Ukrainas varas koridoros notiek smagas cīņas par to, kā noturēt valsts kontroli pār Ukrainas militāro industriju, jo īpaši pār Ukrainas uzņēmumu izstrādātajām tālās darbības dronu tehnoloģijām un pretdronu sistēmām – liecina publikācija Polijas valsts finansētā Mareka Karpa Austrumu studiju centra mājaslapā.
Latvijas informācijas telpā par notiekošajiem procesiem saistībā ar Ukrainas bruņojuma jomu un sadarbību ar Latviju tik vien kā pēdējās vēstis no Tallinas, kur 9. jūnijā tikās un dokumentus parakstīja Latvijas premjers Andris Kulbergs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Skopās vēstis
Mūsu aizsardzības ministrijas mājaslapā publicēta skopa ziņa par vienošanos ar Ukrainu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz visaptverošu sadarbību turpmāko 10 gadu laikā. “Dokumentā pausta apņemšanās tālāk attīstīt abpusēju sadarbību starp Latviju un Ukrainu, paredzot, ka Latvijas atbalsts tiks sniegts no Latvijas industrijas, caur starptautiskiem vai divpusējiem sadarbības ietvariem un atbalstot Ukrainas industriju. Ukraina ir apņēmusies sniegt atbalstu militāro produktu eksportam, lai paplašinātu Nacionālo bruņoto spēku spējas. Gadījumos, kad tiks sniegts atbalsts Ukrainas industrijai, puses izskatīts kopražošanas, lokalizācijas un tehnoloģiju pārneses iespējas. Ukraina apņēmusies sniegt atbalstu ekspertīzes pārnesē, it sevišķi bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā, ņemot vērā Ukrainas unikālo militāro un civilo pieredzi. Vienošanās paredz, ka jebkādas budžeta saistības no Latvijas puses tiks nodrošinātas tikai ar skaidru Latvijas valdības un, kad nepieciešams, Saeimas apstiprinājumu. Vienlaikus vienošanās paredz, ka Latvijas nodoms pirmo divu gadu laikā ir atvēlēt ap 110 miljoniem eiro, lai izpildītu vienošanās uzstādījumus. Aizsardzības ministrija šīs vienošanās izpildi nodrošinās tai pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam. Vienošanās militārā atbalsta būtiskākie elementi ir Latvijas turpmāka sadarbība ar Ukrainu jaunu militāro tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, atbalsta sniegšana Ukrainai turpmāko 10 gadu periodā, par konkrētu veidu un apjomu lemjot katru gadu atsevišķi. Tāpat arī sadarbību izlūkošanas informācijas apmaiņā, eksportu licenču nodrošināšana iepirkumiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, sadarbībā pēc kara, tostarp pieredzes apmaiņa un sadarbība Ukrainas atjaunošanā, īpaši ar aizsardzību saistītās infrastruktūras atjaunošanā kā komunikācijas tīkli, loģistikas infrastruktūra un militārās industrijas iekārtas.”
Ukrainas vēstniecības Latvijā mājaslapā lasāma vēl skopāka ziņa: “Pēc tikšanās Ukrainas prezidents un Latvijas premjerministrs parakstīja Dronu līgumu - vienošanos par sadarbību bezpilota tehnoloģiju jomā. Dokumenta mērķis ir uzlabot Ukrainas un Latvijas aizsardzības spējas, attīstīt kopīgu ražošanu, apmainīties ar tehnoloģijām, pieredzi un zināšanām, kā arī padziļināt sadarbību pretgaisa un raķešu aizsardzības jomā. Īpaša uzmanība tika pievērsta Ukrainas pretgaisa aizsardzības vajadzībām un Latvijas turpmākajam atbalstam šajā jomā.”
Bet kas patiesībā slēpjas aiz šīs skopi aprakstītās vienošanās?
Ražo vairāk, nekā valsts spēj nopirkt
To daļēji atklāj pētnieka Kšištofa Ņečipora sagatavotā Austrumu studiju centra publikācija “Eksports īpašā uzraudzībā. Ukraina liberalizē ieroču eksportu”.
