Gandrīz ikvienam cilvēkam, kurš ir apmeklējis bērnudārzu, ir saglabājušās atmiņas par auklīti kā pirmo cilvēku, kurš iemācīja turēt rokā karoti, pašam apģērbties, pareizi mazgāt rokas vai paveikt kādu citu pašaprūpes darbiņu, pasniedza pusdienu zupas šķīvi, diendusā palasīja pasaku vai vienkārši noglāstīja galvu un samīļoja. Latvijas bērnudārzos pirmsskolas skolotāju palīgu joprojām trūkst, un tam ir savi iemesli. Bet ir cerība, ka situācija var mainīties. Par to sīkāk šajā “Neatkarīgās” rakstā.
Trīs vienā - skolotāja palīgs, apkopēja un asistents
35 gadus vecā Ilona (vārds mainīts) divus gadus strādā par pirmsskolas skolotāja palīgu jeb, kā tautā ierasts neformāli saukt šo profesiju, auklīti kādā no Pierīgas bērnudārziem. Viņas pārziņā ir vecākā grupa - 20 bērnu, vecumā no četriem līdz sešiem gadiem. Par savu darbu viņa katru mēnesi “uz rokas” algā saņem 800 eiro. Lai gan Ilona uzskata, ka paveic 80% no tā, ko dara pirmsskolas skolotāja, alga viņai ir divreiz mazāka nekā skolotājai jeb audzinātājai.
No šā gada janvāra Ilonas darba samaksā ir izmaiņas - novembrī vairs nebūs tā dēvētās 13. algas, taču auklīte, tāpat kā bērnudārza audzinātājas, šogad ir sākusi saņemt piemaksu par problemātiskajiem bērniem - bērniem ar diagnozēm jeb kodiem. Piemaksu summas auklītēm gan ir mazākas nekā skolotājām - piemēram, Ilona par vienu bērnu ar kodu mēnesī saņem 20 eiro piemaksu, no kuras vēl tiek novilkts nodoklis, līdz ar to, “uz rokas” paliek 13 eiro. Cik centu dienā tas ir, varat izrēķināt paši.
Ilona stāsta, ka par vienu algu faktiski dara trīs cilvēku darbu - skolotāja palīga, jo viņai ir jāpiedalās nodarbībās, apkopējas, jo regulāri jāuzkopj telpas un jāmazgā trauki, kā arī asistenta problēmbērniem, jo viņas bērnudārzā asistents ir tikai vienā grupiņā. Jāpiebilst, ka daudzos citos “dārziņos” Latvijā asistenti joprojām ir tikai sapnis.
Par iekļaujošo izglītību Ilonai ir savs viedoklis. Pirmajā darba gadā viņai bija jāpieskata četri bērni ar diagnozēm (bez speciālās izglītības, par to nesaņemot ne centu). “Bērnus ar kodiem un problēmām cenšas “nogrūst” auklītēm,” konstatēja Ilona.
“Es uzskatu, ka iekļaujošā izglītība ir galīgi garām, jo šajā gadījumā cieš visi - gan audzinātājas, gan bērni. Audzinātājas ir spiestas šiem bērniem veltīt papildu uzmanību, tajā pašā laikā “normālie” bērni nesaprot, ka kādam viņu grupas biedram kas kaiš, redz, ka viņš nodarbībā var sēdēt un neko nedarīt, un tad arī pārējie bērni sāk slinkot,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Ilona.
“Vislielākā sāpe man ir par algas neatbilstību atbildībai. Atalgojums ir smieklīgs. Tas nav kā spaidīt podziņas vai strādāt rūpnīcā ar iekārtām, robotiem. Tie ir bērni - dzīvi cilvēki, mūsu nākotne, kā tiek apgalvots. Mēs ieliekam viņiem pamatus, veidojam par personībām. Bet, ja apkopēja un sētnieks atbild tikai par savu spaini un slotu, tad auklītes atbild arī par bērnu drošību,” sacīja Ilona.
Vaicāta, par ko vēl sāp sirds, jaunā sieviete tikai attrauca, ka par to, ka pirmsskolas iestādes vadība nenovērtē, nepasaka nevienu labu vārdu. Vadītāja savus darbiniekus nesveicina un vispār auklīti ievēro tikai tad, kad viņa neiznāk darbā.
“Viss ”dārziņā” turas uz pensionāriem, jauns cilvēks jau neies par tādu algu strādāt,” secināja Ilona. Viņa godīgi atzina, ka necenšas iedziļināties skolotājas vadītajā nodarbībā. Ja kāds bērns ko pajautā, tad atbild, palīdz, bet minimāli, jo “man jau par to nemaksā, un prātā tikai viena doma - pa kuru laiku paspēt uzkopt telpas, kā to “samenedžēt”, jo nevar vienlaikus pieskatīt bērnus un tīrīt telpas”.
