Latvijas valsts iestāžu sakurinātā histērija par mukšanu un slēpšanos no Latvijas austrumos manītajiem ārzemju izcelsmes kaujas droniem radījusi tik lielus materiālos un morālos zaudējumus valstij un iedzīvotājiem, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija 27. maija sēdē uzņēmās norādīt uz tagadējo darbību sliktajām sekām.
“Kāpēc mums šodien tik agrā stundā [plkst. 8 pirms Saeimas komisiju parastajām sēdēm no plkst. 10] sasaukta Latgales apakškomisijas sēde?” jautāja un tālāk pats atbildēja apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks. “Pēdējo nedēļu un dienu laikā dronu ielidošana Latvijas teritorijā ir aktualizējusi šo apdraudējuma veidu. Šobrīd redzam, ka ne tikai iedzīvotāji ir satraukti, bet arī pašvaldību darbs traucēts, uzņēmējdarbība traucēta. Sāk parādīties atklātās vēstules. Pirmo esam saņēmuši no Latgales Tūrisma asociācijas par to, ka šai nozarei straujš kritums - atceltie pasākumi un tā tālāk. Tas novedis pie mūsu sēdes ārkārtas režīmā.” “Šī situācija tiek izmantota, lai sētu neuzticību pret Bruņotajiem spēkiem un Latvijas valsti,” sēdes gaitā atzīmēja apakškomisijas sekretāre Anna Rancāne.
Droši vien ar kaujas lādiņiem aprīkoti ārzemju droni Latvijas teritorijā regulāri ielidoja un tad atkal izlidoja visu maiju. Par aizlidojušajiem droniem var tikai minēt, kāpēc tie Latvijā ielidoja un kādas briesmas tie sevī nesa, bet pāris gadījumos droni piezemējās ar sprādzieniem, piešķirot šai lietai milzīgu nopietnību. Tālāk atkal tikai minējumi, vai tā nejaušība vai aprēķins, un, ja aprēķins, tad kāds, lai sprādzieni nenodarītu nopietnus materiālos kaitējumus un nenovestu līdz cilvēku upuriem.
Kad mēnesis kopā ar droniem aizvadīts, rodas pretenzijas pret Latvijas varas iestādēm pat ne tik daudz par Latvijas armijas nevarību nosargāt valsts gaisa telpu. Runa ir par to, ka valsts savu nevarību pret droniem, kas vai nu lidinās savā nodabā, vai ir naidīgu valstu militāro iestāžu vadīti, kompensē ar pilnīgi bezjēdzīgām pavēlēm vietējiem iedzīvotājiem. Pamatā viss grozās ap to, ka iedzīvotājiem pavēlēts slēpties patvertnēs, kādu nav ne Latvijas austrumos, ne Rīgā, ne jebkur citur valstī. Taču valsts nespēja piedāvāt reālas slēptuves neatceļ pavēli slēpties. Galvenais, ka cilvēkiem jāpārtrauc savi darbi un jāskrien kaut kur - nezin kur, lai gan nav tādu vietu, kas palielinātu viņu iespējas izglābties, ja droni tiešām uzbruktu. Īstenībā ir vēl sliktāk, ka šī skraidīšana pati par sevi ir fizisku un tālāk ekonomisku un ideoloģisku briesmu avots.
Arī tas sen iegājies, ka pirmie rindā uz dresūru ir bērni, jo īpaši skolēni. Tagadējā dronu lidināšanās sakrita ar mācību gada noslēguma eksāmeniem, no kuriem skolēnus izrāva un sadzina pārsvarā gaiteņos. Jā, tādējādi tālāk no logiem, pa kuriem var ielidot drons, taču arī ar tādu varbūtību, ka šie gaiteņi kļūtu par kolektīviem kapiem ar lielāku daudzumu līķu salīdzinājumā pret gadījumiem, ja lādiņš eksplodētu plašākā telpā ar daudziem logiem, kas lielu daļu no sprādziena viļņa aizvadītu atmosfērā. Neiedomājami truliem jābūt cilvēkiem, kuri izliekas, ka viņi kaut ko saprot no sprāgstvielām, bet kuri neiedomājas par Vācijas diktatora Hitlera izglābšanos 1944. gada 20. jūnija atentātā tieši tāpēc, viņš tika spridzināts ne betona bunkurā, bet vasaras mājā. Pie tādiem pašiem secinājumiem var nonākt, klausoties Ukrainas karā izdzīvojušo pieredzes stāstus, kādi tagad pieejami praktiski neierobežotā daudzumā abu karojošo pušu kara varoņu vai gūstekņu izpildījumā. Morāle tur visiem viena, ka no droniem drošu vietu vispār nav un šurpu turpu skraidīšana, braukāšana vai ielīšana spraugās iespējas iet bojā varbūt nepalielina, bet noteikti nesamazina.
Ja noliekam malā draudus cilvēku dzīvībām, kuru ierēķināšanai izdevumu un nesaņemto ienākumu bilancē vajadzīgas īpašas atrunas, tad nepārtrauktā trauksmju izsludināšana, kas modernā izpildījumā saucas par “šūnu apraidi", ir jau nodarījusi Latvijai lielākus zaudējumus, nekā būtu spējuši nodarīt vairāki desmiti, varbūt pat simts Latvijā eksplodējušu dronu. Dronu atnesto lādiņu sprādzieni būtu tikai palielinājuši “šūnu apraides” nodarītos zaudējumus, kamēr “šūnu apraide” dronu nodarītos zaudējumus labākajā gadījumā neietekmētu nekā, bet sliktākajā - palielinātu (ja drons trāpa gaitenī, kas trauksmes dēļ piebāzts ar cilvēkiem, pirmām kārtām jau ar bērniem).
