Pagājušās nedēļas notikumi, kuros galveno lomu ir spēlējis prezidents Donalds Tramps, ir atstājuši jūtamu ietekmi uz globālo izejvielu tirgu – cenas atkal virzās augšup.
Naftas cena ietekmē arī visus pārējos produktus un jo īpaši situāciju minerālmēslu tirgū. Bet bez minerālmēsliem nav iespējama mūsdienīga zemkopība. Ja turpināsies, kā līdz šim, būs pasaulē reģioni, kur iestāsies bads.
Donalds Tramps brīdināja Irānu, ka "pulkstenis tikšķ", jo sarunas par kara izbeigšanu ir apstājušās. "Viņiem labāk rīkoties ĀTRI, citādi no viņiem nekas nepaliks pāri," viņš rakstīja savā platformā "Truth Social". "LAIKS IR BŪTISKS!" Šis vēstījums tika sniegts svētdien, kad prezidents tikās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, ziņoja laikraksts "Times of Israel", atsaucoties uz Netanjahu biroju. Tikmēr Irānas mediji ziņoja, ka ASV nav piekāpušās, atbildot uz Teherānas jaunākajiem priekšlikumiem izbeigt konfliktu. Vašingtonas kompromisa trūkums novestu pie "strupceļa sarunās", vēstīja pusoficiālā ziņu aģentūra "Mehr". Trampa vēstījums atkārtoja viņa draudus, ka "visa civilizācija" ies bojā, ja vien Irāna nepiekritīs vienošanās noslēgšanai par kara izbeigšanu, neilgi pirms pamiera paziņošanas aprīļa sākumā, vēsta BBC. Tātad kara pārtraukšanas virzienā nekas uz priekšu nav pavirzījies - bažas par piegādēm gandrīz pilnībā slēgtā Hormuza šauruma dēļ saglabājas. Ir pat sliktāk - nedēļas nogalē Irāna uzbruka enerģētikas infrastruktūrai Persijas līcī, tostarp kodoliekārtai Apvienotajos Arābu Emirātos.
Vienlaikus Donalda Trampa administrācija ir atļāvusi izbeigt Krievijas jēlnaftas pārdošanas līgumus, neskatoties uz Indijas lūgumu pagarināt termiņu, ar to radot vēl lielāku spiedienu uz jau tā ierobežotajām piegādēm.
Pagājušās nedēļas divu dienu samits starp Donaldu Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu noslēdzās bez konkrēta progresa Hormuza šauruma atvēršanā.
Kā uz to ir reaģējusi birža?
Protams, globālais preču un akciju tirgus uz šīm satraucošajām ziņām attiecīgi reaģē. Pirmdien WTI (Rietumteksasas starprodukta) jēlnaftas fjūčeru cena pieauga virs 107 ASV dolāriem par barelu, turpinot pagājušās nedēļas pieaugumu. Tas nav gluži 113, kā bija aprīlī, kad Donalds Tramps draudēja “iznīcināt kādu civilizāciju”, tomēr jēlnaftas cena atkal ir diezgan “neveselīga”.
Tāpat spēju cenas lēcienu augšup ir veikusi arī “Brent” markas jēlnafta, dabasgāze un degviela.
Mēslošanas līdzekļi kaut kā piemirstas
Kamēr liela daļa pasaules ir koncentrējusies uz kara Irānā ietekmi uz enerģētikas sektoru, cits, iespējams, ietekmīgāks tirgus sektors ir lielā mērā ignorēts - tie ir mēslošanas līdzekļi, raksta “Latitude Media”. Globālais mēslošanas līdzekļu tirgus atrodas nestabilā situācijā. Aptuveni trešdaļa no pasaules jūras mēslošanas līdzekļu tirdzniecības notiek caur Hormuza šaurumu. Jau pirms kara sākuma Irānā Ķīna, pasaulē lielākā fosfātu ražotāja, apturēja šī svarīgā savienojuma eksportu. Tā rezultātā, jo ilgāk šaurums paliek slēgts, jo lielāks ir drauds globālajai pārtikas piegādei.
