Es uzskatu ka Latvijas politisko sistēmu strupceļā ieveda Levits ar Kariņu, būtībā abiem politiķiem piekrāpjot Latvijas tautu ar toreiz viltīgi sludināto par Levitu ievēlējušo politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta kā Rietumu demokrātijas izpausmi. Tā rezultātā tika piesmieta mūsu Satversme. Latvijā agrāk partijas bija noteiktas kā sabiedriskas politiskas organizācijas Latvijā. Pēc sabiedrisko organizāciju likuma atcelšanas un pēc Levita likuma pieņemšanas par valsts finansējuma septiņkāršošanu šīs dažas Levitu ievēlējušās partijas faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām pārtapa kā es redzu par 90% par valsts budžeta finansētām "iestādēm". Tagad Levitu ievēlējušās mazpartijas ar pārsimts salasītu biedru katrā partijā ir gandrīz pilnībā finansiāli atkarīgas tikai no izpildvaras budžeta finansējuma un pat necenšas kaut ko darīt mūsu sabiedrības vairākuma labā. Partijām ap 90% finansējums no valsts, ziedojumi un biedru naudas ap 10%. Avots KNAB mājas lapa. Valdība uz Levita likuma pamata Saeimā ievēlētajām 6-8 partijām kopš tā laika katru gadu sadala daudzus miljonus mūsu nodokļos samaksāto naudu tieši tāpat kā valsts iestādēm. Nevienā citā Eiropas valstī tāda no valsts budžeta finansiāli atkarīga dažu simtu biedru partija nevarētu ilgi bez naudas eksistēt. Ja partijai gandrīz 90% no finansējuma tiek samaksāts nevis no partijas biedru naudām un ziedojumiem, bet gan no Latvijas valsts budžeta, tad kā maizi ēd, tā dziedi. Principā Saeima ar šo "Levita" partiju finansēšanas no valsts budžeta likumu tika padarīta par butaforisku izkārtni Latvijas tautas vairākuma apmuļķošanai. Vairums cilvēku par to neaizdomājas, kā naudu tagad partijas "apgūst". Bet ir vērts aizdomāties. Mūsu nauda caur Valsts kasi tiek uz Levita likuma pamata sadalīta kādām 10 partijām. Katrs Latvijai lojāls iedzīvotājs pret savu gribu jau vairāk nekā 10 gadus finansē Latvijas valstiskumu apkaunojošo Rosļikova partiju no tās 10-20 eiro "Levita nodevas" ko katru gadu mēs strādājošie samaksājam nodokļos. Agrāk Ždanoku. Tādas drausmīgas sekas Levita partiju finansēšanas likums radīja Satversmē sludinātajai Latvijas demokrātijai, tās pamatu ar vienu vienīgu likumu sagraujot un iemetot valsti politiskā strupceļā ar "mūžīgajām partijām" Saeimā. Pēc 10 gadiem tas ir likumsakarīgs iznākums nu jau mūsu vaksts atpalicībai visās jomās no kaimiņiem. Veiklais paņēmiens, kā es uzskatu, ar kuru daži politiskie iznireļi piemānīja mūsu tautu, bija noslēpt no Latvijas sabiedrības to faktu, ka citās valstīs gan Eiropā, gan ASV, gan Lielbritānijā neviena partija nevar saņemt valsts naudu vairāk nekā 50%, bet otru pusi tai pašai kā politiski sabiedriskai organizācijai politiskās varas iegūšanai ir jāsaņem no biedru naudām un ziedojumiem. Šādu naudu nav iespējams savākt no dažiem simtiem cilvēku. Tāpēc varas partijas Rietumos ir skaitliski lielas un iesaista biedros un, kas ir ļoti svarīgi, reģistrētos īsi pirms vēlēšanām atbalstītājos, tā iesaistot simtos tūkstošu un pat miljonus cilvēku atbalstīt katru sabiedriski aktīvo partiju. Latvijas valsts finansē "miroņus". Otra lieta, ko Levita uzpirktie mazpartiju vadoņi kā pēkšņi "likumīgie" valsts budžeta naudas izkampēji toreiz noklusēja no mūsu apkrāptās tautas, ka tajās ārvalstīs, kur valsts atbalsta demokrātisko procesu, nekādu naudu partijām no valsts budžeta uz to banku