Valsts darba inspekcija (VDI) saņēmusi divus iesniegumus par iespējamiem darba tiesību pārkāpumiem Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU).
Vairāk nekā trešdaļai valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pagājušā gada beigās bija iegūta augstākā izglītība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Ķekavas un Limbažu novados pašvaldības iecerējušas skolu tīkla reformas, taču vecāki nav ar tām mierā. Gandrīz vienlaicīgi notikuši piketi pie Ķekavas un Limbažu novada domes ēkām - likvidējamo vai apvienojamo skolu audzēkņu vecāki protestēja pret pašvaldību plāniem. 360 TV Ziņas devās noskaidrot vairāk.
Saeima ceturtdien pieņēma parlamentāriešu sagatavotos grozījumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, paplašinot valsts aizsardzības mācības pieejamību visiem vidējās izglītības skolēniem neatkarīgi no mācību formas.
Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?
Likuma grozījumi Izglītības likumā par tālmācības būtisku ierobežošanu Latvijā joprojām ir gan likumdevēja, gan citu iesaistīto pušu uzmanības centrā. Ar ko tas viss beigsies, tika diskutēts TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”.
Pēdējo piecu sešu gadu laikā arvien biežāk dzirdami stāsti par to, ka skolēni emocionāli (retāk – fiziski) uzbrūk skolotājiem. Kāds tam iemesls? Skolotāja profesijas prestiža pazemināšanās? Vecāku neprasme (nevēlēšanās) audzināt savus bērnus? Sociālās problēmas? Karš, kas “pasaka priekšā”, ka viss ir atļauts? Ikdienas stress? Mentālas problēmas?
Iepirkumi Izglītības un zinātnes ministrijā kaļ pamatuus diskusijām. IZM ministre Dace Melbārde ir rosinājusi dienesta pārbaudes par īstenotajiem IT iepirkumiem, viņa ziņo savā "X" kontā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, TV24 komentējot Valsts kontroles revīzijā atklātās nepilnības pamatizglītībā, sacīja, ka LIZDA jau tad, kad Latvijā sāka strādāt pie jaunās izglītības reformas un standarta “Skola 2030”, norādījusi uz riska zonām.
Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība – mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsts skolās būtiski atšķiras. Tas ietekmē bērnu rezultātus un iespējas konkurēt nākamajā izglītības pakāpē, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies šogad sagatavot plānu, kā vērsties pie Latvijā studējošiem ārzemniekiem ar piedāvājumu pēc studiju beigām palikt Latvijā.
Palīdzību dzīvojamo telpu īres segšanai Rīgā varēs saņemt arī tie pedagogi, kuri pēc vismaz trīs gadu pārtraukuma atgriezušies darbā pašvaldības iestādēs, ja darba attiecības atjaunotas ne agrāk kā 2024. gada 1. augustā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.
Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs pēc vairāku nedēļu krituma palielinājusies apmeklētība, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa dati.
Saeimas ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Izglītības likumā, paredzot ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.
Valstī un pašvaldībās nav radīti priekšnoteikumi, kas garantētu vienlīdz kvalitatīvu pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā skolā, līdz ar to Latvijā bērni pamatizglītību apgūst ar būtiski atšķirīgām iespējām un rezultātiem, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Patlaban Latvijā modeļu aģentūru pārstāvji nedrīkst ierasties skolās un mēģināt savervēt jauniešus modeļu biznesā, tomēr nav izslēgts, ka šādi gadījumi joprojām notiek, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atzina atbildīgo iestāžu pārstāvji.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.
Studenti un mācībspēki mākslīgo intelektu augstskolās arvien biežāk izmanto kā palīgu rutīnas un tehniskajos darbos, nevis kā domāšanas aizstājēju. To atklāj Latvijas Universitātes zinātnieku jaunākais pētījums, vēsta 360TV Ziņas.
Pēdējās dienās interneta vidē izvērsusies viļņošanās ap Latvijas Universitātes (LU) publicēto algu sarakstu – rektors pagājušā gada decembrī saņēmis gandrīz 22 tūkstošus eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15 tūkstošiem, tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13 tūkstošus un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, skaidroja Latvijas Radio 1 raidījums “Krustpunktā”.