Elektroniskā uzraudzība ir mūsdienīgs un efektīvs probācijas līdzeklis, kas sniedz iespēju nodrošināt cietumā esošajiem notiesātajiem pakāpenisku pāreju no brīvības atņemšanas uz pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus saglabājot kontroli un sniedzot atbalstu ārpus ieslodzījuma vides. Latvijā elektroniskā uzraudzība darbojas jau desmit gadus. Bet aiz katra uzraudzības gadījuma ir cilvēks – ar savu ceļu, izaicinājumiem un centieniem mainīt dzīvi.
Atzīmējot desmitgadi, kopš Latvijā ieviesta elektroniskā uzraudzība, Tieslietu ministrija medijus aicināja uz mediju brokastīm - diskusiju "Aiz aproces: cilvēkstāsti par dzīvi elektroniskajā uzraudzībā".
Pasākumā tika atklāti elektroniskās uzraudzības praktiskie ieguvumi un izaicinājumi. Tajā piedalījās Valsts probācijas dienesta pārstāvji (VPD) un trīs bijušie VPD klienti, kuri paši ir izgājuši elektroniskās uzraudzības ceļu un piekrituši atklāti dalīties savā pieredzē. Viņu stāsti sniedz unikālu ieskatu šī procesa ietekmē uz dzīves kvalitāti un iespējām atgriezties sabiedrībā. Diskusiju vadīja kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un Latvijas Radio raidījumu vadītāja Kristiāna Lapiņa.
Kopš 2015. gada 1. jūlija desmit gadu laikā elektroniskā uzraudzība Latvijā piemērota 599 personām, no kurām 96% gadījumu šis process pabeigts veiksmīgi. 4% elektroniski uzraudzīto atgriežas ieslodzījuma vietās. Kā "Neatkarīgajai" pastāstīja Valsts probācijas dienesta Elektroniskās uzraudzības centra vadītājs Ilvars Vītols: "600. aproci uzliksim rīt (konference notika 12. jūnijā). Katru dienu uzraugām ap 30 personu."
Elektroniskās uzraudzības centra vadītājs demonstrēja uzraudzīšanas ierīci un aproci. Uzraugāmā dzīvesvietā tiek uzstādīta paliela kaste - bāzes stacija, kas darbojas mobilo pakalpojumu tīklā. Ekrānā redzams laiks un tuvākās aktivitātes, kas jāveic uzraugāmajam.
Ap klienta kāju uz potītes tiek uzlikta un nostiprināta elektroniskā aproce, un tad abas ierīces savā starpā komunicē ar radioviļņiem. Aproce raida signālus bāzes stacijai, un tie ar mobilajiem sakariem nonāk uz serveri. Ir vairāki signāli, kas ziņo, vai uzraugāmais ir savā dzīvesvietā vai nav, vai varbūt tiek ņemta nost aproce, vai kāds cilā kasti utt.
Uzraugāmajam ir jāatrodas savā dzīvesvietā, un ārā var iziet noteiktā laikā. Mašīnai nav dvēseles, ierīce tikai konstatē faktus, bet par galveno elektroniskās uzraudzīšanas elementu VPD speciālisti atzina uzraudzības grafiku - aktivitātes, kas jāveic uzraugāmajam, un laiku, kurā tās jāizpilda - piemēram, jādodas pie psihologa, atkarību speciālista, jāiet uz darbu utt. Obligātās aktivitātes ir jāpilda. Ja uzraugāmais nepilda aktivitātes vai neatrodas savā dzīvesvietā, tas skaitās pārkāpums, kam var sekot atgriešanās ieslodzījuma vietā, lai turpinātu izciest sodu.
VPD uzsvēra, ka elektroniskā uzraudzība nav tikai tehnisks, bet gan mūsdienīgs risinājums, kas palīdz notiesātajiem saglabāt pilnvērtīgu dzīvi, pakāpeniski atgriezties sabiedrībā un darba tirgū. 80% jau pirmajā uzraudzības mēnesī sāk darba gaitas.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa uz laiku no viena līdz 12 mēnešiem, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos. Pašlaik šādu uzraudzību piemēro tiem notiesātajiem, kuri tiek nosacīti atbrīvoti no brīvības atņemšanas soda pirms termiņa un kuri tostarp izpilda noteiktus kritērijus - piekrīt elektroniskajai uzraudzībai, notiesātā dzīvesvietā ir iespējama elektroniskās uzraudzības īstenošana, kā arī elektroniskās uzraudzības piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā. VPD šādi atbalsta personas, kurām ir zems risks izdarīt noziegumus.
