Valsts aparātam un augstākajām amatpersonām jo īpaši svarīgi ar nevainojamu 15. Saeimas vēlēšanu norisi aizsegt pleķus, kādus uz viņu goda mundieriem atstājušas pirms gada notikušās pašvaldību vēlēšanas.
Viens no skatu punktiem jeb torņiem, no kura valsts vadītāji vēro 15. Saeimas vēlēšanu gatavošanu, ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Savā pēdējā sēdē 17. jūnijā pirms vasaras brīvdienām komisija uzklausīja gandrīz visu vēlēšanu gatavošanā tieši iesaistīto iestāžu un uzņēmumu vadības apliecinājumus, ka vēlēšanu gatavošana notiek pilnīgi atbilstoši likumiem, priekšstatiem un priekšstatiem, ka vēlēšanām 21. gadsimtā jānotiek ar elektronisko rīku izmantošanu deputātu kandidātu un vēlētāju sarakstu izveidošanā un balsu skaitīšanā. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs apliecināja deputātu apņēmību turpināt sekot šim procesam un iesaistīties, ja vien kaut kas no viņiem būtu vajadzīgs. Komisija droši vien sarīkos vienu vai dažas sēdes arī vasarā, izmantojot gadījumus, kad, visticamāk, nāksies sasaukt Saeimas ārkārtas kopsēdes. Un septembra sākumā komisija cer dzirdēt vēlreiz visu to pašu, ko dzirdēja 17. jūnijā par vēlēšanu organizēšanu bez nekādiem draudiem vēlēšanu norisei.
Gan uzmācīgo, gan nervozo pārjautāšanu, vai tiešām 2x2=4, pilnībā izskaidro izgāšanās ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā. Elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma izrādījās darboties nespējīga. Tika kavēts laiks veltīgos mēģinājumos sistēmu iedarbināt, līdz nācās pieņemt lēmumu skaitīt balsis, izmantojot tikai cilvēku rokas un acis.
Cerētos panākumus vēlēšanās neguvušās partijas pārliecināja vismaz pašas sevi, ka īstenībā saņēmušas vairāk balsu, nekā viņu labā saskaitītas. “Es neatzīstu vēlēšanu rezultātus, nesamierināsimies ar krāpniecību,” pauda “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kad noskaidrojās, ka viņam nepietiek balsu, lai viņa partija iekļūtu Rīgas domes koalīcijā un viņš - Rīgas mēra vai vismaz vicemēra amatā. Pierādījumi šādiem apgalvojumiem neatradās, bet iegansts taisīt tračus bija.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām publiski lietoja vārdu “izgāšanās” attiecībā uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) un aicināja vērtēt amatpersonu atbildību. VDAA uzraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet drīz vien atkāpās no amata pati. Viņai pievienojās CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Kad sākās pārbaudes, kāpēc gan vēlēšanu datu apstrādes sistēma nestrādāja, tad radās šaubas, vai tāda sistēma vispār ir taisīta. Notikumu gaita aizveda līdz J. Liopas apcietināšanai šā gada martā. Radušās aizdomas, ka jebkuram nespeciālistam, tajā skaitā politiķiem un policistiem, praktiski nepārbaudāmās elektronisko datu sistēmas kļuvušas par jaudīgu kanālu valsts naudas aizplūdināšanai pie visādu paveidu blēžiem un afēristiem un ka J. Liopa bijis varbūt galvenais šī kanāla slūžu regulētājs. Laikam jau cilvēki bija tik ļoti aizrāvušies ar pārāk lielas un pārāk viegli nākošas naudas dalīšanu, ka pilnīgi aizmirsa uztaisīt vismaz kaut ko, lai tas izskatītos pēc datortehnikas izmantošanas vēlēšanu zīmju apstrādē.
Vēlēšanu skandāla iesētās šaubas par informācijas tehnoloģiju taisītājiem pēc valdību nomaiņas ir uzplaukušas Ministru prezidenta Andra Kulberga lēmumā apturēt šādus pasūtījumus vismaz uz laiku.
