Valdības sēdē kāda birokrātiski nosaukta informatīvā ziņojuma skatīšanas laikā atklājās metode, kā likuma piesegā “Rail Baltica” projektā tiek dedzināti nodokļu maksātāju sapelnītie miljoni.
Valdības sēdē tika izstāstīts stāsts par to, kā vienu no daudzajiem simtiem iepirkumu varēja veikt par 236 miljoniem eiro, bet iepirkuma komisijai šķita, ka pirkt tomēr ir labāk par 295 miljoniem eiro. 59 miljoni eiro uz vienu no daudzajiem simtiem iepirkumu tāds nieks vien ir.
Mazā atslepenotā daļiņa atklāj šķērdēšanas vērienu
Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) sēdē norādīja, ka ziņojumā neesot nekā tāda, kas liecinot par likumpārkāpumiem.
Ministru kabineta sēdes vadītāja, premjera pienākumu izpildītāja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā vienotība”) norādīja, ka kapitālsabiedrība nav valsts pārvaldes iestāde, kapitālsabiedrībā jāievēro labas pārvaldības principi un tās vadībai jārīkojas kā labam un gādīgam saimniekam.
Grūti noticēt, ka iepirkumu komisijās ir tik stulbi cilvēki, ka nesaprot, ko dara, teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Informatīvais ziņojums saucas "Informatīvais ziņojums par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 “Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi” 5. punktā dotā uzdevuma izpildi". Tas, izrādījās, ir šobrīd atslepenota informatīvā ziņojuma daļa par to, kas patiesībā darās “Rail Baltica” projekta iepirkumos.
Atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 (prot. Nr. 14 63 §) "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 1. punktam, lai nodrošinātu vispusīgu izvērtējumu par akciju sabiedrības "RB Rail" rīkotās iepirkuma procedūras "Konsolidētā sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegāde Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai" (ID Nr. RBR 2021/2) organizēšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un iespējamu tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, kā arī izvērtētu iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību, ar finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā vienotība”) rīkojumu martā tika izveidota dienesta pārbaudes komisija.
Valdības sēdē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš ziņoja par vienas atslepenotas iepirkuma sadaļas gaitu. Izrādās, piecu gadu garumā, no 2021. gada līdz 2026. gadam, ar vairākiem pārrāvumiem turpinājies uzņēmuma “RB Rail” izsludinātais dzelzceļa sliežu pārmiju mehānisma iepirkums. Kādēļ tik ilgi? Izrādās, ar gudru ziņu. Daudzie pārrāvumi iepirkumā ļāvuši diskvalificēt pretendentus un veikt iepirkumu bez konkurences. Tādējādi pat pārbaudes komisijai bijis grūti saprast, vai iepirkums noticis par izdevīgāko cenu. Toties visa iepirkuma gaita esot notikusi likuma rāmjos.
Smalkais muļķošanas mehānisms
Zemāk A. Lapiņa skaidrojums par iepirkuma pārbaudē konstatēto:
“Pretendents, kurš sākotnēji piedāvājis zemākās cenas, tiek noraidīts formāla iemesla dēļ. Rezultātā ir uzvarētājs “Voestalpine”, kurš ir sākotnēji iesniedzis dārgākos piedāvājumus. Jā, sarunās cena ir būtiski samazināta, bet beigās tā vienalga ir augstāka nekā noraidītā pretendenta sākotnēji piedāvātā cena. Lietā nav īpaša izvērtējuma, vai šis “Vossloh” piedāvājums (zemākās cenas piedāvājums) būtu kādu citu iemeslu dēļ neatbilstošs. Noraidīšanas pamats ir iesniegtā piedāvājuma nodrošinājums, kurš piedāvājuma iesniegšanas termiņa datumā ir nedaudz īsāks, nekā prasīts iepirkuma dokumentos - tātad neatbilstošs, lai arī šis pretendents “Vossloh” pirms iepirkuma pagarinājumiem ir spējis iesniegt tajā brīdī atbilstoši piedāvājuma nodrošinājumam. Tā kā termiņi tika pagarināti, beigās sanāca, ka piedāvājums bija noraidāms. No tā izriet secinājumi, kas ir lietā. Ja mēs skatāmies uz “Track Tec S.A.” un “Talleres Algeria” piedāvājumu noraidīšanas pamatu, šaubas neradās. Tur komisijai neradās pamats šaubām, jo viens no pretendentiem pats atsauca piedāvājumu, otrs tika noraidīts. Attiecībā uz “Vossloh”, kā jau minēju, juridiski piedāvājums noraidīts pamatoti. Līdz ar to komisijai nav pamata konstatēt pārkāpumu. No otras puses, šajā brīdī iepirkuma komisija jau varēja redzēt, ka konkurences vairs nav, it īpaši jau pirmajā iepirkuma daļā, un tas nav nekur regulēts process, bet, redzot šo apstākļu kopumu, komisijai bija iespējas rīkoties un konkursa otro posmu pārtraukt, ko nereti citos iepirkumos pasūtītāji arī dara - pārtrauc iepirkumus un uzsāk no jauna. Šeit kvalifikācijas