Tur norādīts, ka pēdējos mēnešos Kijiva ir ievērojami paātrinājusi Ukrainā ražoto ieroču un militārā aprīkojuma eksporta liberalizācijas procesu. Līdz šim tas bija pakļauts neformālam augstāko iestāžu aizliegumam, ko noteica nepieciešamība apmierināt tikai Ukrainas Bruņoto spēku vajadzības. Publikācijā teikts, ka “Kijiva plāno atļaut eksportu tikai tiem uzņēmumiem, kas sadarbībā ar ārvalstu partneriem, pamatojoties uz starpvaldību nolīgumiem, saņem īpašas atļaujas ieroču ražošanai. Tas ļaus stingri kontrolēt tirdzniecību, ko noteiks politiskas vienošanās starpvalstu līmenī. Kijiva arī sagaida, ka šī selektīvā pārdošanas liberalizācija ievērojami palielinās valsts ieņēmumus un paātrinās vietējās ieroču rūpniecības attīstību, kas kļūs par vienu no pēckara ekonomikas pīlāriem”.
Publikācijā atklāts, ka Ukrainas vēlme tirgot militāro produkciju ir nevis Ukrainas valsts, bet gan vietējo aizsardzības uzņēmumu spiediena sekas. “Straujā aizsardzības ražošanas izaugsme ir novedusi pie tā, ka ražošanas jauda šogad ievērojami pārsniedz Aizsardzības iepirkumu aģentūras (iestādes, kas atbild par līgumu slēgšanu, iepirkumiem un militāro pasūtījumu izpildes uzraudzību) finansiālās iespējas. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas aplēsēm, aizsardzības nozares ražošanas potenciāls šogad sasniegs aptuveni 50 miljardus ASV dolāru, savukārt valsts pasūtījumi armijai nepārsniegs 13 miljardus ASV dolāru. Šis pārprodukcijas apjoms draud kavēt vietējās rūpniecības attīstību galvenajās aizsardzības nozarēs (galvenokārt dronu un elektroniskās karadarbības ražošanā). Tā rezultātā uzņēmumi ir divkāršojuši spiedienu uz varas iestādēm, lai tās atļautu eksportu, un ir sākuši izpētīt iespējas pārcelt ražošanu uz ārzemēm. Saskaņā ar 2025. gada oktobra datiem, 51% dronu ražotāju pauda vēlmi pārcelt savas rūpnīcas uz ārzemēm (52% no tiem uz Poliju). Galvenie minētie motivācijas iemesli bija drošības apsvērumi (89%) un nespēja eksportēt ražotos produktus (61%).”
Kā norāda K. Nečipors, Ukrainā eksporta atļauju piešķiršana ir pakļauta īpašiem nosacījumiem, produkcijas pārdošana uz ārzemēm attiecas uz atsevišķiem ieroču un militārā aprīkojuma veidiem, un tā notiek tikai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem programmas "Būvējiet ar Ukrainu" un bezpilota lidaparātu programmas "Dronu darījumi" ietvaros. “Kopīga ražošana ar ārvalstu partneriem arī turpmāk būs vērsta uz bruņoto spēku vajadzībām, un eksports aptvers tikai tādus produktus, kuru piedāvājums pārsniedz iekšzemes pieprasījumu. Tas ļaus Ukrainas ieroču uzņēmumiem palielināt ražošanu, izmantojot Rietumu kapitālu un ražošanas infrastruktūru, vienlaikus saglabājot personālu un tehnoloģiskās zināšanas bruņotajiem spēkiem (ASU).
Kijivas mērķis ir izveidot pilnībā uzraudzītu ieroču eksporta mehānismu, kura ieņēmumi tiks atkārtoti ieguldīti ieroču ražošanā. Pēc Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Rustema Umerova teiktā, pirmie ieroču pārdošanas līgumi tiks īstenoti šī gada otrajā pusē, un peļņa tiek lēsta vairāku miljardu dolāru apmērā gadā. Zelenskis uzskata, ka Ukrainas aizsardzības nozares panākumi ārvalstu tirgos padarīs to par nākotnes ekonomikas balstu, līdzvērtīgu lauksaimniecībai. Persijas līča karš, kas ir pastiprinājis interesi par Ukrainas pretdronu aizsardzības risinājumiem, ir nozīmīgs konteksts ieroču eksporta atvēršanai. Tas nostiprināja Kijevas pārliecību par tās spēju spēlēt politisku spēli un partneru izvēli padarīt par nosacījumu, ka tie atbalsta Ukrainu karā ar Krieviju,” skaidrots publikācijā.