Tagad mēs piedzīvojam otru galējību, ka politiķi pārjautā vēlreiz un vēlreiz, vai tiešām tiek radīta vēlēšanu norisei nepieciešamā datorsistēma. Jautājums tiek uzdots valstij daļēji piederošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Tet", kā arī valsts uzņēmumam ”Latvijas valsts meži", kur arī atradusies pietiekami augsta kompetence programmēšanas nozarē. Uz uzmācīgo pārjautāšanu LMT prezidents Juris Binde deva bravūrīgu atbildi, ka “vēlēšanas principā varētu notikt jau rīt, ja tas būtu nepieciešams”.
Par vēlēšanu norisi vistiešāk un visvairāk atbildīgās amatpersonas izplūda mērenākas un niansētākās atbildēs ar dažnedažādu izdarīto un vēl darāmo darbu uzskaitījumiem.
J. Liopu nomainījušais Valdis Pusvācietis akcentēja to, ar kādu intensitāti notiek darbs vēlēšanu gatavošanā:
- Tikai mēnesi un dažas nedēļas atpakaļ tika noslēgts līgums, un triecientempā tiek darīts tas, kam normālos apstākļos izstrādātāji būtu radījuši tikai vidi, bet ne par kādu programmēšanu mēs nerunātu. Tāpēc gribu pateikt “paldies” “Latvijas valsts mežiem”, kas sagatavoja elektronisko tiešsaistēs vēlētāju reģistru - pašu vitālāko instrumentu, lai vēlēšanas varētu notikt. Paldies LMT, kas uzņēmās vēlēšanu elektroniskās sistēmas papildināšanu. Paldies “Tet” par drošības testiem, kas ļoti svarīgi, lai mēs varētu pateikt, ka vēlēšanu sistēma nav apdraudēta. Arī “Cert” ir iesaistījies. Attiecībā uz deputātu kandidātu moduli viss izdodas laikus. Kandidāti jau var aizpildīt pieteikumus, sistēma strādā. 20. jūnijā elektroniskos sarakstus varēs iesniegt. Pie pārējiem moduļiem darbs turpinās. Komanda strādā virsstundas, strādā pa naktīm, ja nepieciešams. Vēlēšanu kandidātu modulis tika pabeigts pusvienos naktī, bet no rīta kandidāti varēja sākt aizpildīt savu partiju sarakstus. Vēlēšanu dienai tiek veidots komandas štābs, visi iesaistītie atradīsies vienā telpā, lai neatkārtotos pagājušā gada kļūdas. Viena no tām bija komunikācijas trūkums, jo komanda bija izsijāta, katrs strādāja savās telpās.
Gatavību vēlēšanām tajos segmentos, ar kuriem jau sastopas deputātu kandidāti un sastapsies vēlētāji, apliecināja pirms gada ieceltais CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris:
- Man vēlreiz jāizsaka pateicība valsts kapitālsabiedrībām, kuras pēdējā brīdī atnāca un izglāba to, ko varēja izglābt. Pašlaik vēl turpinās testēšana, bet ir pārliecība par 95%, ka mūsu galvenais modulis - elektroniskais vēlētāju reģistrs - strādās, tāpēc iepriekš šajā pašā komisijā apspriestie B un C plāni, ko darīt, ja moduļa nebūs, paldies Dievam, paliks atvilktnēs. Mēs esam jau tikuši tālāk. Vēlēšanu gaitas žurnāls un balsu skaitīšanas protokols pašlaik iet pareizā gaitā atbilstoši grafikam. Plānots, ka būtiskās lietas tiks pabeigtas līdz 30. jūnijam. Neļausiet samelot, ka liels uzsvars tika likts uz pirmo moduli, kas iziet apritē, uz deputātu kandidātu pieteikšanos. Pašlaik neesam saņēmuši nevienu sūdzību par tā darbību. No 20. jūnija deputātu sarakstu pieteikšanās sāksies - jā, CVK strādā arī sestdienā. Pirmie sarakstu pieteicēji ir zināmi, bet ir arī tādi, kas dalību vēlēšanās pieteikuši un atsaukuši, taču vēl citi pieteicēji būs.
