Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos

Šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām. Kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu. Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa.

Kā jau daudzi būs dzirdējuši, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035. gadam dubultot mūsu valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju IKP pieaugumu 4-5% apmērā.

Valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā mums izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums. Lai to panāktu, ir divi galvenie virzieni, kuros mums jāiet nodokļu izmaiņu kontekstā - jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs un jāpalielina finanšu pieejamība Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Saprotams, ir arī virkne citu virzienu, kur paralēli jāpieliek pūles mūsu izvirzīto mērķu sasniegšanai - ES fondu programmu finansējums, ārvalstu investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, birokrātijas mazināšana - taču šoreiz sīkāk runāsim par nodokļiem.

Mazāki darbaspēka nodokļi: lielākas algas un konkurētspējīgāks bizness

Vairāki pētījumi, tajā skaitā OECD un Eiropas Komisijas veiktie, liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts darbaspēku nodokļu slogs, jo īpaši attiecībā pret mūsu tuvākajām ES kaimiņvalstīm, un jo īpaši mazo un vidējo algu segmentā. Tas rada divas lielākās problēmas - Latvijas uzņēmumi ir nekonkurētspējīgāki attiecībā pret saviem lietuviešu un igauņu konkurentiem, bet Latvijas strādājošie “uz rokas” saņem mazākas algas. Kas tālāk, protams ietekmē darba devēju spēju piesaistīt kvalitatīvus speciālistus, palielināt produktivitāti, eksportspēju utt.
Latvijas sabiedrībai kopumā esošā situācija nozīmē augstāku nevienlīdzību un zemākus ienākumus, jo uz mazo un vidējo algu saņēmēju pleciem tiek uzlikts proporcionāli lielāks nodokļu slogs. Aprēķini rāda, ka ap 80% strādājošo Latvijā saņem bruto algu jeb algu pirms nodokļu nomaksas līdz 2000 eiro mēnesī, un tieši šajā algu segmentā mums iepretim Lietuvai un Igaunijai ir proporcionāli krietni lielāki darbaspēka nodokļi. Piemēram, pie neto jeb “uz rokas” ienākuma mēnesī 1000 eiro, Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir 41%, Lietuvā - 36%, bet Igaunijā 33% (Igaunijai tiek ņemta vērā arī plānotā nodokļu paaugstināšana no nākamā gada 1. janvāra).

Tādēļ ir jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļu slogu, lai mēs sāktu pietuvoties Igaunijas un Lietuvas neto algu līmenim. No tā iegūtu Latvijas eksportējošie uzņēmumi, kuru konkurētspēja ārējos tirgos palielinātos. Tieši eksporta pieaugums ir būtiskākais elements mūsu spējā sasniegt izvirzītos ekonomiskās izaugsmes mērķus. Darbaspēka nodokļu samazināšana būtu svarīgs solis arī ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā.

Risinājumi, kā to panākt, var būt dažādi - diskusijas par to vēl turpinās, taču viennozīmīgi skaidrs, ka nodokļu sloga samazināšana jāvērtē kontekstā ar nākamā gada valsts budžeta iespējām, kā arī potenciāli sasniedzamo izmaiņu rezultātu. Ieviešot dažādus kompensējošos mehānismus ir arī iespējams panākt, ka valsts budžets no darbaspēka nodokļu samazinājuma neciestu, bet fiskālā ietekme uz to būtu pat pozitīva.

Bankas jāmudina kreditēt

Kā viens no šiem potenciālajiem kompensējošajiem mehānismiem teorētiski varētu kalpot virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām. Es gan gribētu uzsvērt, ka mūsu mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nekā Valsts kases ieņēmumu palielināšanu. Ekonomikas lēcienam vajag degvielu - finansējumu - ko klasiski nodrošina komercbanku sektors.

Banku šī brīža politika, kas veidojusies dažādu iemeslu dēļ, diemžēl nekalpo tautsaimniecības izaugsmei. Kā liecina Latvijas Bankas dati, kopējais uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023. gadā bija vēsturiski zemā līmenī - 27,1 % no IKP - t. i. aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonas valstīs vidēji.

