Kāpēc neviens no trim kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu neieguva pietiekamu Tieslietu padomes atbalstu? Kas Tieslietu padomes locekļiem kandidātos nepatika? Vai patiesi neviens no viņiem nespēja pienācīgi izklāstīt redzējumu par prokuratūras turpmāko piecu gadu virzību? Varbūt Eiropas Padomes jaunākā ziņojuma dati par prokuratūru pielika treknu punktu Tieslietu padomes izvēlei?
“Neatkarīgā” klātienē sekoja līdzi kandidātu uzklausīšanas procedūrai. Sēde Augstākās tiesas Senāta plenārsēžu zālē plānotās pusotras stundas vietā ilga vismaz trīs stundas. Ģenerālprokurora amata kandidāti ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis prezentēja savas vīzijas un atbildēja uz Tieslietu padomes locekļu jautājumiem. Spraigas un ļoti konstruktīvas debates. Bet neatbildēts paliek būtiskais jautājums, kādēļ bez rezultāta - bez izvēlēta kandidāta apstiprināšanai Saeimā. Arī Tieslietu padome necenšas viest skaidrību, kāpēc tomēr pusgadu garā ģenerālprokurora amata kandidātu atlase beidzās tā, kā beidzās, un ka faktiski no šā gada 12. jūlija Latvijā nebūs ģenerālprokurora, bet kārtējais mūsu valstī tik iecienītais mehānisms - pagaidu variants līdz atlasīs to Īsto, to Vienīgo.
Kandidāts, prokurors Uvis Kozlovskis sacīja, ka viņu piedalīties konkursā motivējis kolēģu atbalsts, sajūta, ka tas ir izdarāms, un iepriekš jau iegūtā pieredze. Viņš godīgi iepriekš “nra.lv” sarunās atzina, ka arī augstāks atalgojums ir bijis motivators, lai piedalītos. Par saviem darba uzdevumiem ģenerālprokurora amatā viņš nosauca tiesiskas valsts stiprināšanu, kapacitātes un efektivitātes veicināšanu un vēl daudzus mērķus, virzienus un uzdevumus. Kā pasākumus, lai stiprinātu uzticēšanos prokuratūrai, viņš minēja videoklipu sēriju ciklā “Saproti kopā ar prokuroriem”, kas jau notiek, bet skatījumu skaits “Youtube” vietnē pagaidām ir tikai 300-700, tāpēc vajagot “kaut ko darīt un popularizēt”. Vēl viņš atzīmēja projektu “Prokurora portrets”, “Ēnu dienas” un publikācijas sociālajos tīklos. Bet tā citādi - Latvijā prokuratūrā viss ir labi.
Kandidāts, virsprokurors Aivars Ostapko uzsvēra savu pieredzi starptautiskā sadarbībā, mērķtiecību, emocionālo inteliģenci un komunikācijas spējas. Viņš strādājis par darba grupas vadītāju Briselē, piedalījies dažādās misijās, tajā skaitā arī Serbijā.
“Vēlos uzsvērt, kāda ir bijusi mana pieeja līdz šim kā virsprokuroram. Es sevi esmu uzskatījis par pirmo starp līdzīgajiem, par vadītāju, kuram ne no likuma viedokļa ir svarīgi izpildīt saistošās pavēles un rīkojumus, man ir svarīgi, lai mani padotie izprot, saprot un vēlas tām sekot. Mani padotie ir mana stiprā pils. Un viss tieslietu sektors ir stiprā pils, uz kuru sabiedrība var paļauties un uzticēties,” pauda A. Ostapko.
Līdzšinējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam bija pietiekami daudz ko stāstīt par paveikto - uzlabota darba organizācija, darba efektivitāte, skaidri noteikti virsprokuroru pienākumi, uzlabota kontrole pār prokurora funkciju izpildi u.c. Jāturpina uzlabot efektivitāti un kvalitāti, jo kvalitāte nav nejaušība, bet gan apzināta lēmuma un pārdomāta procesa rezultāts, t.sk. apsūdzības kvalitāte.