kontiem algām un pašreklāmai tur nepārskaita. Tur valsts atbalsts tiek samaksāts nevis partiju kasēs algām tāpat kā ierēdņiem Latvijā, bet gan šis valsts atbalsts tiek izmantots publiskai un politiskai vairāku partiju diskusijai TV un radio visas sabiedrības interesēs, galvenokārt raidlaika apmaksai komerctelevīzijās partiju programmu diskusijām starp to līderiem dodot tiem iespēju publiski pārliecināt sabiedrību par to plānoto rīcību vēlētājiem būtiskos jautājumos, policijai par kārtības nodrošināšanu priekšvēlēšanu sapulcēs un mītiņos, mediķiem masu pasakumu klātbūtnei, pulcēšanās vietu telpu īres maksai un brīvdabas mītiņu skatuvju tehniskajai nodrošināšanai un tamlīdzīgai trešo pušu izmaksu atbalstam. Algas un nauda reklāmām partijām tur jānopelna no biedru naudām un saziedotā. Turklāt ir vēl viens demokrātisks ietobežojums: katrai masu partijai ir tiesības šo valsts netiešo atbalstu saņemt tikai proporcionāli pirms vēlēšanām reģistrēto aktīvo partijas biedru un atbalstītāju skaitam sabiedrībā, nevis proporcionāli par partiju pirms 4 gadiem iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušo skaitam. Jo 4 gados jebkura varas partija daļu atbalsta zaudē. Šis 50% procentu zelta princips partiju finasējumam no biedru naudām ar ziedojumiem un ne vairāk kā 50% atbalsts ar netiešo demokrātijas procesa pasākumu valstisko atbalstu, ir radījis un nostiprinājis Rietumu demokrātijas Skandināvijā, Lielbritānijā, ASV un citur. Žurnālistus es aicinātu izgaismot īstos Latvijas atpalicības cēloņus un godīgi atzīt to, ka Latvijas politikā kā es uzskatu "zivs sapuva no Levita galvas", kurš tā bija "uzpircis" Saeimas partijas viņa atkal ievēlēšanai. Jaunajai Saeimai būtu jāpieliek punkts šim "likumīgo zagļu obščaka" tradīcijās kādreiz pieņemtajam likumam par valsts budžeta miljonu negausīgu izkampšanu mazpartiju barvežu personiskās labklājības nodrošināšanai "mūžīgajās partijās". Partiju algas un to pašreklāmu no valsts budžeta finansē tikai komunisna un sociālisma sērgas saēstās valstīs. Saeimai būtu laiks rīkoties, lai atjaunotu Satversmes darbību.
Absolūti piekrītu. Noziedzīgais Levita - Kariņa režīms ar šo sagrāva pēdējās demokrātijas paliekas Latvijā. Partijām ir jāspēj pierādīt sponsoriem tas, ka viņi strādās Latvijas labā, veidos šeit labu vietu dzīvošanai un uzņēmējdarbībai. Ja partijas to nevar, un tām jāpārtiek no nodokļu maksātāju naudas, tad tās nav nekādas partijas, bet parazītu bars, no kura nav iespējams atkratīties. Un tā tas tagad Latvijā ir, pateicoties galvenokārt abiem minētajiem personāžiem. Protams, ka pašas partijas bija par! Un par bija arī tā saucamais sabiedriskais medijs, un visi citi "neatkarīgie"" mediji, kuri piezīdušies valsts budžetam. Līdz ar to galvenais jautājums, - kad vienreiz šo vājprātu pārtrauks, pat uzdots netiek. Tas pats tagad attiecas uz tā saucamo NVO barošanu no valsts budžeta. Būtu jājautā, kad vienreiz šo vājprātu pārtrauks pavisam! Nevis tikai jāpabubina kaut kas zem segas par apmaksātu atsēdēšanu dažās sēdēs. Šie abi ir vieni no pamatjautājumiem, uz kuriem es sagaidu atbildes no deputātu kandidātiem. Vai viņi likvidēs partiju un NVO finansējumu no valsts budžeta? Ja Kulbergs to izdarīs līdz vēlēšanām, balsošu pa viņu. Bet šis diemžēl arī ir ar vārdiem Rīgā, ar darbiem - kaut kur tualetē ieslēdzies. Pie pirmā bļāviena "kis" jau savijās un ieslēdza atpakaļgaitu.