“StoneX” mēslojuma nodaļas viceprezidents Džošs Linvils, kuru citē “Latitude Media”, saka: “Mēs kā tirgus pašlaik piedzīvojam piegādes saspīlējumu, kādu nekad neesam redzējuši tirgu vēsturē.
Mums ir bijuši periodi, kad piegādes ir kļuvušas ierobežotas. Esam redzējuši situācijas, kad cenas ir pieaugušas, bet nekad šādā apmērā. Un tas viss notiek ap Hormuza šaurumu, vai vismaz tā tirgum patīk domāt. Problēma ir tā, ka, ja atgriežamies pie 1. janvāra, slāpekļa un fosfātu tirgi jau saskārās ar piegādes saspīlējumu Eiropas ražošanas apjoma, Ķīnas eksporta trūkuma un notiekošā Krievijas un Ukrainas kara dēļ.
Hormuza šaurums bija tieši tā adrenalīna deva, kas nevienam īsti nebija vajadzīga. Bet te nu mēs esam, un mēs vienkārši cenšamies to pārvarēt un cenšamies pāriet no pavasara sezonas uz vasaras sezonu un saprast, kā tas viss beigsies.”
Tuvie Austrumi veido aptuveni 45% no pasaules sēra tirdzniecības un ir galvenais slāpekļa un amonjaka avots. Lielas ražotnes, piemēram, Kataras mēslošanas līdzekļu uzņēmums (QAFCO) - 14% no pasaules urīnvielas jeb karbamīda piegādātājs - ir apturētas, jo eksports nevar apiet šaurumu.
Ēģiptes karbamīda cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 60%, sasniedzot vairāk nekā 780 USD par tonnu.
45 miljoniem draud bads
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija brīdina, ka šis trūkums apdraud gaidāmās ražas un var radīt nepieredzētu globālu pārtikas trūkumu. “Le Monde” raksta, ka neaizsargātās Āfrikas un Āzijas valstis varētu saskarties ar mēslojuma trūkumu izšķirošajā sējas sezonā. Tiek lēsts, ka 45 miljoniem cilvēku draud bads. Vienas no postošajām Hormuza šauruma blokādes sekām, kas lielākoties ir palikušas nepamanītas Irānas kara laikā, kas sākās 28. februārī, tagad sāk just pasaules nestabilākajās valstīs. Laikā, kad ikgadējā sējas sezona ir sākusies lielā daļā Āfrikas, konflikts starp ASV un Irānu ir apturējis ievērojamu daļu pasaules mēslošanas līdzekļu ražošanas, apdraudot valstis Dienvidos un to kultūraugus. Situācija var saasināt badu reģionos, kas jau tā ir ļoti neaizsargāti bruņotu konfliktu, ekstremālu laikapstākļu un gaidāmā “El Ninjo” dēļ, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un draud izpostīt šī gada ražu.
Aiz šā ANO paziņojuma nav grūti saskatīt tuvu nākotni, kā 45 miljoni izmisušu afrikāņu ar piepūšamām laiviņām peld pāri Vidusjūrai, lai meklētu ēdienu pārtikušajā Eiropā.
Vai būs kas rēķina un lemj?
Latvijā nav tādas biržas, kas mirklī reaģētu uz Evikas Siliņas demisiju, Andra Kulberga paziņojumiem vai procesuālajām darbībām pret zemkopības ministru un Valsts kancelejas direktoru.
Taču arī Latvijā ir nauda, tirgus un cenas, tikai tās svārstās pēc saviem, mazliet atšķirīgiem principiem un dažkārt ar aizturi.
Degvielas cenas uzpildes stacijās vismaz pagaidām nav reaģējušas uz globālo jēlnaftas palielinājumu tā, lai dīzeļa cena atkal lēktu pāri diviem eiro par litru. Bet nu, ja degvielas biržas cenas pasaulē turpinās palikt augstas un kaimiņvalstīs tās kāps, arī Latvijā tās diezin vai paliks iepakaļ.
Latvijas valdība un Saeima ir centusies mīkstināt globālo cenu sitienu tautai, nosakot akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes būs spēkā līdz 30. jūnijam.
