Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse (LAEA)ar kampaņu “Savā zemē sava enerģija” mēģina panākt tik lielu sabiedrības atbalstu elektrība ražošanai no vēja, lai nākamās Saeimas un pašvaldību deputātu kandidāti vairs nemēģinātu tikt kārotajās vietās ar uzstāšanos pret vēja parku būvi.
Briselē notiek balsojumi par izmaiņām, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita politiski neiespējamas. Runa ir par jaunajām genomikas metodēm (NGT), tostarp CRISPR. Formāli tās nav klasiskās transgēnās kultūras, jo vairumā gadījumu netiek ievietots svešs ģenētiskais materiāls. Taču sabiedrības uztverē tas joprojām skan vienkārši – Eiropa maina pieeju ĢMO.
Nupat kā 28. februārī apritēja 20 gadi kopš kārtējā, bet īpaši zīmīgā un svarīgā Augstākās tiesas Senāta lēmuma apstiprināt tiesībsargājošo iestāžu darbošanos tikai skata pēc, īsto noziedznieku vietā sameklējot piemērotus grēkāžus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies šogad sagatavot plānu, kā vērsties pie Latvijā studējošiem ārzemniekiem ar piedāvājumu pēc studiju beigām palikt Latvijā.
Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt vien 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ja kāds mēģina apgalvot, ka Latvijā nav mediju karteļa, neticiet. Latvijā darbojas mediju kartelis, un šā karteļa sarga loma ir iedalīta Latvijas Mediju ētikas padomei. Savukārt kaislīgs atbalstītājs un šādas shēmas veicinātājs ir pati valsts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) personā, iestrādājot “konkursa” nolikumā, ka tikai un vienīgi Latvijas Mediju ētikas padomes biedri un arī asociētie biedri tiek pie valsts naudas. Varbūt tieši par šo valsts veicināto shēmošanu un mediju mutes aizbāšanu rakstīja ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist”, pielīdzinot Latvijas valsts realizēto mediju mutes aizbāšanas politiku teju Zimbabves līmenim, sakot “tik netīri kā Latvijā”.
Sekos jauns pavērsiens Latvijas – ASV attiecībās vai tomēr tāpat kā līdz šim ASV vēstniecības skatu uz patiesajiem Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem piesārņos diplomātiskajām aprindām tuvie ziņneši – valsts amatpersonas, SIF piebarotie mediju pārstāvji vai tomēr līdz nesenam brīdim arī Džordža Sorosa finansēto sabiedrisko organizāciju aktīvisti no Alberta ielas kvartāla?
Ar dzimstības samazinājumu 2025. gadā par 9,7% pret 2024. gadu Latvija apsteidz Lietuvu, kur šis pats rādītājs ir mīnus 8,4%, un Igauniju, kas salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm var dižoties ar tikai mīnus 5,8%.
Ierēdņi un citi interesenti piepildīja un pārpildīja Saeimas Budžeta komisijas sēžu zāli kā čaklas un medus kāras bitītes, lai nepalaistu garām savu daļu no tiem 5-6 un varbūt pat daudz vairāk miljardiem eiro, cik daudz valsts un pašvaldības gadā iztērē iepirkumiem.
Ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist” caurlūkojis un analizējis datus par preses brīvību un korupciju 180 valstīs pēdējo 80 gadu laikā. Latvija pieminēta ļoti neglaimojoši.
Redakcijā pie mums vērsušās daudzas privātpersonas un uzņēmēji. Saņemti elektrības rēķini par janvāri. Rēķina summas dubultojušās, citam par trīskāršojušās. Kādēļ tā, kā risināt problēmu?
Pagājušā gada nogalē Latvijā aizsākās konflikts, kas var ietekmēt simtiem tūkstošu aizņēmēju. Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nodot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. Faktiski – pārdalīt kontroli pār nozari, kuras apjoms tuvojas pusotram miljardam eiro.
10. februārī Rīgā triju Baltijas valstu un Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārstāvji prezentēja “Baltijas Inovāciju fondu 3”, kura dibinātāji apņēmušies samest 225 miljonus eiro, bet apgrozīt - 700 miljonus eiro.
Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.
Latvija praktiski pārstājusi tērēt gāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, liecina AS “Conexus Baltic Grid” publiskā monitoringa dati. Ko tas nozīmē – gāze mūsu valstij vairs nav vajadzīga? Iemesli ir zināmi, un tie ir pavisam citi.
Kā nezināmā virzienā peldoša kuģa priekšgals tagad izskatās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jumts bez ēkas, kam šāds jumts vajadzīgs, bet “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitu” vēsta Satiksmes ministrijas dokuments ar šādu nosaukumu.
Valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu pieteikties Eiropas konkursam ar projektu “IntegroHEALTH” – Izcilības centrs integrētai vienotai veselības ekosistēmai. Jautājumus raisīja plānotās centra izmaksas – 30 miljoni. Onkoloģijas centra rekonstrukcijai 42 miljoni tika meklēti ar skandāliem caur smagām politiskām diskusijām, burtiski izcīnot projektu, kas Latvijas pacientiem ir vitāli nepieciešams. Šeit – 30 miljoni, un praktiski bez jelkādas publiskas pretestības. Ko tas nozīmē?
Cilvēkiem tagad vēl ir iespēja pašiem novērtēt, vai Emilijas Benjamiņa ielā izvietotie dzelzceļa pārvada balsti spēs noturēt Jelgavas un Jūrmalas virzienā ejošos vilcienus, lai tie neuzgāžas uz galvas cilvēkiem “Rīgas satiksmes” maršrutu mezglā jeb pieturvietā zem dzelzceļa pārvada.
Zemo cenu pārtikas grozs izrādās ziedojumu trauks, kurā naudu samet tie, kas var atļauties nopirkt ārpus zemo cenu precēm atstāto pārtiku ar lielāku piecenojumu lēto preču tirdzniecības radīto zaudējumu segšanai
