Nav viegli rast atbildi uz jautājumiem cik daudz ukraiņu bēg no kara uz Baltijas valstīm un kāpēc tikai daži no viņiem kopš 2022. gada ir saņēmuši vietējo pilsonību. Tam ir savi iemesli.
Ukrainā turpinās nežēlīgs un asiņains karš. Naktī no 22. uz 23. jūniju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas pilsētām, tostarp Kijivai. Krievijas raķešu triecienā tika iznīcināta dzīvojamās ēkas ieeja, nogalinot cilvēkus, tostarp mazu bērnu.
Pēc katra nozīmīga ar karu saistīta notikuma, piemēram, Krievijas armijas virzības uz priekšu vai Ukrainas pilsētu apšaudes, palielinās bēgļu skaits no Ukrainas uz ES un citām valstīm. Piemēram, Ukrainas bēgļu skaits Eiropas Savienībā 2024. gada septembrī bija 4,197 miljoni cilvēku, bet 2025. gada aprīlī - 4,261 miljons cilvēku.
Bēgļu migrācija turpinās gan starp ES valstīm, gan starp citām valstīm. “nra.lv” sazinājās ar migrācijas kontroles iestādēm trijās Baltijas valstīs, lai noskaidrotu, kādu iemeslu pēc mainās ukraiņu skaits Baltijas valstīs.
ES iekšienē pastāv zināmas grūtības saskaitīt faktiskos Ukrainas bēgļus, jo starp valstīm nav robežu. Ukrainas bēgļi saņem kopējo pagaidu aizsardzības statusu ES valstīs. Ar šo statusu viņi faktiski var atrasties jebkurā ES valstī, ja vien konkrētā valsts neprasa no viņiem apstiprināt savu pastāvīgo klātbūtni.
Piemēram, ukraiņiem, kuri saņem pabalstus Vācijā, ir jāapmeklē valodas kursi un jāreģistrējas tajos, lai saglabātu bēgļa statusu un piekļuvi pabalstiem. Bet, ja cilvēks strādā, viņam nav nepieciešami pabalsti, un, ja viņš neapmeklē valodas kursus, tad viņam nav pienākuma par sevi ziņot iestādēm un viņš var strādāt arī no citas valsts. Līdzīga aina ir arī Baltijā. Tāpēc bēgļu kontroles aģentūras atzīst, ka esošie dati par ukraiņu skaitu ir neprecīzi.
“Šķērsojot robežu ES ietvaros, ir grūti vai neiespējami saskaitīt cilvēkus, tāpēc bēgļu gadījumā mēs gaidām uzturēšanās atļaujas termiņa beigas, lai saprastu, vai persona pagarinās savu statusu Lietuvā vai nē,” “nra.lv” skaidroja Lietuvas Migrācijas departaments. “Persona var saņemt pagaidu aizsardzību (PPA) vairākas reizes un arī vairākas reizes to zaudēt, piemēram, pēc savas gribas atstājot Latviju un pēc tam atgriežoties,” “nra.lv” stāsta Madara Puķe no Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
“Kopš pilna mēroga kara sākuma 8831 Ukrainas pilsonis ir iesniedzis pieteikumu atteikties no pagaidu aizsardzības. Turklāt ir cilvēki, kuriem pagaidu aizsardzība ir beigusies un kuri nav pieteikušies pagarinājumam, kā rezultātā viņu uzturēšanās atļauja ir beigusies. Iespējams, šādu cilvēku ir vairāk nekā to, kuri oficiāli atteikušies no pagaidu aizsardzības, taču diemžēl mums nav precīzu datu par to,” “nra.lv” stāsta Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes Identifikācijas un statusa biroja komisāre Marina Poldma.
Lielākā daļa ukraiņu ieradās Baltijā kara sākumā. 2022. gadā Lietuvā reģistrējās 66 tūkstoši ukraiņu, Igaunijā - 41,87 tūkstoši un Latvijā - 38 tūkstoši.
2023. gadā jauno bēgļu skaits Lietuvā bija 12,3 tūkstoši, Igaunijā - 8,7 tūkstoši, Latvijā - 12 tūkstoši.