Neskaidrā situācija valdībā pagaidām neļauj spriest, vai pazeminātās likmes tiks pagarinātas - tās ir atvieglojums patērētājiem, zemniekiem, degvielas mazumtirgotājiem, taču valsts budžetā ir mazāk ieņēmumu no akcīzes. Plusus un mīnusus vajadzētu kalkulēt. Bet vai būs kas kalkulē, ja valdība būs rīcībmazspējīga un turklāt priekšvēlēšanu tvanā?
Zosis apēd zirņus
Latvijai bads tik drīz vēl nedraud, taču zemkopība kā bizness allaž ir bijusi bažpilna nodarbe. Latvija visu veidu produktus, īpaši graudus, saražo daudz vairāk nekā patērē, taču vienmēr jāmeklē noieta tirgus, lai ražošana būtu rentabla, un vienmēr ir kādas dabas ķibeles - sausums, slapjums, cūku mēris vai nekrietnas zosis, kas apēd zirņus.
Minerālmēslu cenas sadārdzināšanās ir viens no faktoriem, kas ietekmē lauksaimnieku konkurētspēju un drošu raudzīšanos nākamībā. Degviela veido ap 20% no saimniecību izdevumiem, bet mēslojums - ap 30-40%. Pēc “Zemnieku saeimas” sniegtās informācijas, atsevišķu slāpekļa mēslošanas līdzekļu cena no aptuveni 250 eiro par tonnu pērnā gada rudenī pieaugusi līdz aptuveni 520 eiro par tonnu.
Vēsturē bija laiks, kad no Baltkrievijas vai caur Baltkrieviju Latvijā ieplūda milzīgs daudzums minerālmēslu, un tie bija lēti, taču tas bija un izbija, un tik drīz vairs neatgriezīsies. Baltkrievijas minerālmēslu (galvenokārt kālija un slāpekļa) imports Eiropas Savienībā ir stingri ierobežots sankciju dēļ, kas vērstas pret valsts režīmu un uzņēmumiem, piemēram, "Belaruskali" un "Grodno Azot". Mēslojums gan joprojām mēģina ieplūst caur trešajām valstīm, izmantojot sankciju apiešanas shēmas ar viltotiem izcelsmes dokumentiem.
ASV un Eiropas politiskajās aprindās periodiski notiek diskusijas par sankciju mīkstināšanu vai tarifu atcelšanu, lai mazinātu lauksaimniecības un pārtikas izmaksu sadārdzinājumu, taču Latvijas zemkopjiem cenas bija lielas un ir lielas, un neizskatās, ka šī izdevumu pozīcija tuvākajā laikā grasītos sarukt.
Tāpēc zemkopji dara, ko prot, sējot pākšaugus pēc rapša. Rapsis ir labi pārdodama kultūra, taču noplicina augsni. Savukārt tauriņzieži augsni uzlabo, un tas ļauj ietaupīt uz minerālmēsliem.
Tas precīzi saskan ar vietnē “World Economic Forum” sacīto: “Viena no galvenajām svirām reģeneratīvajās sistēmās ir augsnes auglības atjaunošana, izmantojot dabiskus procesus, tostarp pākšaugus, kas uztver slāpekli no gaisa. Integrējot šādu praksi kultūraugu sistēmās, lauksaimnieki var pakāpeniski samazināt atkarību no sintētiskajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, mazinot gan izmaksu spiedienu, gan piegādes riskus.”
Brīnišķīga kultūra pret augsnes nenoplicināšanu savulaik bija cukurbietes, taču cukura ražošana lielos apmēros Latvijā ir palikusi vēsturē.
Viedi lauksaimnieki ir iegādājušies minerālmēslu krājumus tad, kad tie vēl bija salīdzinoši lēti, taču visam mūžam krājumu nepietiks. Par šā gada sējas problēmām detalizētu pētījumu lasiet šeit: https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/520475-seja-2026-cina-ar-sausumu-un-dargam-izmaksam.htm.
Pašlaik sējas darbi laukos jau ir tikpat kā pabeigti, un Latvijas lauksaimnieki gatavojas 2026. gadam kā “izdzīvošanas pārbaudījumam”.
Fons nav pārāk iepriecinošs - karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, juceklis Latvijas iekšpolitikā -, taču neba tāpēc kāds vaidēs un šauteni krūmos metīs.