Stukāns norādīja, ka Latvijā ir visvairāk prokuroru, bet darbības rezultātos atpaliekam, kas ir graujoši.
Kandidātu iztaujāšanas laikā radās jautājums par prokuroru skaitu - vai to ir par maz vai par daudz? U. Kozlovskis atzina, ka pastāv vakances uz prokuroru vietām, turpretī J. Stukāns teica, ka prokuroru ir par daudz un uz to norādījusi Eiropas Padomes Tieslietu efektivitātes komisija 2024. gada novērtējuma ziņojumā. Latvija prokuroru skaita ziņā ir pirmajā vietā, uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 24,3 prokurori, tajā pašā laikā Igaunijā tikai 12,7. Kas arī likumsakarīgi pilnībā saskan ar nesen izskanējušo informāciju, ka Igaunija savus cietumus arī jau iznomā citām dalībvalstīm, piemēram, Zviedrijai.
Eiropas Padome norāda, ka Latvijā ir visvairāk prokuroru, bet darbības efektivitātē un rezultātos atpaliekam.
Esam arī Eiropā pirmajā vietā ar prokuratūras uzturēšanas budžetu uz vienu Latvijas iedzīvotāju - katram Latvijas iedzīvotājam, t.sk. zīdaiņiem un maziem bērniem, jāatvēl 19,5 EUR, 0,9% no IKP, savukārt Igaunijā 13,3 EUR un 0,05 no IKP.
“Nra.lv” ir rakstījusi par to, ka ģenerālprokurora izvēles process ievilkās, jo pēc trauksmes cēlējas prokurores Viorikas Jirgenas ziņojuma, ka J. Stukāns veicis spiedienu uz prokurori, lai viņa pieņem lēmumu kādā lietā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosināja pārbaudi par J. Stukāna atlaišanas pamata esamību. Pārbaudē neatrada pamatu viņa atlaišanai. Tieslietu padomes locekļi vismaz sēdes atklātajā daļā necentās šo gadījumu īpaši asi bāzt acīs J. Stukānam, taču par to it kā netieši ierunājās viņa konkurents A. Ostapko. “Es domāju, ka prokurori joprojām tā arī jūtas, ka viņi tika spiesti pieņemt lēmumu, un šo apstākli, kā viņi jūtas, vadītājs nedrīkst neatrisināt. Un, ja ir nonākts līdz tam, ka prokurorei ir šīs sajūtas un tas nonāk līdz jūsu (Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes vadītāja Aigara Stupiša) galdam, tad kāds šīs problēmas sakni nav līdz galam sapratis,” A. Ostapko pauda, sēžot blakus J. Stukānam, kurš nepārprotami ir šis pats “kāds”.
Savukārt pats Stukāns norādīja, ka ilgstoša viņa reputācijas graušanas kampaņa, visticamāk, ir tāpēc, ka viņa latgalieša būtība arī izraisa daudziem daudzus jautājumus, jo viņš nav pieradis liekuļot, nemāk melot un mēdz būt tiešs savā viedoklī.
Tieslietu padomes loceklis, Saeimas deputāts, parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzinīgi vērtēja līdzšinējo sadarbību ar J. Stukānu, tomēr brīžiem viņam esot bijuši pārsteigumi. “Mediji man jautā: “Ģenerālprokurors teica, ka vajadzētu dekriminalizēt zādzību. Ko jūs domājat, kas notiks?” Nekādas informācijas vairāk nav - vienkārši izskanēja viedoklis. Es lasu pārskatu, kurā rakstīts: “Prokuratūra efektīvi strādā ar zādzībām un visbiežāk pabeidz savu darbu 48 stundu laikā.” Tad jau viss ir labi! Bet nē, piedāvājam dekriminalizēt?