Elektroniskās uzraudzības pieeja ļauj ne tikai samazināt atkārtotu noziegumu risku, bet arī sniedz cilvēkiem iespēju būt sabiedrībā, kopā ar tuviniekiem un iesaistīties sociāli atbalstāmās aktivitātēs. Agrāka atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes sniedz arī ekonomisku pienesumu, jo personu neuztur par valsts līdzekļiem, bet tai ir iespēja iekļauties darba tirgū, pelnīt iztiku un maksāt nodokļus.
Lai veicinātu probācijas klientu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, Valsts probācijas dienests Eiropas Sociālā fonda Plus projekta "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" ietvaros īsteno virkni aktivitāšu, kas īpaši vērstas uz mērķa grupas nodarbināmības potenciāla paaugstināšanu un atbalsta mehānismu stiprināšanu.
VPD šī projekta gaitā nodrošina tādas aktivitātes kā psihoterapeitu un psihiskās veselības speciālistu konsultācijas, resocializācijas programmu uzlabošanu, brīvprātīgo un atbalsta personu iesaisti, sadarbības stiprināšanu ar sabiedriskajām, valsts un pašvaldību iestādēm.
Dana stāsta, ka, atrodoties cietumā, informāciju par elektroniskās uzraudzības iespējām sākusi meklēt ļoti ātri. Bijuši trīs varianti - pirmstermiņa atbrīvošana, elektroniskā uzraudzība un atvērtā tipa Olaines cietums.
"Sāku prasīt citiem cilvēkiem. Sākumā man teica, ka nevar, ka kas tāds iespējams tikai deputātiem vai izredzētajiem. Vācu informāciju no citām ieslodzītajām, kāpēc nevar. Viņas teica, ka tāpēc, ka nav līdzekļu kontā. Bet es naudu iekrāju, strādāju, saņēmu palīdzību no vecākiem, draugiem, ģimenes.
Cietuma administrācija arī man teica: nē, tev būs grūti, tev ir bērni, ja nu viņi būs jāved uz slimnīcu, tā būs liela problēma. Es domāju, ka dabūšu darbu, strādāšu un man nebūs problēmu. Tiem, kas lieto narkotikas, zog, tiem būs grūti," stāstīja Dana, uzskatāmi demonstrējot mūsu sabiedrībā joprojām pastāvošos stereotipus par elektronisko uzraudzību.
Starp tiem ir arī uzskats, ka elektroniskā uzraudzība neesot piemērota tiem, kuriem mājās ir daudz bērnu vai mājdzīvnieku. Dana saviem bērniem stāstījusi, ka kaste sit ar elektrību, tāpēc mazie tai nav gājuši klāt. Danai bijusi arī situācija, kad nācies izsaukt ātro palīdzību, lai bērnu vestu uz slimnīcu. Pēc tam slimnīcas izraksts iesniegts probācijas dienestā, un situācija atrisināta veiksmīgi.
Viktors, kurš ir pensionārs un četru pieaugušu bērnu tēvs, atzina: "Mana ģimene izcieta to pašu termiņu, ko es. Cietumā bija informācija, tāda maza grāmatiņa par elektronisko uzraudzību. Man ir 93 gadus veca māte, kura viena dzīvo lauku mājā. Pārdzīvoju par viņiem, ne sevi."
Viktors sacīja, ka par elektronisko uzraudzību izlēmis savu vistuvāko cilvēku, ģimenes locekļu dēļ. Ja viņu nebūtu, sēdētu tālāk, kamēr izlaistu ārā nosacīti. Ar aproci gan esot simtreiz labāk nekā cietumā. Katra diena, kas pavadīta ārā, ir simtreiz vērtīgāka nekā cietumā. Kad viņš staigājis šortos "ar pulksteni uz kājas", daudzi paziņas teikuši: malacis, pareizi dari!
Savukārt 30 gadus vecais Andis cietumā par resocializāciju un elektronisko uzraudzību uzzinājis probācijas dienesta konferencē. Viņš iemācījies plānot laiku, disciplīnu, un tā bijusi iespēja atgriezties sabiedrībā, pie ģimenes, pie dēla. Ja nebūtu izvēlējies elektronisko uzraudzību, no cietuma iznāktu pusgadu vēlāk.