Par konkrētajiem zaudējumiem, bet tādā pašā mērā par Latvijas valsts iestāžu Latgalē sarīkoto absurdu Saeimas komisiju un tādējādi visu valsti informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dombrovskis:
- Ja tiek iedarbināta šūnu apraide, darbinieki iet mājās. Ja šūnu apraide iedarbināta no rīta, tad bērni paliek mājās un vecāki paliek mājās. Visa ražošana paralizēta, kam ir sekas ar līgumu izpildi, ar kredītmaksājumiem, ar izejmateriālu piegādēm. Un tas viss ir tikai sākums. Tas rada bailes investēt un dod multiplikatīvu efektu. Otra lielā bēda ir tūrisms, par ko nozares pārstāve var izstāstīt labāk. 60% rezervāciju ir atsauktas, un arī šai atsaukšanai ir multiplikatīvs efekts uz amatniekiem un ēdinātājiem, uz kultūru un sportu. Skolas atceļ ekskursijas uz Latgali. Nākošais ir investīcijas - atsakās atbraukt investori, kuriem Latgale šķita interesanta un kuri bija pieteikušies uz maiju, jūniju, jūliju. Mums nav instrumentu, ar kādiem viņus pieturēt un pārliecināt, ka spēsim kompensēt draudus. Vēl kas ir kliedzoši, ka sākusies klusa jauniešu aizplūšana uz Rīgu un ārzemēm. Ir iezīmējušās teritorijas, kurās šūnu apraides laikā nav iespējams internetā veikt viselementārākās darbības.
I. Dombrovska iesākto turpināja viņa pieteiktā Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško. Arī E. Teirumnieks bija viņu pieteicis pašā sēdes sākumā, pieminot atklāto vēstuli, ar ko klajā nākusi tieši viņas vadītā organizācija. J. Kijaško deputātiem tiešsaistē vēlreiz izklāstīja saturu vēstulei, kas adresēta arī Valsts prezidentam, nomaiņas procesā esošajiem Ministru prezidentiem un visām citām lemjošajām amatpersonām.
Šo amatpersonu dēļ nav lieki vēlreiz atkārtot “Neatkarīgās” jau publicētos vārdus “jūtamies nodoti”, ko teikusi Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.Tie nav tukši saukļi, bet apelācija pie veselā saprāta ar argumentiem, ka varbūtība Latvijā pamanīta drona uzkrišanai jebkuram konkrētam cilvēkam ir daudzkārt mazāka nekā varbūtība autoavārijai, ugunsgrēkam vai vētras gāzta koka uzkrišanai tam pašam cilvēkam vai ēkai. “No kā cilvēki baidās? Tā pret latgaliešiem patiesībā ir nodevība. Es nezinu, kā iztulkot šādu attieksmi,” rezumēja L. Kondrāte.
Tūrisma nozares vēstījumā konstatēts, ka “atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei”. Kā kompensāciju par to nozare prasīja
Valsts politiskās vadības vārdā uz šo vēstījumu ir reaģējis ekonomikas ministrs Viktors Valainis, 28. maijā tiekoties Latgales Tūrisma asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju un koordinētu rīcību Latgales tūrisma un viesmīlības nozares stabilitātes nodrošināšanai. Ministrijas paziņojumā par šo tikšanos atzīta nepieciešamība “rast risinājumus reģiona ekonomiskās stabilitātes un uzņēmumu dzīvotspējas nodrošināšanai”. Tagad valstij jāpāriet no vārdiem pie darbiem ar jaunajai valdībai, tajā skaitā arī V. Valainim izteikto Saeimas uzticības mandātu.
Labākais, ko Latvijas armija un valdība varētu darīt, lai uzturētu kaut cik normālu dzīvi Latgalē un visā Latvijā, ir nedarīt neko, - atkārtot tieši to pašu, ko armija un valdība darīja pēc pirmā drona ielidošanas Latvijas teritorijā 2024. gada 7. septembrī. Diemžēl arī tas vairs nav reāli, par ko “Neatkarīgā” brīdināja pirmā drona vizītei veltītajā publikācijā “Dronu pamanīt nespējīgie Sprūds un Kalniņš pēkšņi ierauga bruņumašīnu”
Latvijas sabiedrība gribēja 2024. gada rakstā nosaukto aizsardzības ministra un armijas komandiera nomaiņu ar jaunām slotām pat komplektā ar jaunu valdību. Dronu ielidošana Latvijā mērķtiecīgi vai nejauši, bet sakrita ar valdību maiņas brīdi, kad visādu dienestu un rangu slotiņas pastiprināti centās izkalpoties ar izrādīšanos, cik tīri tās slauka, lai gan tā bija tikai trokšņa celšana arī šo vārdu burtiskajā nozīmē. Diemžēl tik liela trokšņa celšana, ka cilvēkiem no tā kļuva slikti. Pagaidām varam ticēt, ka jaunais Ministru prezidents Andris Kulbergs un jaunais aizsardzības ministrs Raivis Melnis nav pie vainas par zaudējumiem, ko cilvēkiem nodarījuši nebūt ne ārvalstu droni, bet valsts iestādes un konkrēti ierēdņi.
