Vairāk nekā divas desmitgades Rietumu pasaulē bija ierobežots finansējums jebkam, kas saistīts ar militāro rūpniecību. Iemesli – karš Dienvidslāvijā un sekojošā “asiņainās naudas” meklēšana, tam sekoja karš pret terorismu pēc 2001. gada 11. septembra un attīstošā korporatīvās sociālās atbildības kultūra. Tā kā pastāvēja juridiski ierobežojumi darījumiem ar karojošām negodīgām valstīm, piemēram, Ziemeļkoreju un Irānu, finanšu sektora dalībnieki ieroču jautājumus parasti uzskatīja par reputācijas ziņā nevēlamiem. Kara realitāte Ukrainā un ES aktīvais atbalsts Kijivai maina ainu.
2025. gada jūnija sākumā Eiropas Investīciju banka (EIB) paziņoja, ka tā palielina starpniekaizdevumu un garantiju apjomu aizsardzības nozares galvenajam segmentam no viena līdz trim miljardiem eiro. “Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kas apkalpo lielus Eiropas aizsardzības ražotājus, sadarbojoties ar komercbankām visā ES. Pirmais līgums ar “Deutsche Bank” nodrošinās viena miljarda eiro finansējumu aizsardzības pētniecībai un militārajai un policijas infrastruktūrai,” EIB paziņoja 2025. gada jūnija sākumā. Iepriekš minētais ietver finansējumu un apgrozāmo kapitālu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas drošības un aizsardzības piegādes ķēdē visā ES, militārajai un policijas infrastruktūrai, militārajiem mācību centriem utt.
“EIB potenciālā finansējuma palielināšana aizsardzības nozares MVU ir paredzēta, lai pārvarētu tradicionālos finansējuma saņemšanas šķēršļus, ar kuriem šie uzņēmumi saskaras atšķirībā no lielākiem dalībniekiem. Šis pasākums attiecas arī uz vidēja kapitāla uzņēmumiem, kuriem arī ir bijušas grūtības piekļūt finansējumam,” norāda EIB.
Atcerēsimies, ka pēdējās desmitgadēs finanšu iestādes ir ierobežojušas savu darbu ar ieroču tirgiem un visu, kas saistīts ar militāro attīstību, izņemot sakarus, kiberdrošību, pētniecību un attīstību un citas nozares, kas robežojas ar militāro rūpniecību. Lai gan saskaņā ar likumu pilnībā bija aizliegtas tikai dažas darbības, piemēram, kontakti ar sankcijām pakļautām teritorijām, piemēram, Irānu, Ziemeļkoreju utt., kodolieroču, kasešu munīcijas u.c. jomu attīstības finansēšana.
Mēģinājumi strādāt ar aizliegtajām nozarēm ir tikuši stingri apspiesti kopš 2000. gadu otrās desmitgades. Piemēram, 2019. gadā ASV Tieslietu ministrija piesprieda “British Standard Chartered Bank” 1,1 miljarda dolāru sodu par sadarbību ar Irānu, Sudānu un Sīriju. Tāpat 2019. gadā ASV Tieslietu ministrija piesprieda Francijas bankai “BNP Paribas” 8,9 miljardu dolāru sodu par sadarbību ar tādām valstīm kā Sudāna, Irāna un Kuba. Iepriekš Nīderlandes “ING Bank” tika sodīta ar 619 miljonu dolāru lielu naudas sodu par sadarbību ar Irānas rūpniecību laikā, kad Irānai jau bija noteikts starptautisks embargo.
Tomēr pat aizsardzības nozares uzņēmumi no cienījamām valstīm ir saskārušies ar banku nevēlēšanos ar tiem sadarboties. Savukārt ES ir vairāk nekā 2500 mazo un vidējo uzņēmumu, kas ir piegādātāji lielākajiem aizsardzības nozares ražotājiem, tostarp “Airbus”, “Thales”, “Rheinmetall”, “Leonardo” un tā tālāk.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā militārās jomas finansēšana un apdrošināšana bija izplatīta prakse. Pēc kara aina pakāpeniski sāka mainīties. Finanšu iestādes ir sākušas atteikties no militārās naudas apstrādes prakses, ņemot vērā "karstos punktus" Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Konflikts Dienvidslāvijā, kas ilga visus 20. gs. deviņdesmitos gadus un ko pavadīja starptautiska Slobodana Miloševiča ģimenes un viņa sabiedroto "asiņainās naudas" meklēšana, kļuva par vienu no iemesliem pakāpeniskai finanšu darījumu kontroles pastiprināšanai.
