Izpēte

“Diez vai 100 lapu informatīvais ziņojums ir tas, kāpēc mana meita dzemdēs vēl vienu bērnu,” tā par valdības plānu demogrāfijas uzlabošanai TV24 izteicās 14. Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (“Jaunā vienotība”). Viņa uzskata, ka kopumā Latvijā ir laba atbalsta sistēma tiem, kuri vēlas dzemdēt bērnus, bet būtu jāpalielina daži pabalsti.

Vētru sociālajos tīklos sacēlusi “Vivi” prasība obligāti reģistrēt nopirkto biļeti. Pretējā gadījumā par to draud sods, kas turklāt tikko ir palielināts dubultā.

Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri piekļūt Latvijas iedzīvotāju viedtālruņu datiem Saeimas deputāts (ZZS), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Gunārs Kūtris TV24 sacīja, ka gribētu redzēt, kāds būs šis likumprojekts, jo atļauju ieiet cilvēku privātajā dzīvē neregulē ar Ministru kabineta noteikumiem, tas ir likuma jautājums.

Arodbiedrības iebilst pret izdienas pensiju reformu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs (LBAS) Egils Baldzēns TV24 pauda viedokli, ka arodbiedrību juristu kuplais pulks ir gatavs doties uz Satversmes tiesu.

Saeimas deputātam, bijušajam satiksmes ministram Kasparam Briškenam (“Progresīvie”) par ekonomista Jāņa Ošleja sacīto, ka Latvijā “Rail Baltica” varētu uzbūvēt lētāk, ir savs viedoklis. Viņaprāt, Igaunijas modelis ir pretējais grāvis, jo Igaunija savu “Rail Baltica” pamattrasi sadalīja ļoti mazās sadrumstalotās vienībās, pat izceļot ārā atsevišķus tiltus, pārvadus, viaduktus.

Par to, ka Rīgas dome izmaksājusi pabalstus 124 Krievijas pensionāriem, kuri vairs nesaņem pensijas no Krievijas, zvērināts advokāts Olavs Cers TV24 diskusijā “Preses klubs” sacīja, ka Latvijas valsts jau nevienam to naudu nedāvina, mēs paprasīsim to atpakaļ no Krievijas.

Saskaņā ar NASA aprēķiniem, kas balstīti uz Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa (JWST) datiem, pagājušajā gadā atklātajam asteroīdam, kas īslaicīgi tika uzskatīts par draudu Zemei, ir viena no 23 iespējām sadurties ar Mēnesi.

Par mediķu arodbiedrības prasībām par 15% palielināt algas visiem veselības aprūpē strādājošajiem 14. Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (“Jaunā vienotība”) TV24 sacīja, lai viņi zvana Putinam, lai viņš beidz karot.

Lēto lidojumu aviokompānija “Ryanair” apstiprinājusi, ka tā saviem darbiniekiem maksās papildus par tādu pasažieru atrašanu, kuriem ir pārāk liela bagāža, no kuras uzņēmums varētu iekasēt papildu naudu, ziņo “The Times”.

Vācijā veikts pētījums liecina, ka kopš 1986. gada notikušā sprādziena Černobiļas atomelektrostacijā augos un sēnēs joprojām tiek atrastas radioaktīvas paliekvielas, kas saistītas ar Černobiļu. Vai līdzīgi pētījumi bijuši arī Latvijā?

Šobrīd esot atlikta un noraidīta ideja par peļņas atņemšanu valsts kapitālsabiedrībām, AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” daļēji nododot privatizācijai, kotējot 10 procentus akciju biržā. Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” aicina vākt parakstus referendumam, ka par stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizāciju var lemt tikai Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš TV24 sacīja, ka viņu izbrīna, ka šāda iniciatīva parādījusies tikai tagad, un viņš uz to raugās skeptiski.

Latvijā nav pieaudzis dabīgās radiācijas fona līmenis, jo mums nav tādu objektu, kas varētu to radīt. Tomēr dabiskā radiācija, protams, pastāv, TV24 raidījumā sacīja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Latvijas iedzīvotājiem telefonkrāpnieku izkrāpto naudas līdzekļu apjoms mērāms miljonos. Bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS) TV24 dalījās savā pieredzē, saņemot zvanu no telefonkrāpniekiem.

“Būtiskākais, lai iedzīvotāji saprastu, ka Latvijai nav nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, ja kodolavārija ir kaimiņvalstī, un arī nav nepieciešama joda profilakse, jo mēs esam pietiekamā attālumā, lai šis aizsardzības pasākums nebūtu jāpiemēro,” TV24 uzsvēra Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Satiksmes ministrija (SM) gatavojas izsludināt iepirkumu pieciem jauniem dienesta automobiļiem, kuriem būs nodrošināti trīs gadi pilna servisa nomas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāks pārbaudi par Satiksmes ministrijas auto nomas iecerēto iepirkumu ar specifiskajām prasībām.

Nodokļu iesaldēšana sākotnēji var šķist pievilcīga, jo rada sajūtu, ka nodokļi nemainās, tātad – arī nepalielinās. Tomēr realitātē, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un inflācijai, tas var nozīmēt augstākus nodokļu maksājumus. Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Ludmila Fadejeva savā rakstā vietnē "makroekonomika.lv" skaidro, kas ir ienākumu nodokļu iesaldēšana, kā tā darbojas praksē, īpaši Latvijas kontekstā, un kā tā ietekmē gan valsts budžetu, gan iedzīvotāju labklājību.

Populārais 20 gadus vecais amerikāņu satura veidotājs, kas pazīstams kā "IShowSpeed", īstajā vārdā Darens Džeisons Vatkinss, dažas stundas uzturējās Latvijā starp līdzīgi īsām pieturām Igaunijā un Lietuvā.

Baltijas valstu vidū Latvija ieņem otro vietu nodarīto zaudējumu un kriminālprocesu skaita ziņā, bet, skatoties globāli Eiropas Savienības kontekstā, uzsākto kriminālprocesu skaits un zaudējumu apmērs ir viens no zemākajiem, TV24 radījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja Eiropas prokurors Gatis Doniks.

Ar ko skaidrojamas politiķu pēkšņās rūpes par izdienas pensiju taisnīgumu? Politologs, SIA “Mediju tilts” direktors Filips Rajevskis uzskata, ka ar lielu naudu.

Politologs, SIA “Mediju tilts” direktors Filips Rajevskis par premjeres Evikas Siliņas ierosināto atalgojuma “iesaldēšanu” valsts pārvaldē TV24 sacīja, ka tas, ko mēs redzam, tiek testēts, ko vēlētājs, sabiedrība ņems pretī, ko neņems.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva informēja, ka uz svētkiem tika pārdotas 100 000 biļetes, bet kopā svētkus apmeklējuši ap 300 000 apmeklētāju. Ļoti labi apmeklēti bijuši pasākumi Vērmanes dārzā. Pēcsvētku preses konferencē pirmdien svētku rīkotāji analizēja nupat aizvadītos svētkus un secinājumus solīja nodot nākamo svētku rīkotājiem.

Lielākajam Latvijas vides pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam AS “Eco Baltia” nākamgad jāatpērk emitētās obligācijas 18 miljonu eiro vērtībā, tomēr tikai pirms divām nedēļām publiskotā oficiālā AS “Eco Baltia” finanšu informācija sēj bažas, vai šis koncerns spēs “saražot” tādu “naudas masu”, lai varētu šādu brīvas naudas summu akumulēt.