Kā pozitīvus momentus savā auklītes darbā Ilona minēja konkrēto darbalaiku no astoņiem līdz pieciem, brīvas sestdienas, svētdienas un svētku dienas, kas pēc 12 stundu maiņām pārdevējas un kasieres darbā lielveikalos viņai sākumā šķitusi teju vai paradīze. Bonuss ir veselības apdrošināšana, kurā iekļauta arī zobārstniecība un masāžas, kā arī iespēja ieturēt trīs ēdienreizes. Priecē apsveikumi, ziedi un dāvaniņas svētkos no bērniem un vecākiem, ar sirds siltumu zīmēti bērnu zīmējumi, kas veltīti tieši auklītei.
Jautāta, ko Ilona vēlētos uzlabot auklītes darbā, viņa atbildēja, ka, pirmkārt, atalgojumu, sistēmu, lai auklīte vai nu tikai piedalītos mācību procesā, vai arī tikai rūpētos par estētiski tīru vidi. Kādreiz tā bijis - katrā grupiņā strādājušas divas auklītes, šādi sadalot darbus, un pēc kāda laika abas mainījušās pienākumiem. Tagad divas auklītes ir tikai grupiņās pašiem mazākajiem bērniem, lielākajiem jāiztiek ar vienu. Tāpat Ilona pieļauj arī iespēju, ka lielos tīrīšanas darbus vakaros varētu uzticēt kādam tīrīšanas uzņēmumam. Vēl viņa gribētu piedzīvot laiku, kad uz vienu auklīti būtu 4-6 bērni.
Nenovērtēta morāli un finansiāli, nogurusi un nesaprasta…
Par pirmsskolas skolotāju palīgiem ir iestājusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), veicot dažādus pasākumus, lai nākotnē varētu uzlabot auklīšu darba apstākļus un darba samaksu.
No 2025. gada decembra līdz 2026. gada janvārim LIZDA veikusi aptauju par skolotāju palīgu nodarbinātību. Aptaujas mērķis bija identificēt skolotāju palīgu ikdienas darba pienākumus, pastāvošās problēmas un apkopot iespējamos risinājumus darba pilnveidošanai. Aptaujas dati tiks izmantoti, lai rosinātu nacionālā un pašvaldību līmeņa politiķus izprast skolotāju palīgu amata nozīmīgumu pirmsskolas izglītībā. Aptaujā piedalījās 998 respondenti.
Skolotāja palīga pienākumi pēc profesiju klasifikatora, profesijas kods "5312 01" - ēdināt, aprūpēt, mazgāt un ģērbt bērnus, ievērot bērnu dienas režīmu; veidot bērnos kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas; sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību; palīdzēt bērniem apgūt skolas mācību priekšmetus; nodrošināt bērna spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu; sadarbībā ar izglītības iestādi sniegt pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē.
242 no aptaujātajiem skolotāju palīgiem jūtas apņēmības pilni, savukārt 228 - pārpūlējušies. 228 skolotāja palīgi jūtas ieinteresēti, bet 196 - norūpējušies. 226 sevi uzskata par zinošiem, bet 152 jūtas pārsātināti ar visu. 217 skolotāja palīgi jūtas optimistiski, bet 92 - bez emocionālā atbalsta, 211 jūtas mierīgi, bet 85 - bezspēcīgi. 176 jūtas enerģiski, turpretī 74 - par maz informēti. 167 respondenti atbildējuši, ka jūtas atbalstīti, bet 66 jūtas nomākti. 150 jūtas saprasti, bet 45 - pesimistiski. 64 skolotāja palīgi jūtas iedvesmoti, bet 33 - dusmīgi.
Daži skolotāju palīgu komentāri pie šīm atbildēm: “Bieži atnāk sajūta, ka esmu kā kalpone... visiem sagatavot, padod, palīdzēt, izmazgāt, novākt, noņemt utt., un tas netiek pamanīts un novērtēts. Bezgalīgs darbs!”, “Esmu atbildīgs skolotājas palīgs. Grupiņā jutos atbalstīta un mīlēta”, ”Mīlestības bagāta no bērniem”, “Ir izdegums. Šobrīd ārstējos”, “Es mīlu savu darbu, bet pienākumi un atbildība neatbilst atalgojumam…”. Taču visbiežāk un vairākkārt tiek minēts: “Esmu nenovērtēta, nogurusi, nesaprasta, finansiāli nenovērtēta…”
LIZDA diagrammā apkopojusi, kādas darba algas pēc nodokļu nomaksas skolotāju palīgi saņēma 2025. gada decembrī. Redzams, ka absolūti lielākā daļa respondentu (524) algā saņēma 601-700 eiro, 240 saņēma 701-800 eiro, bet 131 - 501-600 eiro. 63 skolotāju palīgi algā saņēma 801-900 eiro, 27 - līdz 500 eiro, bet tikai 13 - 901 un vairāk eiro.
