdīgais pārklājs. Savukārt to, kas vispār notiks ar CVK un ar ko tas nodarbosies, pēc dažām nedēļām ar informatīvo ziņojumu nāks klajā Tieslietu ministrija. Skaidrs, ka galu galā par to lems 14.Saeimas deputātu vairākums jeb Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītā koalīcija.

Vēl līdz pagājušās nedēļas piektdienai daļa no uzskaitītajām ministrijām bija ’’Jaunās vienotības’’ un ’’Apvienotā Saraksta’’ pārziņā. Tagad līdz ar jaunās Evikas Siliņas valdības izveidi ’’Apvienotais Saraksts’’ ir zaudējis vietu pie valdības galda - visas (!!!) ministrijas, kas organizēs jaunveidojamo vēlēšanu sistēmu izstrādi un vēlāk arī darbināšanu nonākušas ir ’’Jaunās vienotības’’ rokās. Iekšlietu ministrs Rihards Kazlovskis ir ’’Jaunās vienotības’’ biedrs, VARAM ministre Inga Bērziņa ir ’’Jaunās vienotības’’ biedre tāpat, kā tieslietu ministre ir Inese Lībiņa - Egnere ’’Jaunās vienotības’’ biedre. CVK reorganizāciju (ir jāsauc lietas īstajos vārdos!) koordinē Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kura atrašanās amatā ir tieši atkarīga no Ministru prezidentes Evikas Siliņas labvēlības un viņa arī ir ’’Jaunās vienotības’’ biedre. Iekšlietu ministrijas pārziņā ir elektroniskais vēlētāju reģistrs (ETVR) ar kura palīdzību nosaka tiesības balsot un reģistrē visus balsošanas faktus), bet VARAM pārziņā tiks sagatavota (vēlāk arī pārvaldīta) vēlēšanu vadības sistēmas, kas nodrošinās vēlēšanu organizēšanu un pārvaldību, t.sk. vēlēšanu rezultātu noteikšanu (saskaitīšanu) iecirkņos, kandidātu sarakstu sagatavošanas un iesniegšanas procesus, vēlēšanu biļetenu automatizētas sagatavošanas procesus, vēlēšanu struktūrvienību (iecirkņu, pilsētu, novadu komisiju) pārvaldību, vēlēšanu gaitas elektronisko žurnālu, rezultātu protokolu automatizētu noformēšanu u.c. lietas.

Nenoliedzu, ka aizdomas par kādas partijas negodprātību, piemēram miljoniem liela IT sistēmas izstrādes uzticēšanu kādam savam sponsoram, var novērst uzraudzība. Jā jebkuras iespējamas ļaunprātības ir izskaužamas ar uzraudzību. Un tā tam ir bez šaubām jābūt ja runa ir par nacionālo drošību. Tomēr kur bija uzraudzība Aizsardzības ministrijas daudzmiljonu pārtikas iepirkumā? Vēlēšanu sistēmu veidošanas veidotājus un organizēšanas uzraugus pārrauga atbilstoši dienesti. Pirmkārt jau Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un CERT.lv. Ne mirkli nešauboties par iestāžu profesionalitāti, tomēr gribu teikt, ka šo iestāžu augstākais uzraugs uz kuru var paļauties pilsoniskā sabiedrība ir Saeima + Nacionālā drošības komisija. Pēdējo vada Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas pēdējā laikā iezīmējies, kā rūpīgs saimnieks. Taču te man atkal jāsaka, ka līdz ar jaunās koalīcijas izveidošanos mainās arī šo institūciju vadība un personālsastāvs. Šodien jau no Saeimas tribīnes tika pavērtas politiskās vienošanās aizkulises, kuras dēļ no Nacionālajā drošības komisijas ’’Nacionālā apvienība’’ tiks atsauks tās priekšsēdētājs Jānis Dombrava, kā rezultātā viņa vietu ieņems Saeimas ’’Jaunās Vienotības’’ frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Tas pats politiķis, kas šī gada sākumā plašākai sabiedrībai pavēstīja, ka par CVK vadītāju jākļūst tieši Kristīnei Saulītei.

Viss liecina par skarbu politisku cīņu, kuras mērķis ir valsts varas pilnība Latvijā. Un Nacionālā drošības padome ir augstākā civilā vara par nacionālo drošību, tātad bruņotajiem spēkiem, militāro pretizlūkošanu un korupcijas apkarošanu. Aināra Latkovska nokļūšana NDK vadībā faktiski nozīmēs to, ka ’’Jaunai Vienotībai’’ ir absolūtais vairākums Nacionālajā drošības padomē, jo saskaņā ar likumu šī amata ieguvējs automātiski ir NDP loceklis. Pašlaik šai padomē jau ir četri ’’JV’’ pārstāvji -Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš un Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Tad, kad Ainārs Latkovskis nokļūs padomē viņiem jau būs pieci padomes locekļi, kas iepretim ZZS, PRO un AS (Daiga Mieriņa, Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Saeimas Aizsardzības Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, kurš palikšot amatā pēc ’’JV’’ labvēlības). Tas nozīmē, ka bez ’’JV’’ ne par ko nevar vienoties jau tagad, bet vēlāk visi lēmumi notiks, kā vēlas ’’JV’’. Likumā NDP kompetence ir visai nenoteikta - tā saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā, kas dod plašu rīcības brīvību skatot, piemēram, sodu politiku un to noteikšanā izmantotajiem kritērijiem, iepirkumu par pārtikas piegādi bruņoto spēku vajadzībām, Satversmes aizsardzības biroja vadītāja apstiprināšanu. Būtiski ir tas, ka NDP ziņā ir SAB vadītāja kandidatūras izskatīšana pirms Saeimas un negatīvs lēmums par kādu kandidātu pavisam noteikti nozīmētu tā karjeras beigas. Ar to gribu teikt - SAB vadītāja otrais termiņš vai cita kandidāta izvēle ir NDP rokās.

Domāju, ka ar apzinātiem un izsvērtiem taktiskiem soļiem ’’JV’’ tuvojas vairākums NDP, kas nozīmē arī pēdējo vārdu jautājumā par vēlēšanu sistēmu. Savulaik ilggadējais CVK vadītājs Arnis Cimdars mēdza teikt, ka ’’vēlēšanu organizēšana ir pragmatisks darbs’’ izskatās, ka tas tā ir joprojām, tikai pavisam citādā nozīmē, ka bija domājis šī izteikuma autors.

Man prieks par Daigu Mieriņu, kas šodien kļuva par Saeimas priekšsēdētāju, taču žēl, ka viņa vairs nav Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja, jo tieši šī komisija mūsu parlamentā ir nodarbojās ar vēlēšanu procesa uzraudzību un CVK jautājumiem. Kuluāros runā, ka viņas vietā, pateicībā par atbalstu koalīcijai tiks ievēlēts Oļegs Burovs. Nu dzīvosim redzēsim un drīz vien varēsim novērtēt, kā komisija realizēs parlamentāro kontroli par vēlēšanu procesiem Latvijā.

Izrādot cieņu šodien nomainītajam Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam noslēgšu rakstu ar viņa teikto pagājušais valsts proklamēšanas svētkos: Ja vara ir koncentrēta nelielas cilvēku grupas rokās, tad konkrētās valsts interešu pārstāvības kvalitāte kļūst atkarīga8 no viņu subjektīvajām interesēm.