Komentāri: Dati un fakti liek apšaubīt nepieciešamību finansēt partijas no valsts budžeta
Es uzskatu ka Latvijas politisko sistēmu strupceļā ieveda Levits ar Kariņu, būtībā abiem politiķiem piekrāpjot Latvijas tautu ar toreiz viltīgi sludināto par Levitu ievēlējušo politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta kā Rietumu demokrātijas izpausmi. Tā rezultātā tika piesmieta mūsu Satversme. Latvijā agrāk partijas bija noteiktas kā sabiedriskas politiskas organizācijas Latvijā. Pēc sabiedrisko organizāciju likuma atcelšanas un pēc Levita likuma pieņemšanas par valsts finansējuma septiņkāršošanu šīs dažas Levitu ievēlējušās partijas faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām pārtapa kā es redzu par 90% par valsts budžeta finansētām "iestādēm". Tagad Levitu ievēlējušās mazpartijas ar pārsimts salasītu biedru katrā partijā ir gandrīz pilnībā finansiāli atkarīgas tikai no izpildvaras budžeta finansējuma un pat necenšas kaut ko darīt mūsu sabiedrības vairākuma labā. Partijām ap 90% finansējums no valsts, ziedojumi un biedru naudas ap 10%. Avots KNAB mājas lapa. Valdība uz Levita likuma pamata Saeimā ievēlētajām 6-8 partijām kopš tā laika katru gadu sadala daudzus miljonus mūsu nodokļos samaksāto naudu tieši tāpat kā valsts iestādēm. Nevienā citā Eiropas valstī tāda no valsts budžeta finansiāli atkarīga dažu simtu biedru partija nevarētu ilgi bez naudas eksistēt. Ja partijai gandrīz 90% no finansējuma tiek samaksāts nevis no partijas biedru naudām un ziedojumiem, bet gan no Latvijas valsts budžeta, tad kā maizi ēd, tā dziedi. Principā Saeima ar šo "Levita" partiju finansēšanas no valsts budžeta likumu tika padarīta par butaforisku izkārtni Latvijas tautas vairākuma apmuļķošanai. Vairums cilvēku par to neaizdomājas, kā naudu tagad partijas "apgūst". Bet ir vērts aizdomāties. Mūsu nauda caur Valsts kasi tiek uz Levita likuma pamata sadalīta kādām 10 partijām. Katrs Latvijai lojāls iedzīvotājs pret savu gribu jau vairāk nekā 10 gadus finansē Latvijas valstiskumu apkaunojošo Rosļikova partiju no tās 10-20 eiro "Levita nodevas" ko katru gadu mēs strādājošie samaksājam nodokļos. Agrāk Ždanoku. Tādas drausmīgas sekas Levita partiju finansēšanas likums radīja Satversmē sludinātajai Latvijas demokrātijai, tās pamatu ar vienu vienīgu likumu sagraujot un iemetot valsti politiskā strupceļā ar "mūžīgajām partijām" Saeimā. Pēc 10 gadiem tas ir likumsakarīgs iznākums nu jau mūsu vaksts atpalicībai visās jomās no kaimiņiem. Veiklais paņēmiens, kā es uzskatu, ar kuru daži politiskie iznireļi piemānīja mūsu tautu, bija noslēpt no Latvijas sabiedrības to faktu, ka citās valstīs gan Eiropā, gan ASV, gan Lielbritānijā neviena partija nevar saņemt valsts naudu vairāk nekā 50%, bet otru pusi tai pašai kā politiski sabiedriskai organizācijai politiskās varas iegūšanai ir jāsaņem no biedru naudām un ziedojumiem. Šādu naudu nav iespējams savākt no dažiem simtiem cilvēku. Tāpēc varas partijas Rietumos ir skaitliski lielas un iesaista biedros un, kas ir ļoti svarīgi, reģistrētos īsi pirms vēlēšanām atbalstītājos, tā iesaistot simtos tūkstošu un pat miljonus cilvēku atbalstīt katru sabiedriski aktīvo partiju. Latvijas valsts finansē "miroņus". Otra lieta, ko Levita uzpirktie mazpartiju vadoņi kā pēkšņi "likumīgie" valsts budžeta naudas izkampēji toreiz noklusēja no mūsu apkrāptās tautas, ka tajās ārvalstīs, kur valsts atbalsta demokrātisko procesu, nekādu naudu partijām no valsts budžeta uz to