Dana atklāja, ka, sākot elektronisko uzraudzību, bijis grūti adaptēties, jo bijis jāadaptējas arī pie brīvības. Elektronisko uzraudzību viņa raksturoja kā palīgu, kas tur "rāmjos". Kad atbrīvojusies no ieslodzījuma, sieviete nemācējusi organizēt savu dienu, bet tagad viņai ir labi izstrādājusies dienas organizācija, un šo paradumu izdevies saglabāt arī pēc aproces noņemšanas. Tikai brīvdienās sev atļaujot ilgāk pagulēt.
Dana, valkājot aproci, to īpaši nav slēpusi, bet bankā vai ģimenes ārsta praksē skaidrojusi, kāpēc nevar ilgu laiku pavadīt rindā, jo noteiktā laikā ir jābūt mājās. Attieksme bijusi pozitīva, neviens nenosodījis. Jaunā sieviete ar savu lēmumu ir apmierināta, viņai ir darbs, mierīga ģimenes dzīve. "Gribu mācīties, kaut ko sasniegt, ir plāni," viņa piebilda.
Arī I. Vītols atzina, ka sabiedrībā nav īsti negatīvas attieksmes pret klientiem, tāda nav bijusi jau kopš projekta sākuma. "Tā, kas ir atbrīvojusies, ir labākā klientu daļa, tāpēc nevajadzētu būt sabiedrības nosodījumam," viņš piebilda.
VPD Uzraudzības un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja Jana Mituza uzsvēra, ka nevar ekonomiski aprēķināt, cik vērtas ir attiecības ar ģimeni, izglītība, dzīvošana sabiedrībā, tas, ka var strādāt, līdz ar to nekad nevarēs aprēķināt elektroniskās uzraudzības ekonomisko ieguvumu.
J. Mituza pastāstīja, ka probācijas dienesta darbinieki runā ar to ieslodzīto, kuri nāks ārā no cietuma un kuriem piemēros elektronisko uzraudzību, ģimenēm, jo iziet un nākt mājās noteiktā laikā ir liela atbildība un motivācija.
I. Vītols savukārt pastāstīja par Zviedrijas pētījumu, kurā divi profesori izpētījuši, ka sociālais ieguvums no elektroniskās uzraudzības ir četras reizes lielāks, salīdzinot ar to, cik izmaksā apsūdzības uzturēšana, personas turēšana cietumā, recidīvi un personāla algas. Pēc viņa teiktā, Latvijā šādi pētījumi neesot veikti, jo desmit gadu laikā uzraudzīts salīdzinoši neliels cilvēku skaits, bet Elektroniskās uzraudzības centra vadītājs atzina, ka "mēs varētu teikt pieticīgāk, varbūt divas reizes".
Elektroniskās uzraudzības centra vadītājs I. Vītols uzskata, ka Latvijas elektroniskās uzraudzības kvalitāte ir lieliska, tikpat laba kā skandināviem, ja ne pat labāka. Ja Latvijā šis process veiksmīgi noslēdzas 96% klientu, tad Skandināvijā - 95 procentiem.
Stāstot par pasaules praksi, I. Vītols uzsvēra, ka elektroniskā uzraudzība ir izplatīta vairāk nekā 40 pasaules valstīs, tostarp visās Eiropas valstīs. Taču Latvijā elektroniskā uzraudzība pašlaik tiek izmantota tikai vienā kategorijā - pirmstermiņa atbrīvošanā, lai gan citas valstis elektronisko uzraudzību īsteno vairākās kategorijās.
Jāpiebilst, ka šā gada 1. janvārī spēkā stājušās izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju Valsts policijai elektroniski uzraudzīt varmākas un labāk aizsargāt vardarbībā cietušos. Līdz šim izmantotie pagaidu aizsardzības rīkojumi un policijas kontrole bieži vien nespēja novērst turpmākus uzbrukumus vai traģiskas sekas. Skaudrs piemērs tam ir 2023. gadā Jēkabpils novadā notikusī traģēdija, kad Leons Rusiņš pēc vairākkārtējiem draudiem nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri.
Jaunie grozījumi paredz, ka varmācīgām personām varēs piemērot elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku aproci, kas ļaus kontrolēt personu atrašanās vietu. Praksē šādai kontrolei jāsāk darboties 1. jūlijā. Iekšlietu ministrija iepriekš informēja, ka šīs elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai paredzēts finansējums 546 tūkstoši eiro.
