Tuvojas finišam skolu tīkla reforma
Šonedēļ valdībā tuvojas finišam ilgi apspriestā skolu tīkla reforma. Piektdien starpinstitūciju sanāksmē vēlreiz tika skatīti noteikumi kā turpmāk aprēķinās un sadalīs valsts finansējumu pedagogu algām. Tie paredz konkrētus kritērijus, cik lielām jābūt skolām, lai tās saņemtu pilnu valsts finansējumu. Tas nozīmē, ka daudzviet Latvijā pašvaldībām var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus par vidusskolu nākotni, vēsta "Nekā personīga".
Skolu tīkla reformai būtu jārisina vairāki uzdevumi - jānodrošina kvalitatīva izglītība, un jāatrod veids kā palielināt pedagogu atalgojumu. Izglītības ministrija uzskata, ka vienīgais ceļš ir resursus koncentrēt lielākās skolās. Mazās pašvaldības to nevēlas - skola ir nozīmīgs elements, lai iedzīvotāji nepārceltos dzīvot citur. Un arī skolnieki un skolotāji ir pret, jo kas labi izskatās uz papīra, dzīvē var būt liela problēma.
Ministres Andas Čakšas Informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu 2024. gadā sastapās ar lielu pretestību, Mērsragā iedzīvotāji izgāja protesta gājienā, iebilda arī citur. Lēmumus atlika.
Tagad divus gadus vēlāk ministru kabinets sagatavojis noteikumus, kas sasaista valsts finansējumu ar skolēnu skaitu.
Ja klasē ir 25 vai vairāk skolēni, valsts finansē pilnu pedagogu algu. Klasēs ar 17 līdz 24 skolēniem tā samazinās līdz aptuveni 90 procentiem, klasēs ar 9 līdz 16 skolēniem - līdz apmēram 75%, bet ļoti mazās klasēs līdz astoņiem bērniem valsts maksā tikai ap pusi.
Valsts nemaksā arī, ja vidusskolā nav vismaz 60 skolēnu - jo mazāk bērnu, jo lielāka daļa jāsedz pašvaldībai.
Bet, protams, ja ir jāuztur pilnīgi visa pirmā divpadsmitā klase, nu tad tā jau ir pietiekami liela summa, kas pedagogu atalgojumā būtu jāsedz, un tas ir, droši, ka tas ir neiespējami.
Ropažu novadā nolemts pakāpeniski slēgt Vangažu vidusskolu. Skolēnu vienkārši ir par maz.
RITA RIEKSTIŅA-DOLĢE
Ropaža novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja
Ja mēs nesaņemam šo finansējumu, tad, ja šobrīd mums vidēji viena bērna izmaksas vidusskolā ir 1598 eiro, tad mums jāpārņem un visu jāuzliek uz pašvaldības pleciem. Tas būs 5 tūkstoši 68 eiro, kas ir trīs reizes dārgāk, un tas rada arī šo finansiālo disproporciju un nevienlīdzīgu attieksmi arī novadā pret citiem bērniem.
Vecāki un skolotāji Vangažos aktīvi kampaņo par skolas saglabāšanu, vāc parakstus. Bērniem būs jābrauc uz citu skolu- Siguldā, Rīgā vai Ropažos, ceļā pavadot garāku laiku, un nav arī garantijas, ka kārotajās skolās būs vietas.
Vangažiem pazudīs sabiedriskās dzīves centrs.
JEVGĒŅIJS SERGEJEVS
Vecāku pārstāvis
Ja paskatāmies, tad piektā decembra sēde tur tur daudzi deputāti jau minēja, tad puse no deputātiem bija pret. Un viņi arī uzdeva ļoti pamatotus jautājumus un vadība nevarēja dot skaidras atbildes ne par transportu, ne par citām lietām. Un kā vienu no iespējām bija minēts, ka varētu būt pārejas posmā uz Ropažu vidusskola. Bet, ja mēs apskatām kartē, tas pats veids rāda, ka līdz Ropažu vidusskolai 30 dienu viena minūte. Jā, man guvu mazliet optimistiskāks divdesmit astoņas minūtes, bet ņemot vērā, ka brauc skolas autobuss ar pieturām, jo tad ceļā būtu jāpavada noteiktai vairāk par pusstundu, varbūt pat līdz stundai. Un tas atkal neatbilst jau paziņotajiem kritērijiem ka laiks līdz skolai ir jābūt līdz 30 minūtēm. Tad par kādu kvalitāti var iet?