Dekriminalizēt ko? Vai zādzību nelielā apmērā? Vai par zādzību līdz 740 eiro apmēram nesauksim pie kriminālatbildības? Kādu sodu piemērosim, ja būs dekriminalizācija? Vai naudas sodu, kuru cilvēks nekad nesamaksās? Kā cietušais dabūs kompensāciju, ja kriminālprocesa ietvaros tā ir paredzēta, bet administratīvajā procesā tas ir sadalīts? Un vēl ir virkne citu jautājumu. Bet nē, man nav nekāda konkrēta piedāvājuma. Izskanēja viedoklis. Cilvēki to uztver ļoti nopietni. Un man ir jāatbild, ko mēs tālāk darīsim ar šo ierosinājumu. Un mēs saņēmām arī no Latvijas Tirgotāju asociācijas sašutuma pilnu vēstuli, kurā rakstīts, ka nedariet to, jo te ir īpašuma tiesības, tas ir ļoti nopietns jautājums un varbūt vajadzētu sākumā to izdiskutēt. Cits piemērs: Ģenerālprokuratūra atsūtīja kā likumprojektu noformētu ierosinājumu paredzēt par vairākiem Krimināllikuma pantiem kā sodu piemērot probācijas uzraudzību - pantos par noziedzīgiem nodarījumiem pret tautsaimniecību. Proti, viens no piemēriem: ja cilvēks izvairās no nodokļu samaksas, sodīt viņu ar probācijas uzraudzību. Vai Probācijas dienestam ir speciālas programmas, lai palīdzētu resocializēties tiem cilvēkiem, kas izvairās no nodokļu samaksas? Vai viņiem ir problēmas ar socializāciju, vai viņiem vajag probācijas uzraudzību? Vai viņi nav gudri? Es redzu vairākus gadījumus, kad kaut kas tā ļoti vispārīgi ir pieteikts, un mums ir jādomā, ko ar to darīt. Man ir jautājums Stukāna kungam, vai tas bija pateikts tikai tā starp citu vai arī tā ir pārdomāta koncepcija, uz kuru mēs gribam iet?”
J. Stukāns, atbildot uz jautājumu, izteica domu, ka arī par šo Tieslietu padomes sēdi plašsaziņas līdzekļi atstāstīs tikai pāris teikumus, lai gan runāts tiek stundām ilgi.
“Jautājumu par zādzību dekriminalizāciju ierosināja Valsts policija, tas ir izskatīts Noziedzības novēršanas padomē, kuru vada Ministru prezidente. Un šī padome nolēma uzdot Tieslietu ministrijai turpināt šo diskusiju un principā konceptuāli arī teica, ka šis jautājums varētu šādā veidā tikt risināts. Es par šo jautājumu izteicos tāpēc, ka jautājums bija skatīts Noziedzības novēršanas padomē. Un tad viņa (žurnāliste) aizskrēja pie jums un jautāja. Man ļoti žēl, ka viņa jums neizstāstīja, no kurienes “aug tās kājas”. Un kā jūs domājat, vai Igaunijā ir dekriminalizēts vai nav? Igaunijā ir dekriminalizēts līdz noteiktiem apmēriem. Man Ministru prezidente teica: “Stukāna kungs, kad jūs bijāt tiesnesis, jūs taču iebildāt pret šādu Iekšlietu ministrijas iniciatīvu!” Es teicu, ka šodien es esmu mainījis savu viedokli, jo mums ir iedibināta līdzīga prakse ar narkotiku lietošanu, kas labi strādā. Ja cilvēks lieto narkotikas, viņš pirmajā reizē tiek brīdināts, un ja viņš noziedzīgo nodarījumu izdara atkārtoti, tad ir kriminālatbildība. Mans priekšlikums bija ļoti vienkāršs - ja pirmajā reizē cilvēks iekrīt par sīko zādzību, tad viņš tiek sodīts administratīvi, bet, ja viņš gada laikā zog atkārtoti, tad mēs rosinām kriminālprocesu - kā pa vecam. Tur risks uzņēmējiem ir minimāls. Mēs, Ģenerālprokuratūra, kopā ar Valsts policiju esam vienojušies par maznozīmīgo kriminālnoziegumu apkarošanas vadlīnijām. Mēs tur ierakstījām, ka līdz pusei no minimālās mēnešalgas, ja pretenziju nav, policija var atteikt kriminālprocesa ierosināšanu. Līdz ar to nav riska par to, ka persona nebūs pakļauta atbildībai. Bet sākums bija pavisam cits - ne es gāju meklēt presi, lai tādā veidā celtu sev popularitāti,” sacīja J. Stukāns.
