Izpēte

Krievijas diktatora Putina ēnu kuģu flote sākusi ciest no noslēpumainas “slimības” – sprādzieniem, kuriem pagaidām nav izskaidrojuma. Eksperti neizslēdz, ka Ukraina ķērusies pie praktiskām “sankcijām”, lai gan tam nav pierādījumu, ziņots TV24 diskusijā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.

Cilvēki sociālajā tīklā “X” sašutuši, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā, Vērmanes dārzā, skan dziesmas krievu valodā. Svētku organizatori skaidro, ka svētku programmā nav iekļautas dziesmas krievu valodā.

Igaunija ir noraidījusi Latvijas piedāvājumu iegūt “airBaltic” akciju daļu, dodot priekšroku investīcijām Tallinas lidostas attīstībā un jaunos gaisa savienojumos, paziņoja infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Reformu partija).

Pirmdien kļuva zināms par divu augstu Krievijas Transporta ministrijas ierēdņu nāvi: ministrs Romāns Starovoits izdarīja pašnāvību, bet KF Federālās Dzelzceļa transporta aģentūras nodaļas vadītāja vietnieks Andrejs Korņeičuks nomira sirdsdarbības apstāšanās rezultātā. Pirms tam fiksēti vēl vismaz 18 noslēpumainas nāves gadījumi, kad bojā gājuši Krievijas varas struktūru pārstāvji.

Krievijas “Telegram” kanāli jūnija beigās ziņoja, ka Francijā ir atrastas bēgļa, Latvijā aizmuguriski uz sešiem gadiem notiesātā krāpnieka Vladimira Antonova pēdas, kurš darbojās baņķiera, uzņēmēja un investora aizsegā.

Topošā dzelzceļa "Rail Baltica" vilciena biļete no Tallinas līdz Viļņai maksās 75 eiro, kas ir neprātīga cena, jo autobusa biļeti var nopirkt par aptuveni 20 eiro, atsaucoties uz “FlixBus" vadītāja Baltijas valstīs Mihala Lemana teikto, vēstīja portāls NRA.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos vairāk nekā 15 norišu vietās Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi. Svētkos piedalīsies 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni. Viņu ēdināšana galvenokārt notiks skolās, bet būs arī izbraukumos. Svētku rīkotāji un operatīvie dienesti pauda gatavību rūpēties par bērnu drošību un veselību.

Līdz ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības par atbildīgu politiku, bet bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, un tā tas notiek arī šajā parlamentā, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kopumā līdz šim viņš Saeimas prezidijam ir iesniedzis 17 likumdošanas iniciatīvas. Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka Saeimas deputāti prezidentu uztver kā konkurentu.

Runājot par soda palielināšanu par ātruma pārsniegšanu, kā arī agresīvu braukšanu un plānu kriminalizēt bēgšanu, kas bieži beidzas ar letālu iznākumu, nositoties pašam autovadītājam vai nositot citus cilvēkus, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Aivars Aksenoks TV24 atzina, ka tās ir trīs dažādas lietas.

Nav viegli rast atbildi uz jautājumiem cik daudz ukraiņu bēg no kara uz Baltijas valstīm un kāpēc tikai daži no viņiem kopš 2022. gada ir saņēmuši vietējo pilsonību. Tam ir savi iemesli.

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks “letapartika.lv” rāda, ka vislētākie rīsi Latvijā nopērkami "Rimi" veikalos – 800 gramu rīsu iepakojums maksā 1,19 eiro. Pirmajā acumirklī tiešām izskatās lēti. Tas, ko šīs cenu salīdzināšanas rīks gan nerāda, – Igaunijas "Rimi" to pašu rīsu paciņu tirgo trīsreiz lētāk – par 0,39 eiro, konstatējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš par to raksta interneta vietnē "makroekonomika.lv". Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka "Latvijas problēma ir pārtikas cenas, sektorā pietrūkst konkurences".

Vairāk nekā divas desmitgades Rietumu pasaulē bija ierobežots finansējums jebkam, kas saistīts ar militāro rūpniecību. Iemesli – karš Dienvidslāvijā un sekojošā “asiņainās naudas” meklēšana, tam sekoja karš pret terorismu pēc 2001. gada 11. septembra un attīstošā korporatīvās sociālās atbildības kultūra. Tā kā pastāvēja juridiski ierobežojumi darījumiem ar karojošām negodīgām valstīm, piemēram, Ziemeļkoreju un Irānu, finanšu sektora dalībnieki ieroču jautājumus parasti uzskatīja par reputācijas ziņā nevēlamiem. Kara realitāte Ukrainā un ES aktīvais atbalsts Kijivai maina ainu.

Rīgas pašvaldības un Latvijas valsts kopuzņēmums “Rīgas siltums” (RS) uz nākamo apkures sezonu pieteicis siltumenerģijas cenu palielināšanu par aptuveni 22% (par 1/5 daļu un vēl mazliet).

Padomijas komunistu vadonis Leonīds Brežņevs (1906-1982, amatā 1964-1982) perfsonificē tādu sociālo un valsts iekārtu, kas seksuālo partneru maiņu no izņēmuma Jāņos u.tml. svētkos pārvērta par ikdienu.

Vakar ar Saeimas balsojumu no “tiesībsarga” amata atlaistais Juris Jansons bija 14 gadus nodarbojies ar to, lai padarītu valsts aparātu kopumā tieši tādu kā viņa birojs, kur, viņa paša vārdiem runājot, “pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem... cilvēki aizmirstās.”

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".

Elektroniskā uzraudzība ir mūsdienīgs un efektīvs probācijas līdzeklis, kas sniedz iespēju nodrošināt cietumā esošajiem notiesātajiem pakāpenisku pāreju no brīvības atņemšanas uz pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus saglabājot kontroli un sniedzot atbalstu ārpus ieslodzījuma vides. Latvijā elektroniskā uzraudzība darbojas jau desmit gadus. Bet aiz katra uzraudzības gadījuma ir cilvēks – ar savu ceļu, izaicinājumiem un centieniem mainīt dzīvi.

Kāpēc neviens no trim kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu neieguva pietiekamu Tieslietu padomes atbalstu? Kas Tieslietu padomes locekļiem kandidātos nepatika? Vai patiesi neviens no viņiem nespēja pienācīgi izklāstīt redzējumu par prokuratūras turpmāko piecu gadu virzību? Varbūt Eiropas Padomes jaunākā ziņojuma dati par prokuratūru pielika treknu punktu Tieslietu padomes izvēlei?

Latvijas Bankas (LB) iekoptajā ekspertu sarunu formātā spriežot par to, "kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?”, neauglības ārstēšanā specializējies ginekologs Egīls Gasiņš ierosināja izveidot Latvijā valsts mēroga “startapu olšūnu uzkrāšanai”. 

Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieki cenšas atpirkties no fondu likvidācijas ar rakstiskiem un  publiskiem solījumiem kaut daļu no viņiem iedotās nodokļu naudas ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai projektos.

Kā “airBaltic” faktiskās izputēšanas cēloni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija atrada pārāk zemu atalgotos Satiksmes ministrijas ierēdņus, kuri spiesti strādāt par ubagu grašiem - pat par 40 tūkstošiem eiro gadā.

Ar ko atšķiras Latvijas Republikas ievēlēšana par Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli šā gada 3. jūnijā no Latvijas Republikas ievēlēšanas par Tautu Savienības padomes nepastāvīgo locekli 1936. gada 8. oktobrī?