Birokrātijas sprunguļi
Lai arī A. Kulbergs un V. Zelenskis Tallinā parakstīja vienošanos, izskatās, ka līdz tās īstenošanai vēl garš, birokrātiskiem sprunguļiem pārpilns ceļš ejams. Austrumu studiju centa publikācijā lasāms: “Ieroču pārdošanu ārzemēs kavēs sarežģītais un birokrātiskais atļauju saņemšanas process. Tās izsniedz Ministru kabinets atlasītiem uzņēmumiem pēc vairākus mēnešus ilga procesa, savukārt konkrēta ieroču veida pārdošana ir iespējama pēc Starpministriju komisijas apstiprinājuma, pamatojoties uz Valsts eksporta kontroles dienesta iesniegto pieteikumu. Turklāt ieroču pārdošanas atļaušana tikai uzņēmumiem, kas iekļauti starpvalstu nolīgumos par sadarbību ieroču jomā, varētu dot priekšrocības atlasītiem uzņēmumiem. Līdz ar to tas varētu novest pie ieroču tirgus daļu koncentrācijas ar valdību saistītu subjektu rokās un mainīt pašreizējo ieroču rūpniecības formu, kuras galvenā priekšrocība bija tās izkliedētība starp daudziem dažādiem ražotājiem, kas veicināja radošumu un inovācijas. Pilnīgas vietējo uzņēmumu sadarbības ar ārvalstu partneriem bruņojuma jomā uzraudzības nodrošināšana varētu radīt izaicinājumu Ukrainas varas iestādēm. Zelenskis publiski nosodīja uzņēmumus, kas nesen sākuši ražot pārtvērēju dronus ārzemēs "aiz valsts muguras", un draudēja apturēt bruņojuma līgumu piešķiršanu šādām struktūrām. Viņš arī paziņoja par attiecību pasliktināšanos ar valstīm, kas cenšas piesaistīt Ukrainas ieroču nozari, nekonsultējoties ar valdību Kijivā.”
Vēlme kontrolēt uzņēmumus arī ārvalstīs
Publikācijā norādīts, ka Kijiva ne tikai plāno pakļaut pilnai kontrolei Ukrainā strādājošos uzņēmumus, bet sistematizēt arī to Ukrainas uzņēmumu darbību, kuri pārcēluši savas ražotnes uz rietumvalstīm: “Joprojām nav skaidra Kijivas attieksme pret to Ukrainas uzņēmumu ārvalstu operācijām, kuri jau ir izveidojuši sadarbību ar Rietumu partneriem. Tas galvenokārt attiecas uz uzņēmumiem, kas pēc 2022. gada ir pārcēluši savu ražošanu no Ukrainas teritorijas, galvenokārt uz ES/NATO valstīm Centrāleiropā. Šie uzņēmumi nebūs pakļauti Kijivas kontrolei, kaut vai tikai tāpēc, ka to ārvalstu partneri atteiksies pieņemt papildu ierobežojumus. Šo vienību iespējamo marginalizāciju kavē fakts, ka tās ir nozīmīgi ieroču un militārā aprīkojuma piegādātāji, ko izmanto Ukrainas armija (tostarp tā sauktie tālas darbības droni, kas ļauj veikt uzbrukumus dziļi Krievijas teritorijā).”
Jāatgādina, ka Mareka Karpa Austrumu studiju centra pamatdarbība tiek pilnībā finansēta no valsts līdzekļiem saskaņā ar Polijas Republikas Seima ikgadēju lēmumu. Centrā strādā vairāk nekā 40 pilnas slodzes analītiķu. Centra direktoru ieceļ Polijas premjerministrs no septiņu centra padomes locekļu izvirzītajiem kandidātiem.
