IZM "jaunām informācijas sistēmām" tērēs vairāk nekā trīs miljonus eiro
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno izveidot vairākas jaunas informācijas sistēmas, lai uzlabotu datu pārvaldību sporta, valsts valodas politikas un zinātnes jomā, tam atvēlot vairāk nekā trīs miljonus eiro, liecina informācija tiesību aktu portālā.
Saskaņošanai nodotā rīkojuma projekta mērķis ir mazināt datu sadrumstalotību un administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot centralizētu, savietojamu un drošu informācijas apriti.
Kā skaidro ministrijā, pašlaik vairākās jomās dati tiek uzkrāti dažādās institūciju sistēmās vai pat manuālos reģistros, kas apgrūtina informācijas apmaiņu, analīzi un lēmumu pieņemšanu. Uz problēmu norādīts arī Valsts kontroles veiktajās revīzijās par sporta un valodas politikas jomām. Tāpēc paredzēts izveidot vienotus digitālus risinājumus, kas nodrošinātu strukturētu datu uzskaiti un pārvaldību.
Sporta nozarē patlaban nepastāv vienota valsts līmeņa sistēma, kurā būtu apkopota informācija par sportistiem, treneriem, sporta organizācijām, infrastruktūru, finansējumu un sasniegumiem. Datu uzkrāšana dažādos formātos un dažādās institūcijās rada dublējošu datu ievadi, palielina administratīvo slogu un ierobežo iespējas analizēt situāciju nozarē. Kā risinājumu ministrija piedāvā izveidot nacionāla līmeņa Sporta reģistra digitālo platformu, kur apkopos šo informāciju, tostarp arī par noteiktiem uzraudzības datiem, piemēram, medicīniskās uzraudzības statusu un antidopinga uzraudzības apkopotiem datiem. Sistēma būs savietojama ar citām valsts informācijas sistēmām un nodrošinās diferencētu piekļuvi datiem dažādām institūcijām.
Sistēmas izveide plānota trīs kārtās ar kopējo indikatīvo finansējumu aptuveni 4,1 miljona eiro apmērā, taču konkrētajā projektā varētu īstenot tikai pirmo kārtu par 2,05 miljoniem eiro. Tās laikā izstrādās sistēmas pamatplatformu sportistu, sporta speciālistu un sporta organizāciju uzskaitei, kā arī finansējuma datu apstrādei. Tāpat plānotas integrācijas ar Valsts izglītības informācijas sistēmu un sporta federāciju informācijas sistēmām, kā arī datu kvalitātes kontroles mehānismi un kiberdrošības risinājumi.
Otrā kārta izmaksās indikatīvi 1,23 miljonu eiro apmērā, un tās laikā plānots ieviest papildu moduļus par sporta infrastruktūru, tiesnešiem un sporta aģentiem, kā arī sistēmā integrēt datus par sporta sasniegumiem un reitingiem. Trešajā kārtā, kuras izmaksas varētu sasniegt 820 000 eiro, paredzēts izstrādāt medicīniskās uzraudzības statusa moduli un antidopinga datu apkopojuma funkcionalitāti, kā arī nodrošināt atvērto datu pieejamību un paplašinātas analītikas iespējas.
Savukārt valsts valodas politikas jomā galvenā problēma ir latviešu valodas mācību sistēmas sadrumstalotība pieaugušajiem. Pašlaik valodas kursus finansē un administrē vairākas institūcijas, tostarp Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds un Nodarbinātības valsts aģentūra, un katrai no tām ir savi nosacījumi, informācijas sistēmas un datu uzskaite. Attiecīgi dati par valodas apguvējiem tiek uzkrāti fragmentēti, bet mācību piedāvājums un informācija par pieejamajiem kursiem nav vienkopus pieejama. Vienlaikus pieaug arī pieprasījums pēc latviešu valodas apguves, īpaši jauniebraucēju vidū, un nākotnē šī mērķgrupa varētu kļūt arvien lielāka, norāda IZM.
Lai uzlabotu sistēmas pārvaldību, paredzēts izstrādāt īpašu moduli valsts valodas apguves pakalpojumu saņemšanai un pārvaldībai pieaugušo prasmju platformā "Stars". Šis modulis nodrošinās vienotu piekļuves punktu latviešu valodas kursiem. Lietotāji varēs izveidot savu profilu, noskaidrot pieejamās mācību programmas, veikt latviešu valodas prasmes pašpārbaudes testu līmeņos no A1 līdz C2, pieteikties kursiem un pēc to pabeigšanas pieteikties arī valsts valodas prasmes pārbaudei. Paredzēts, ka ilgtermiņā latviešu valodas mācību koordinēšanu centralizēti nodrošinās Latviešu valodas aģentūra.
Šī projekta kopējais plānotais finansējums ir 846 252 eiro, tostarp 719 314 eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 126 938 eiro no valsts budžeta. Lielākā daļa līdzekļu paredzēta informācijas sistēmas izstrādei, pielāgošanai un tehniskajai ieviešanai.
Savukārt zinātnes jomā plānots ieviest jaunu informācijas sistēmu Latvijas Zinātnes padomes (LZP) projektu konkursu administrēšanai, jo esošais risinājums ir tehnoloģiski novecojis un ar ierobežotu funkcionalitāti. Tas rada lielu manuālā darba apjomu un pilnībā neatbilst mūsdienu kiberdrošības prasībām, turklāt tehniskās nepilnības apgrūtina arī ārvalstu ekspertu piesaisti projektu vērtēšanā, problēmu iezīmē ministrija. Piemēram, 2025. gadā teju trešdaļa ekspertu norādīja uz tehniskām problēmām sistēmas lietošanā.
Jaunā sistēma nodrošinās pilnībā digitalizētu zinātnisko projektu dzīves cikla pārvaldību - no konkursa izsludināšanas un pieteikumu iesniegšanas līdz projektu izvērtēšanai, uzraudzībai un pārskatu iesniegšanai. Tajā plānots ieviest arī automatizētus procesus, piemēram, ekspertu vērtējumu konsolidāciju, automātisku paziņojumu reģistrēšanu un strukturētu atskaišu apstrādi. Iecerēts, ka jaunais risinājums samazinās manuālo darbu aptuveni par piekto daļu, vienlaikus uzlabojot datu drošību un procesu pārskatāmību.
Projekta sagatavošanas laikā izvērtēti arī vairāki alternatīvi risinājumi, tostarp citu valsts sistēmu izmantošana vai jaunas sistēmas izstrāde pilnībā no jauna. Analīze liecina, ka optimālākais risinājums ir tirgū pieejama grantu pārvaldības sistēma, ko konfigurēs un pielāgos LZP vajadzībām un integrēs ar citām valsts informācijas sistēmām.
Arī šajā projektā lielāko daļu finansējuma nodrošinās ERAF finansējums - 473 450 eiro, savukārt projekta kopējās attiecināmās izmaksas lēstas 557 000 eiro apmērā. Projekta īstenošana plānota no šī gada trešā ceturkšņa līdz 2029. gada pirmajam ceturksnim.
Visos trīs projektos nav plānots palielināt pastāvīgo amata vietu skaitu valsts pārvaldē - nepieciešamos cilvēkresursus varētu piesaistīt uz noteiktu laiku projekta īstenošanas laikā vai arī nodrošināt ar ārpakalpojumu palīdzību.