Latvijā kreditēšanas līmenis ir zemākais Baltijas valstīs. 2014. gadā Latvijā kopumā izsniegto kredītu atlikums bija 14,62 miljardi eiro, bet 2023. gadā - 14,76 miljardi eiro - pavisam niecīgs pieaugums. Igaunijā šajā laikā izsniegto kredītu apjoms pieauga no 15,0 miljardiem līdz 27,33 miljardiem eiro, Lietuvā - no 15,16 miljardiem līdz 27,87 miljardiem eiro.
Neraugoties uz zemo kreditēšanas aktivitāti, banku pelnītspēja Latvijā (un Baltijas valstīs kopumā) ir bijusi augstākā eirozonas valstīs. 2023. gadā Latvijā komercbankas kopā nopelnīja rekorda 570,5 miljonus eiro (2021. gadā - 257,7 miljonus., 2022. gadā - 327,4 miljonus). Skaidrs, ka pēdējos gados gūt neraksturīgi lielu peļņu bankām palīdzēja Eiropas Centrālās bankas augsto procentu likmju politika.

Īpaši krasas atšķirības starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm vērojamas izsniegto mājokļu kredītu ziņā. 2023. gada beigās Latvijā izsniegto mājokļu kredītu atlikums bija 5,77 miljardi eiro, Igaunijā - 12,17 miljardi eiro, Lietuvā - 14,40 miljardi eiro, turklāt ap puse Latvijā izsniegto mājokļu kredītu ir valsts garantēti.

Mēs ilgstoši esam risinājuši sarunas ar Latvijas komercbanku pārstāvjiem par labprātīgu iesaistīšanos ievērojami lielākā tautsaimniecības un iedzīvotāju kreditēšanā. Komercbanku kopējā peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos joprojām bija ļoti augsta - 286 miljoni eiro, savukārt rezidentiem izsniegto kredītu atlikums iepretim pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem bija pieaudzis tikai par 3,7%.

Šāds pieauguma temps ir daudz par maz, ņemot vērā mūsu jau ilgstošo atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Tādēļ mēs uzskatām, ka ir jāatrod motivējoši mehānismi komercbankām pāriet no šī brīža drošās peļņas modeļa, kas balstās uz Eiropas Centrālās bankas augsto procentu likmju politiku, uz nedaudz riskantāku modeli, kas ietver aktīvāku iesaistīšanos Latvijas tautsaimniecības finansēšanā. Mūsu ieskatā komercbanku izsniegto kredītu atlikumam gada griezumā būtu jāaug par vismaz 8-10%. Un mēs esam gatavi ieviest individuālu pieeju - ja konkrētas komercbankas izsniegto kredītu apjoms pieaug par konkrētiem procentiem, virspeļņas nodoklis (kura likmes apjoms vēl būtu jāizvērtē) tai nebūtu jāmaksā.

Te gribētos uzsvērt, ka Ekonomikas ministrija no savas puses dara visu iespējamo, lai atbalstītu komercbankām interesantu investīciju projektu veidošanos - gan mazinot birokrātiju un atvieglojot nekustamā īpašuma attīstīšanas projektus, gan reorganizējot un optimizējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu, gan atbalstot Latvijas eksportējošo uzņēmumu izaugsmi.

Nodokļu izmaiņas un Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju aktīvāka kreditēšana (tostarp arī caur valsts finanšu institūciju “Altum”) ir tikai divi pasākumu kopumi mūsu valsts ekonomikas iekustināšanai, kurus mēs plānojam īstenot jau vistuvākajā laikā - nākamā gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu ietvaros. Detaļas plānotajos pasākumos diskusiju gaitā vēl var mainīties, bet par šiem virzieniem es iestāšos visiem spēkiem. Mums ir jāvirzās uz kopējo mērķi - 10 gados dubultot Latvijas ekonomiku - un es esmu pārliecināts, ka kopā strādājot mums tas izdosies!