Lielākā daļa Eiropas banku, caur kurām plūda Miloševiča ģimenes un citu bijušās Dienvidslāvijas teritorijā kara noziegumos apsūdzēto personu nauda, kļuva zināmas ne tikai starptautiskajām kontroles varas struktūrām, bet arī presei. Šīm bankām netika piemērots sods, taču tās tika pakļautas gan papildu tiesībaizsardzības iestāžu uzmanībai, gan sabiedrības nosodījumam. Tā rezultātā citas bankas vai nu centās vispār nesadarboties ar militāro rūpniecību, vai arī rūpīgi slēpa šādus līgumus.
“Pēc Otrā pasaules kara Eiropa militāro finansējumu uzskatīja par strukturālu tabu. Tas nebija tik daudz normatīvs, cik institucionāls noraidījums. Vācijas konstitucionālais pacifisms, Eiropas Investīciju bankas iekšējie noteikumi un ētiskie investīciju standarti efektīvi izolēja aizsardzības nozari no tradicionālajiem kapitāla tirgiem,” saka baņķieris Kirils Ševčenko, kurš no 2020. līdz 2022. gadam vadīja Ukrainas Nacionālo banku.
Ierobežojumi darbam ar “militāriem” dokumentiem ir kļuvuši ārkārtīgi stingri tā saukto ESG filtru dēļ, kurus banku un apdrošināšanas praksē sāka ieviest 2000. gadu sākumā. ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) aizsākās kā ANO iniciatīva, kas ierosināja brīvprātīgi attīstīt korporatīvo sociālo atbildību.
Starptautiskā kampaņa pret terorismu pēc Čečenijas kara un 11. septembra bija viens no iemesliem šiem ierobežojumiem: uzņēmumiem bija neērti sadarboties ar militārpersonām, jo gala klienti varēja būt teroristi. Ierobežojumi attiecās arī uz vides aizsardzību un sociālajām iniciatīvām, piemēram, nesadarbošanos ar uzņēmumiem, kas izmanto bērnu darbu, vai atteikšanos sadarboties ar tabakas nozari. Procesu pavadīja akciju tirgus attīstība, kurā lielajiem spēlētājiem bija svarīgi demonstrēt savu integritāti un labu reputāciju, tāpēc nesadarboties ar aizsardzības nozari.
“ESG ietvars klasificēja aizsardzības nozari kā nesaderīgu ar “atbildīgu finansēšanu”. Praksē tas nozīmēja piekļuves liegšanu ilgtermiņa kredītiem, apdrošināšanas seguma neesamību un izslēgšanu no publiskā un privātā sektora finansēšanas platformām. Manā pieredzē, tostarp mijiedarbībā ar Eiropas bankām pēc 2022. gada, daudzas iestādes joprojām izvairās no ar aizsardzību saistītiem darījumiem. Ne oficiālu aizliegumu dēļ, bet gan atbilstības kultūras un iekšējo riska pārvaldības protokolu mantojuma dēļ,” ekskluzīvā intervijā NRA stāsta Kirils Ševčenko. Pēc viņa teiktā, šī “aizsargbarjera” tikai tagad sāk vājināties ģeopolitiskās realitātes spiediena ietekmē.
Vēl viena problēma ir militārā apdrošināšana. Kara un terorisma riski, kā arī politiskie riski, tostarp revolūcijas, ir izslēgti no visiem apdrošināšanas segumiem. Šī problēma bija īpaši aktuāla Ukrainā 2022. gadā, kad, sākoties pilna mēroga karam, visi militāro darbību radītie zaudējumi palika neapdrošināti. Tikai pēc kāda laika Ukrainas apdrošinātāji sāka pieņemt militāros riskus apdrošināšanai.
Ukrainas asociācijas “Apdrošināšanas bizness” vadītājs Vjačeslavs Čerņahovskis skaidro, ka militāro risku apdrošināšanas problēmas un ierobežojumi ir saistīti ar to, ka militārie konflikti ir neparedzami pēc vietas, laika un mēroga, ar tā sauktā morālā riska klātbūtni, kad apdrošinātais var rīkoties neuzmanīgi vai apzināti pakļaut sevi riskam, zinot par apdrošināšanas segumu. "Militārajā apdrošināšanā vienmēr pastāv lielu zaudējumu risks, jo mēs runājam par desmitiem un simtiem miljonu dolāru zaudējumiem viena konflikta rezultātā. Turklāt apdrošināšanas sabiedrības izprot neuzticēšanās problēmu zaudējumu pārbaudē un novērtēšanā, jo ir grūti objektīvi novērtēt zaudējumus kaujas zonā," saka Vjačeslavs Čerņahovskis.
