Aizvien biežāk dzirdami gadījumi, kad skolās izceļas konflikti starp bērniem, kad tiek piedzīvotas nežēlīgas vardarbības ainas, kas atkārtojas un atkārtojas. Bērni vienmēr bijuši nežēlīgi, bet vai mūsdienās tas ir izteiktāk nekā kādreiz?
“Mūsu valstī nav sistēmas darbā ar vecākiem. Tas nav darīts ilgtermiņā. Skola saņem daudzu vecāku zvanus, mēs saprotam vecāku bažas, kuriem tiek solīts, ka situācija tiks mainīta, bet nekas nenotiek," neseno situāciju Ozolnieku vidusskolā komentē Ozolnieku vidusskolas direktore Everita Borisova, par ko nesen arī rakstījām.
Arī Jelgavā janvāra beigās izskanēja informācija par nežēlīgu vardarbību pret kādu skolnieci no skolas biedra puses, kad meitenei tikai salauzta kāja. Turklāt, šiet stāsts bija nevis par tīneidžeru konfliktu, bet gan pavisam maziem bērniem - trešklasnieks salauza kāju pirmklasniecei. Šis notikums, protams, izvērtās ar lielu rezonansi un izgaismoja bērnu psihisko problēmu jautājumu.
Nule atkal izgaismojusies līdzīga problēma Liepājā, par ko raksta portāls "liepajniekiem.lv". Liepājas pediatre Jūlija Cīrule-Galuza “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka slimnīcā ārstējoties divi fiziskos konfliktos cietušie un līdz traumu sadziedēšanai un atlabšanai paiešot ilgāks laiks.
Abi šie vardarbības gadījumi notikuši kādā Liepājas mācību iestādē, turklāt, vienā un tai pašā, kas gan nav atklāta. "Pēdējo nedēļu laikā es sāku uztraukties, jo skolās bijuši nežēlīgi kautiņi," bažas komentē Jūlija Cīrule-Galuza, kura pamato savas raize ar to, ka nežēlība ir neiedomājama - bērni viens otram sper ar kājām pa galvu, nogrūž zemē un spārda. "Tas nav pieļaujami!” saka pediatre.
Šajā mācību gadā (no septembra līdz marta sākumam) Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirknī reģistrēti jau 15 notikumi, kas saistīti gan ar emocionālo, gan fizisko vardarbību Liepājas un Dienvidkurzemes novada izglītības iestādēs (12 pilsētā, 3 novadā), informē VP pārstāve Madara Šeršņova. 2025. gadā no septembra līdz decembrim reģistrēti 11 notikumi, šogad - 4. Jāatzīst, ka tā ir biedējoša statistika, ja ņemam vērā, ka, iespējams, visi gadījumi netiek piefiksēti.
Savukārt Ozolnieku skolas direktore spriež, ka jāpalielina vecāku līdzatbildība. “Agresīva bērna tiesības nevar būt augstākas par pārējo bērnu tiesībām. Agresīvais bērns rada troksni, nedrošību, tas ir stress un nepārtraukta līdzatkarība, jo pārējie bērni nezina, kā rīkoties,” pārliecību pauž Borisova.