Jautājumā par probācijas izmantošanu par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā J. Stukāns informēja, ka tas skatīts Tieslietu ministrijas darba grupā un tur arī atbalstīts.
J. Stukāns arī norādīja, ka Latvijā 2024. gadā lielākā daļa prokuroru ir aizņemti ar mazāk smagiem noziegumiem un kriminālpārkāpumiem, tas ir, 76% no prokuroru pabeigtajiem kriminālprocesiem ir tieši saistīti ar mazāk smagiem noziegumiem un kriminālpārkāpumiem.
Minētie statistikas dati arī apliecina, ka dekriminalizācijas iecere var veiksmīgi palīdzēt ne tikai samazināt prokuroru noslodzi, bet samazināt prokuroru skaitu, kas tāpat, iespējams, notiks, ja Finanšu ministrija pieķersies pie prokuroru izdienas pensiju “apgraizīšanas”.
Visi trīs kandidāti demonstrēja it labas spējas sevi paslavēt, izslīdēt no neērtiem jautājumiem. Ļoti efektīgi izskatījās A. Ostapko, kuram nenoliedzami piemīt oratora talants runāt pārliecinoši, pat ja, kā A. Strupišs norādīja, atbildes ir vairāk filosofiskas. Tieslietu padomes atklātā sēdes daļa norisinājās vairāk nekā trīs stundas, un iespējams, ka pēc tam jau kandidāti nonāca asākās padomes locekļu jautājumu krustugunīs un pārāk komfortabli vairs nejutās.
Balsojumā par kandidātiem piedalījušies 13 padomes locekļi. Lai saņemtu atbalstu, kandidātam bija nepieciešamas vismaz septiņas balsis. Kā noprotams no publiskotiem rezultātiem, neviens no trim tik daudz nesaņēma. Tādēļ ne U. Kozlovskis, ne A. Ostapko, ne arī J. Stukāns netiek virzīti tālākai apstiprināšanai Saeimā.
"Publiski bija pieejamas visu kandidātu koncepcijas. Visi kolēģi gandrīz vai viennozīmīgi atzina, ka esošā ģenerālprokurora koncepcija bija daudz spēcīgāka par pārējām divām, kas ir ļoti vispārīgas, nekonkrētas un nesasniedz to līmeni, ko vajadzētu prasīt no ģenerālprokurora. Tas bija viens no iemesliem. Ģenerālprokuroram nāca klāt vēl citi aspekti, kādēļ viņš arī nedabūja nepieciešamo balsu skaitu," pēc sēdes stāstīja A. Strupišs.
J. Stukāna gadījumā vērā ņemts arī trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu viņa izdarītu spiedienu lietā, kas skar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa komandējumu izdevumus, ceļojot ar privātiem avioreisiem.
Par šiem “citiem aspektiem” publiski nekas netiek runāts. Tas ļauj vaļu minējumiem, un minējumi var būt tikai tādi - ja, J. Stukānam sākot pildīt amatu, nekas neliecināja, ka viņam būtu uzradušies nedraugi vai nelabvēļi, tad acīmredzami amata pildīšanas laikā tādi ir saradušies. Ko viņi tur raksta savos ziņojumos instancēm - tas pagaidām paliek zem slepenības atslēgas, kuru A. Strupišs lakoniski dēvē par “citiem aspektiem”. Jebkurā gadījumā sabiedrībai būtu vērtīgi zināt nelabvēļu ziņojumu saturu, kaut vai lai saprastu, cik viegli vai grūti ar ziņojumiem no amata izļurkāt ģenerālprokuroru.
