Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.
Latvijā šis rādītājs ir 20 533 eiro, bet Igaunijā - 20 047 eiro. Zemāks tas ir arī Slovākijā un Ungārijā, bet pats zemākais ir Grieķijā - 17 509 eiro.
Savukārt Luksemburgā ir divreiz lielāks - 40 846 eiro. Austrijā tas ir 32 608 eiro, Īrijā - 32 059 eiro. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 26 463 eiro.
Nosacītās naudas vienības
“Tas ir pārrēķināts nosacītās naudas vienībās, ņemot vērā, ka vienās valstīs cenas ir augstākas, citās ir zemākas. Mums ir nedaudz zemākas cenas nekā Igaunijā,” intervijā “nra.lv” paskaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu konsultants Jānis Hermanis.
“Protams, tas ir jautājums vietā, kā mēs piepeši apdzinām Igauniju? Tas ir tādēļ, ka Latvijā 2025. gadā tika būtiski samazināts nodokļu slogs un tika vienkāršota nodokļu sistēma. Līdz ar to neto alga (alga “uz rokas”) uzlabojās lielākajai daļai strādājošo iedzīvotāju. Tas Latvijā nostrādāja kā dzinējspēks uz augšu, kamēr Igaunijā militāru vajadzību dēļ pacēla vairākus nodokļus, to skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) un iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).
Mērījumu mērauklas
Vidējās algas pirktspēja ir tas, ko cilvēks var nopirkt par to, kas viņam ir maciņā. Bet vēl dzīves kvalitāti var mērīt ar citām mērauklām. Piemēram, ja Latvijas vidējais nodokļu maksātājs saslimst, tad viņam lielu daļu no ārstēšanās izdevumiem nāksies segt no savas kabatas, savukārt Igaunijā kādu smagāku operāciju apmaksa ir no valsts naudas. Tāpat Latvijas vidējais iedzīvotājs saņem zemāku izglītības kvalitāti, zemāku drošības kvalitāti - tos pakalpojumus, ko cilvēks nepērk no savas kabatas.
Ir ļoti labi, ka algas pirktspēja ir uzlabojusies, bet joprojām ir kurp tiekties. Mums diemžēl ekonomikas kvalitāte nav tik laba kā igauņiem - viņiem vidējā alga pašlaik ir mazliet zemāka, taču aiz tās ir spēcīgāka ekonomika, kurai ir lielāka eksporta daļa, konkurētspējīgāki uzņēmumi, savukārt Latvijā lielu daļu veido publiskais sektors. Tas agrāk vai vēlāk būs jāpārskata, jāsamazina darba vietas, piemaksas. Latvijā ir labāka vidējā alga, taču tās perspektīva nav tik laba kā Igaunijā,” uzskata eksperts.
Tomēr viņš piebilst un vēlreiz uzsver, ka ir labi, ka algu pirktspēja uzlabojas. “Vismaz vienā pozīcijā ir uzlabojums, un neesam pilnīgie bāreņi,” saka Jānis Hermanis.
Tautai prieks arī par mazu pārākumu
Statistikas datus par algas pirktspēju viņš ir pārpublicējis interneta sociālajos tīklos, kur par šo tēmu ir izcēlušās interesantas diskusijas.
“Kas ir jāsaprot ar frāzi "Latvijā tika samazināti darbaspēka nodokļi"? Viņi paaugstināja IIN no 20% līdz 25,5%,” vietnē “X” vaicā Juris Visockis.
“Tieši tā. Latvijā atteicās no diferencētā neapliekamā minimuma IIN, bet, lai samazinātu fiskālo plaisu, paaugstināja IIN likmi. Rezultātā lielākajai daļai darbinieku palielinājās "neto alga",” atbild Jānis Hermanis.
“Skan jau jocīgi - IIN likmi pacēla, bet tā kā daļai pieauga neto, uzskatīsim, ka darbaspēka nodokļi ir samazināti. Tiem, kuriem nebija “čakara” ar diferencēto neapliekamo, neto samazinājās,” oponē Juris Visockis.
“Facebook” vietnē Pēteris Leiškalns pauž: “Beidzot vismaz vienā pozīcijā esam apsteiguši. Bet ir viena nianse - starp Latvijas un Igaunijas mājsaimniecību izdevumiem, kas ir izdevumi par veselības aprūpi. Latvijā no budžeta finansētas veselības aprūpes pieejamība ir ievērojami zemāka, tostarp arī bērniem. Rezultātā mājsaimniecības, kurām nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ir ievērojami sliktākā situācijā nekā Igaunijā.”
Par šo pašu tēmu Dzintars Bērziņš raksta, ka Grieķijā nav apkures izmaksu, siltināšanas izmaksu, ziemas riepas arī nav vajadzīgas.
Jānis Šteinbergs iebilst, ka, lai gan Grieķijā nav tik lielu apkures izmaksu, liela nauda jāmaksā par kondicionētāju patērēto elektrību. Tāpat ir ūdens trūkums vasarās - viss brūns un sauss. Vasaras riepas dilst ātrāk. Dzīvojot tuvāk Vidusjūrai, sālsūdens veicina automašīnu rūsēšanu. Automašīnās jālieto kondicionētājs, un tāpēc tiek tērēts vairāk degvielas. Daudz ir ceļu satiksmes negadījumu, kad automašīnas tiek sadauzītas autostāvvietās.
“Jebkur dzīvojot, ir plusi un mīnusi, un zāle izskatās zaļāka nekā kaimiņam. Galvu augšā, pie mums nav sliktāk kā citur līdzīgas attīstības valstīs!” aicina Jānis Šteinbergs.