banku kontiem algām un pašreklāmai tur nepārskaita. Tur valsts atbalsts tiek samaksāts nevis partiju kasēs algām tāpat kā ierēdņiem Latvijā, bet gan šis valsts atbalsts tiek izmantots publiskai un politiskai vairāku partiju diskusijai TV un radio visas sabiedrības interesēs, galvenokārt raidlaika apmaksai komerctelevīzijās partiju programmu diskusijām starp to līderiem dodot tiem iespēju publiski pārliecināt sabiedrību par to plānoto rīcību vēlētājiem būtiskos jautājumos, policijai par kārtības nodrošināšanu priekšvēlēšanu sapulcēs un mītiņos, mediķiem masu pasakumu klātbūtnei, pulcēšanās vietu telpu īres maksai un brīvdabas mītiņu skatuvju tehniskajai nodrošināšanai un tamlīdzīgai trešo pušu izmaksu atbalstam. Algas un nauda reklāmām partijām tur jānopelna no biedru naudām un saziedotā. Turklāt ir vēl viens demokrātisks ietobežojums: katrai masu partijai ir tiesības šo valsts netiešo atbalstu saņemt tikai proporcionāli pirms vēlēšanām reģistrēto aktīvo partijas biedru un atbalstītāju skaitam sabiedrībā, nevis proporcionāli par partiju pirms 4 gadiem iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušo skaitam. Jo 4 gados jebkura varas partija daļu atbalsta zaudē. Šis 50% procentu zelta princips partiju finasējumam no biedru naudām ar ziedojumiem un ne vairāk kā 50% atbalsts ar netiešo demokrātijas procesa pasākumu valstisko atbalstu, ir radījis un nostiprinājis Rietumu demokrātijas Skandināvijā, Lielbritānijā, ASV un citur. Žurnālistus es aicinātu izgaismot īstos Latvijas atpalicības cēloņus un godīgi atzīt to, ka Latvijas politikā kā es uzskatu "zivs sapuva no Levita galvas", kurš tā bija "uzpircis" Saeimas partijas viņa atkal ievēlēšanai. Jaunajai Saeimai būtu jāpieliek punkts šim "likumīgo zagļu obščaka" tradīcijās kādreiz pieņemtajam likumam par valsts budžeta miljonu negausīgu izkampšanu mazpartiju barvežu personiskās labklājības nodrošināšanai "mūžīgajās partijās". Partiju algas un to pašreklāmu no valsts budžeta finansē tikai komunisna un sociālisma sērgas saēstās valstīs. Saeimai būtu laiks rīkoties, lai atjaunotu Satversmes darbību.
Vienotības nelietība, grābt partijām naudu no valsts, jau sen bija jāatceļ.
Absolūti piekrītu. Noziedzīgais Levita - Kariņa režīms ar šo sagrāva pēdējās demokrātijas paliekas Latvijā. Partijām ir jāspēj pierādīt sponsoriem tas, ka viņi strādās Latvijas labā, veidos šeit labu vietu dzīvošanai un uzņēmējdarbībai. Ja partijas to nevar, un tām jāpārtiek no nodokļu maksātāju naudas, tad tās nav nekādas partijas, bet parazītu bars, no kura nav iespējams atkratīties. Un tā tas tagad Latvijā ir, pateicoties galvenokārt abiem minētajiem personāžiem. Protams, ka pašas partijas bija par! Un par bija arī tā saucamais sabiedriskais medijs, un visi citi "neatkarīgie"" mediji, kuri piezīdušies valsts budžetam. Līdz ar to galvenais jautājums, - kad vienreiz šo vājprātu pārtrauks, pat uzdots netiek. Tas pats tagad attiecas uz tā saucamo NVO barošanu no valsts budžeta. Būtu jājautā, kad vienreiz šo vājprātu pārtrauks pavisam! Nevis tikai jāpabubina kaut kas zem segas par apmaksātu atsēdēšanu dažās sēdēs. Šie abi ir vieni no pamatjautājumiem, uz kuriem es sagaidu atbildes no deputātu kandidātiem. Vai viņi likvidēs partiju un NVO finansējumu no valsts budžeta? Ja Kulbergs to izdarīs līdz vēlēšanām, balsošu pa viņu. Bet šis diemžēl arī ir ar vārdiem Rīgā, ar darbiem - kaut kur tualetē ieslēdzies. Pie pirmā bļāviena "kis" jau savijās un ieslēdza atpakaļgaitu.
Komentēt