Latvijas Aizsardzības ministrija “nra.lv” norādīja, ka daudzas bankas tradicionāli ir uzskatījušas aizsardzības/militārā sektora finansēšanu par jomu ārpus savām interesēm un nav devušas priekšroku piedalīties šajā darbībā. “Pēdējos gados, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, Aizsardzības ministrija ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Bankas Latvijā aktīvi pārskata savu pieeju un ir arvien gatavākas finansēt aizsardzības un ar militāro jomu saistītās nozares. Latvijas Banka ir ieņēmusi proaktīvu nostāju un strādā, lai identificētu šķēršļus, kas kavē aizsardzības uzņēmumu finansēšanu. Piemēram, ir izveidots īpašs elektronisks kanāls, lai apkopotu atsauksmes no uzņēmumiem, kas saskaras ar šādām grūtībām,” norāda Aizsardzības ministrija. Turklāt, pēc “nra.lv” datiem, Latvijas Banka pašlaik pat izskata divus problemātiskus gadījumus, kad aizsardzības nozares uzņēmumi nespēja saņemt finansējumu no Latvijas bankām. Ko saka bankas? Latvijas bankas atzīst, ka pārmaiņas sadarbībā ar militāro rūpniecību sākās līdz ar pilna mēroga karu Ukrainā. "Vēsturiski “Swedbank” ir noteikusi, ka, piemēram, ieroču ražošana neatbilst ilgtspējīgai uzņēmējdarbības praksei. Tomēr karš Ukrainā ir mainījis šo nostāju," “nra.lv” pastāstīja Latvijas “Swedbank”. “Kā atbildīgai korporatīvai struktūrai un vadošajai Ziemeļvalstu finanšu iestādei, kas darbojas Ziemeļvalstu reģionā, kā arī tādās valstīs kā Igaunija, Latvija, Lietuva, Ukraina un Polija, SEB mērķis ir veicināt Eiropas aizsardzības spēju, drošības un noturības stiprināšanu, sniedzot finanšu pakalpojumus, ieguldījumus un konsultācijas. Esam pārliecināti, ka finansējumam un ieguldījumiem aizsardzības nozarē ir būtiska loma demokrātijas, brīvības, stabilitātes un cilvēktiesību atbalstīšanā un aizsardzībā,” saka Ģirts Priede, SEB Latvijas MVU finansēšanas vadītājs. Pēc viņa teiktā, Eiropai ir ievērojami jāpalielina investīcijas drošības un aizsardzības sektorā, lai stiprinātu atturēšanas un aizsardzības spēju līmeni. “2022. gada sākumā “SEB Asset Management” atjaunināja savu ilgtspējības politiku un atvēra vairākus fondus ieguldījumiem tradicionālajā aizsardzības nozarē. 2025. gada laikā “SEB Asset Management” paplašinās to fondu sarakstu, kuriem būs atļauts ieguldīt šajā nozarē,” saka Ģirts Priede. “Pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu, bankas vadās pēc starptautiskajiem un vietējiem tiesību aktiem, savām risku pārvaldības un ESG politikām, kā arī konkrētu projektu un klientu specifikas,” norāda “Luminor Bank”. “Lai gan pašlaik savā investīciju portfelī neizceļam aizsardzības nozari kā atsevišķu segmentu, pēdējos gados esam novērojuši aktivitātes pieaugumu gan pieteikumu skaita, gan finansēto projektu skaita ziņā.” Piemēram, “Luminor Bank” izsniedza 2,3 miljonu eiro aizdevumu SIA “Belss”, uzņēmumam, kas nodarbojas ar telekomunikāciju iekārtu projektēšanu un uzstādīšanu. Šis finansējums tika izmantots NATO mobilās nometnes izveidei. Kā “nra.lv” ziņoja bankas “Citadele” lielo korporatīvo klientu vadītājs Latvijā Mārtiņš Bokāns un “Citadele līzinga” valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers, “kopā ar Finanšu asociāciju esam izstrādājuši aizsardzības nozares dalībnieku ceļvedi, lai atvieglotu viņu mijiedarbību ar bankām. Rūpīgu “pazīsti savu klientu” (KYC) procedūru veikšana var prasīt ievērojamus papildu resursus. Lai gan nav īpašu prasību, kas ierobežotu banku sadarbību ar militāro sektoru, īstenojot liela mēroga projektus, valsts var pieprasīt bankas garantiju un atbilstošu kredītreitingu no bankas. “Citadele” ir atvērta sadarbībai ar ikvienu, kurš vēlas stiprināt Baltijas valstu aizsardzību.” “Swedbank” piebilst, ka “militārā nozare ārēja apdraudējuma gadījumā kļūst par aizsardzības nozari. Protams, kā patriotisks uzņēmums mēs esam gatavi dot savu ieguldījumu nacionālās drošības stiprināšanā. Finansējuma kontekstā aizsardzības uzņēmumiem, lai tie varētu saņemt finansējumu, ir jāatbilst tādiem pašiem kritērijiem kā jebkuras citas jomas uzņēmumiem, taču tas nav ierobežojums uzņēmējdarbības attīstībai.”