2024. gadā šis skaitlis Lietuvā bija 11,1 tūkstotis, Igaunijā - 6 tūkstoši un Latvijā - 25 tūkstoši.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas dienesta datiem, uz 2025. gada 1. jūniju Ukrainas pilsoņu skaits, kuriem tika piešķirta Latvijas pagaidu aizsardzība, sasniedza 31,5 tūkstošus cilvēku. Tādējādi tas ir par 6,5 tūkstošiem ukraiņu mazāk nekā 2022. gada beigās.
Šī tendence nav raksturīga visām ES valstīm. Ir ES valstis, kurās ukraiņu skaits ir pieaudzis. Piemēram, Dānija, Somija, Īrija. Tikmēr Latvijā ukraiņu skaits ir samazinājies. Tomēr šis skaitlis var ātri mainīties atkarībā no situācijas pašā Ukrainā.
Ir vairāki iemesli, kādēļ ukraiņi pamet Latviju. Pirmkārt, daži cilvēki izvēlas atgriezties mājās Ukrainā. Ja nav kur atgriezties, ja viņu mājas ir iznīcinātas vai atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, tad viņi labprātāk izvēlas vai nu palikt Latvijā, vai doties uz citām valstīm.
Otrkārt, daži ukraiņi ir noraizējušies par Krievijas robežas tuvumu, un viņi pārceļas uz Īriju, Dāniju, Ibērijas pussalas valstīm, kā arī Turciju, Austrāliju un citām valstīm.
Treškārt, dažiem ir fiziski grūti atrasties ziemeļu klimatā, galu galā Ukraina ir daudz siltāka valsts nekā Latvija. Tomēr vispārējie cilvēku iespējamās aizbraukšanas iemesli nav zināmi ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. “Mēs nevācam informāciju par aizbraukšanas iemesliem. Šie iemesli, protams, ir dažādi, bet kopumā tas ir vai nu lēmums atgriezties dzimtenē, vai arī pārcelties uz citu valsti, kas viņiem šķiet piemērotāka dzīvošanai,” “nra.lv” stāsta Marina Poldma no Igaunijas.
Jāatzīmē, ka kopš 2022. gada tikai daži ukraiņi ir varējuši kļūt par Baltijas valstu pilsoņiem. “Kopš 2022. gada 50 Ukrainas pilsoņi ir saņēmuši Igaunijas pilsonību. Starp tiem ir tie, kas dzīvoja Igaunijā pirms pilna mēroga kara sākuma. Iespējamie faktori Igaunijas izvēlei varētu būt ģimenes locekļu klātbūtne valstī, Igaunijas tuvums Ukrainai, līdzīga kultūras vide un laba sadarbība starp abām valstīm,” saka Marina Poldma.
“Lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, ir jāizpilda visas likumā noteiktās prasības, tostarp jāprot latviešu valoda. Naturalizācijas procesu var uzsākt tikai pēc piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās Latvijā,” saka Madara Puķe no Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. “Civiliedzīvotājiem no Ukrainas, kuri kara dēļ pameta valsti un kopš 2022. gada dzīvo Latvijā, vēl nav tiesību pieteikties uz Latvijas pilsonību.” Izņēmums ir cilvēki ar latviešu saknēm, kuri to var pierādīt ar dokumentiem.
Lietuvā 2022. gadā pilsoņi kļuva 19 ukraiņi, 2023. gadā - 19 un 2024. gadā - 15. Tie visi ir cilvēki ar lietuviešu saknēm, tas ir, cilvēki, kuru radinieki dzīvoja Lietuvā pirms pirmās padomju okupācijas 1940. gadā. Šādu cilvēku bērniem un mazbērniem ir paredzēta vienkāršota procedūra Lietuvas pilsonības iegūšanai. Pretējā gadījumā, lai sāktu pilsonības iegūšanas procedūru, ir jānodzīvo Lietuvā 10 gadus, jānokārto eksāmeni par valodas zināšanām, vēsturi utt.