Teju katra piektā skola Latvijā neatbilst jaunajiem kritērijiem. Skolu tīkla pārkārtošanas mērķis ir iegūt kvalitatīvāku izglītību. Ideja ir vienkārša: lielākās skolās iespējams nodrošināt labāku mācību piedāvājumu, vairāk skolotāju un atbalsta personāla. Citu kritēriju nav.
RŪDOLFS KALVĀNS
Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors
“Izglītības kvalitātes priekšnosacījums iet caur šo modeli, pirmkārt, ir piekļuve infrastruktūras resursiem un skolotāju resursiem. Tātad vairāk skolotājiem, mazāk vakanču, mazāk nogurušu skolotāju.
Taču skolās uz to skatās citādi. Skolēnu skaits klasē pats par sevi vēl nenozīmē labāku izglītību. Tieši mazākās klasēs iespējams vairāk pievērsties katram bērnam, pamanīt grūtības un palīdzēt tās pārvarēt.
DACE MĀLNIECE, Vangažu vidusskolas skolotāja
Nu pateikšu godīgi klase līdz 20 ir ļoti labi var strādāt.Var ļoti labi pārbaudīt bērnus, tātad viņi ar varu vieglāk.Jautājums uz doto skolēnu skaits ir mazāks.
No vienas puses valsts runā par kvalitāti, no otras, to mēra ar skolēnu skaitu. Taču bez skaidriem kritērijiem un datiem tas vairāk ir pieņēmums, nevis pierādīts secinājums.
SANDA LIEPIŅA, Providus direktore
Viens pats skolēnu skaits nevar kalpot kā izglītības kvalitātes rādītājs. Savulaik kādus gadus atpakaļ Izglītības likumā arī tika iekļauts šis uzstādījums par to, ka valsts pusē izglītības politikas noteicējiem ir jāinteresējas par izglītības kvalitāti un jāmaina, ir jāatrod veids, kā mērīt izglītības kvalitāti, lai tad arī varētu tādos datos balstītus risinājumus piedāvāt.
Tādu visaptverošu izglītības kvalitātes ziņojumu mums nav mums, Toties par kvalitāti mēs runājam teorētiski par kvalitāti, tad faktiski pierādījumus par to, kā mēs vērtējam, kas ir kvalitatīva izglītība skolā mēs neredzam šobrīd. Nu tā, lai mēs spētu izsekot tai, kas tad mums katrai skolai būtu jāpieliek, kas pietrūkst.
Izglītības likums paredz, ka Ministru kabinetam katru gadu jāapstiprina izglītības kvalitātes novērtējums. Kopš 2021.gada, kad šis likums stājies spēkā, tas nav pildīts.
Rūdolfs Kalvāns, Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors
Nu tur ir eksperti un politiķi vienkārši nav varējuši vienoties līdz šim. Šie mēģinājumi zināmā mērā arī paralēli šī modeļa izstrādei traucējuši panākt vienošanos par šo teiku kvalitātes kritēriju sarakstu un šiem kritērijiem, jo, teiksim tā, politiski bija arī uzstādījums gan valdību līmenī, gan arī Saeimas līmenī, ka vispirms programmas skolām vispirms finansēšanas modelis un tad nākamā nākamā kārta īsti ir šie sistēmiskie kvalitātes.
Jau tuvāko nedēļu laikā valdība varētu skatīt pedagogu atalgojuma noteikumus. Savukārt vienoti izglītības kvalitātes kritēriji, pēc kuriem spriest, vai reformas darbojas, vēl tikai top un gaidāmi vasarā.