Latvija ir viena no valstīm, kas kopš militārā konflikta sākuma ar Krieviju 2014. gadā ir atbalstījusi Ukrainu. Daloties ieročos ar Ukrainu, cita starpā Latvija aktīvi piedalās savas valsts aizsardzības veidošanā pret iespējamu Krievijas iebrukumu. Tas rada papildu militāro vērtību Latvijai un vietējiem aizsardzības uzņēmumiem, tostarp banku sektoram. Tā situāciju redz Latvijas Aizsardzības ministrija. “Investīcijas aizsardzībā ir vienkārši pareiza rīcība, pat ja tās ne vienmēr sola ātru atdevi. Latvijas aizsardzības nozarei ir ievērojams ilgtermiņa potenciāls. Ir skaidras ambīcijas, spēcīga politiskā griba un mērķtiecīgas darbības valsts līmenī, lai atbalstītu tās attīstību,” “nra.lv” pavēstīja Aizsardzības ministrijas preses dienests. “Aizsardzības ministrija atzīst un novērtē Latvijas uzņēmumus, kas jau darbojas aizsardzības nozarē, kā arī tos, kas tikai sāk tajā iesaistīties - gan inovatīvus jaunuzņēmumus, gan nobriedušus uzņēmumus, kas paplašina savu darbību aizsardzības nozarē.”
Baņķieri uzskata, ka būtiskas pārmaiņas finanšu un militārās rūpniecības partnerības jomā ir tikai sākušās. “Lai gan ES jau pielāgojas, institucionālā inerce joprojām ir augsta. Mainīt gadu desmitiem vecas finanšu normas nozīmē ne tikai politikas maiņu, bet arī politiskās skaidrības un normatīvus līderības principus,” saka Kirils Ševčenko, Ukrainas Nacionālās bankas vadītājs 2020.-2022. gadā. Gan bankām, gan aizsardzības uzņēmumiem ir nepieciešami vienkārši un skaidri darbības noteikumi, kas neradīs pārpratumus.
“Mēs redzam aizsardzības rūpniecību kā strauji augošu nozari Latvijā un reģionā. Ņemot vērā pieaugošās investīcijas un šīs jomas nozīmi, mēs kā vietējā banka esam ieinteresēti to atbalstīt. Tomēr daudzas inovācijas nāks no maziem, strauji augošiem un ar lieliem parādiem apgrūtinātiem uzņēmumiem. Tāpēc būs nepieciešams valsts atbalsts, lai pārvaldītu ar to saistītos riskus,” saka Mārtiņš Bokans, bankas “Citadele” lielo korporatīvo klientu vadītājs Latvijā, un Ģirts Glāzers, “Citadele līzinga” valdes priekšsēdētājs.
Kā ziņoja “Luminor Bank”, pašreizējā situācijā tiek prognozēts, ka pieprasījums Eiropā pēc militārajai rūpniecībai nepieciešamajiem mašīnbūves un elektronikas produktiem pieaugs. “Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas bruņotie spēki plāno turpmākajos gados dubultot vietējās rūpniecības piegāžu apjomu, kas pašlaik veido tikai 10%. Šis pieprasījums var radīt iespējas arī saistītajām nozarēm - pārtikas rūpniecībai, speciālā apģērba ražošanai, pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai, inovācijām un citām,” uzsver “Luminor Bank”.
“Kad uz spēles ir likta valsts pastāvēšana, kļūst arvien neprātīgāk atsaukties tikai uz ilgtspējības prasībām, un Aizsardzības ministrija ar gandarījumu atzīmē, ka vietējais finanšu sektors sāk atzīt šo realitāti,” rezumē Aizsardzības ministrija.