kārta ir pabeigta un tā nav jāsāk no jauna. Te jau ir tas otrais posms, un šajā brīdī faktiski bija iespēja konkurenci atjaunot un, iespējams, konkurences apstākļos iegūt labākus piedāvājumus, bet jebkurā gadījumā būtu iespēja novērst tās šaubas, kurām mēs pagaidām pāri neesam tikuši, par to, vai šis patiesi ir tirgū labākais iegūstamais piedāvājums. Šeit šīs konkurences nebija. Mēs nezinām, pie kādas cenas nonāktu otrs pretendents sarunu procesā, ja šīs būtu vienkāršas un veikalā nopērkamas preces. Tad būtu vienkārši pārbaudīt, vai tā cena ir tirgus situācijai atbilstoša. Ar zināmiem pieņēmumiem to varētu diezgan labi izdarīt, bet gan apjoma dēļ, gan specifikas dēļ pārliecināties, vai šo sliežu pārmiju sistēmas kompensatoru cena ir atbilstoša, ir salīdzinoši grūti. Tiesa, pasūtītājs ir mēģinājis vērtēt, vai cenas ir adekvātas, izmantojot citu valstu iepirkumu piemērus. Bet pasūtītājs arī pats atzīst, ka pārliecināties, cik piedāvājums ir atbilstošs, nav iespējams. Līdz ar to, pat ja pasūtītājs neizmantoja šo iespēju konkurenci atjaunot, mums ir ierobežotas iespējas noskaidrot, vai cena ir adekvāta vai nav. Visbeidzot - kas arī visvairāk pievērsa komisijas uzmanību - ir šī uzvarētāja piedāvājums. Uzvarētāja piedāvājums bija konkursa prasībām atbilstošs, bet, ja mēs skatāmies uz viena no pretendentiem noraidījumu piedāvājuma nodrošinājuma dēļ - piedāvājuma nodrošinājuma mērķis ir garantēt, ka pretendents līdz pat līguma noslēgšanai savu piedāvājumu neatsauc. Pretējā gadījumā viņš cieš zaudējumus. Tad otra piedāvājuma gadījumā šis piedāvājuma nodrošinājums arī nebija spēkā līdz līguma noslēgšanai, un faktiski tā efektivitāte zuda. Tas ir tas, ko komisijas ieskatā pasūtītājam vajadzēja ievērot un tad izvērtēt savu tālāko rīcību.
Sausais atlikums: juridiski pārkāpumi nav konstatēti, bet, ņemot vērā specifisko situāciju, kas iepirkumā izveidojās, pasūtītājam bija iespēja pakāpties pussoli atpakaļ, konkurenci atjaunot un novērst tās šaubas, kas joprojām saglabājas, par to, vai piedāvājums, kas iegūts iepirkumā konkurences apstākļos, būtu pats izdevīgākais - šīs pārbaudīšanas iespējas mums šobrīd diemžēl vairs praktiski nepastāv.”
Diametrāli pretējs redzējums par naudas notrallināšanu
Pēc A. Lapiņa ziņojuma A. Švinka teica: “Ļoti labi, ka komisija izgāja cauri līgumiem un konstatēja, ka nav likumpārkāpumi un šeit pat nevar būt zaudējumi.”
V. Valainis: “Man grūti noticēt, ka šie cilvēki, kuri ir šajās komisijās, ir tik stulbi, ka viņi nesaprot, ko viņi dara. Šeit ir jautājums par vairākiem simtiem miljonu, un ne velti mēs ZZS šo jautājumu pacēlām, jo mēs saņēmām trauksmes cēlāja ziņojumu.”
A. Švinka paziņoja, ka ekonomikas ministra apgalvojumi ir nepatiesi un sagrozīti.
Valdības sēdes protokolā lasāms, ka visa runātā rezultāts pagaidām ir “pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu”.
Valsts kontrole savu redzējumu par “Rail Baltica” projektā notiekošo solīja publiskot nākamā gada janvārī.
****
26-TA-963
Informatīvais ziņojums "Informatīvais ziņojums par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 “Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi” 5. punktā dotā uzdevuma izpildi".
Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
Informatīvais ziņojums par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 “Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi” 5. punktā dotā uzdevuma izpildi
Atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 (prot. Nr. 14 63 §) "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 1. punktam, lai nodrošinātu vispusīgu izvērtējumu par akciju sabiedrības "RB Rail" rīkotās iepirkuma procedūras "Konsolidētā sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegāde Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai" (ID Nr. RBR 2021/2) organizēšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un iespējamu tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, kā arī izvērtētu iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību, izveidota dienesta pārbaudes komisija (turpmāk - Komisija).
Atbilstoši minētā Ministru kabineta rīkojuma 5. punktam Komisijai uzdots sagatavot ziņojumu par šā rīkojuma 1. punktā minētā uzdevuma izpildes rezultātiem un finanšu ministram iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē. Izpildot minēto uzdevumu, iesniedzu Komisijas ziņojumu (pielikums) izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Finanšu ministrs A. Ašeradens