Cik lielas algas vēlētos saņemt skolotāju palīgi? Rezultāti par vēlamo algu atspoguļoti, rēķinot procentos no skolotāja algas. Lielākā daļa (356) auklīšu vēlētos saņemt algu, kas ir 71-80% no skolotāja algas, bet 348 gribētu, lai viņu alga būtu 81-90% no skolotāja algas. 116 vēlas, lai viņu alga būtu vairāk nekā 91% no skolotāja algas. 121 skolotāja palīgu apmierinātu, ja viņa alga būtu 61-70% no skolotāja algas, bet 57 būtu ar mieru saņemt līdz 60% no skolotāja algas.
LIZDA pēc aptaujas rezultātiem secinājusi, ka skolotāja palīga darba saturs būtiski pārsniedz amata formālo aprakstu, pastāv augsta emocionālā un fiziskā noslodze, izdegšanas riski. Īpaši liela loma ir darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, bet skolotāju palīgiem ir nepietiekams atbalsts. Atalgojums un sociālais novērtējums neatbilst darba apjomam un atbildībai. Skolotāju palīgiem ir augsta profesionālā motivācija, bet nepieciešami sistēmiski uzlabojumi.
Tāpēc LIZDA priekšlikumi ir: rosināt izvērtēt nepieciešamību pārskatīt profesiju klasifikatoru; pārskatīt skolotāja palīga amata mēnešalgas grupu; diferencēt skolotāja palīga darba samaksu, ņemot vērā pienākumus, kā arī novērst pretrunu normatīvajos aktos, lai skolotāja palīgam nav jāveic pedagoģiskie pienākumi bez atbilstošas izglītības.
LIZDA par aptaujas rezultātiem ir informējusi Saeimu, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Labklājības ministriju, pašvaldības un pašvaldību organizācijas, Valsts darba inspekciju.
Neļausim ietaupīt uz cilvēku rēķina
Kā sarunā ar “Neatkarīgo” pastāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, ar auklīšu aptaujas rezultātiem iepazīstināta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. IZM ir izveidota un ik pa laikam tiekas īpaša darba grupa. Par profesijas klasifikatora pārskatīšanu ir atbildīga Labklājības ministrija, taču tur vēl nepieciešama diskusija. Taču vislielākie iebildumi saņemti no Latvijas Pašvaldību savienības, jo “pašvaldībām būs jāmeklē vairāk naudas”, paskaidroja I. Vanaga.
“Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek ietaupīts uz cilvēku rēķina,” uzsvēra LIZDA vadītāja. Par arodbiedrības uzvaru I. Vanaga atzina to, ka pēc daudzu mēnešu darba, vēršoties pie Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, 17. februārī ir izdevies panākt, ka tiek atcelti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 “Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā”, ar kuriem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, tajā skaitā izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, piemaksas apmērs tika samazināts no 30% uz 20%.
LIZDA uzskata, ka minētais samazinājums nebija samērīgs un neatbilda ne darba tirgus situācijai, ne arī tiesību pamatprincipiem, īpaši attiecībā uz darbiniekiem, kuru darbs ir fiziski smags, veselību ietekmējošs un kuru pieejamība noteiktās nozarēs darba tirgū ir kritiski zema.
Tehniskie darbinieki izglītības iestādēs, piemēram, skolotāju palīgi, apkopēji, sētnieki, pavāri u.c., fiziska darba veicēji, ikdienā nodrošina iestāžu nepārtrauktu un drošu darbību. Viņu darba raksturs objektīvi atšķiras no administratīvā vai intelektuālā darba - tas ir fiziski noslogojošāks, saistīts ar paaugstinātiem veselības un drošības riskiem, uzskata LIZDA.
Pirmsskolās trūkst pedagogu, tāpēc skolotāja palīgs ir neatsverams atbalsts ikdienas darbā. LIZDA veiktā aptauja apliecina, ka skolotāju palīgi bieži aizvieto pedagogus, lai gan normatīvie akti to nepieļauj. Skolotāju palīgi veic pedagoģisko darbu, ja pedagogs ir saslimis, studē, piedalās sanāksmēs - tātad veic gan savus tiešos darba pienākumus, gan papildu atbildīgus pienākumus, par ko tad arī paredzēta piemaksa.
Veiktā aptauja apliecina, ka 80% skolotāju palīgu saņem minimālo darba algu. LIZDA vērš uzmanību, ka skolotāju palīgiem ir nesamērīgi zema darba samaksa par tik atbildīgu darbu un piemaksu samazinājums demotivē veikt papildu pienākumus.
LIZDA vērš uzmanību uz to, ka tehnisko darbinieku trūkums jau šobrīd ir akūts daudzās nozarēs. Konkurence ar privāto sektoru par fiziska darba veicējiem pieaug, un publiskajā sektorā piedāvātā atalgojuma samazināšana vēl vairāk pastiprina darbinieku aizplūšanu. Rezultātā tiek apdraudēta iestāžu darbības nepārtrauktība un sabiedrības interesēm būtisku funkciju izpilde. Izglītības iestādēs īpaši svarīgi nodrošināt higiēnas normu ievērošanu, pieejamu un kvalitatīvu aprūpi, ēdināšanu, ko reglamentē normatīvie akti.
