Ir lietas, kas Igaunijā, Lietuvā un Latvijā izskatās apbrīnojami līdzīgi – pirmā ir droni, kas ielido no Baltkrievijas un Krievijas, un to dēļ tiek izsludināta trauksme. Tiesa gan, ne Lietuvā, ne Igaunijā valdība tāpēc nav kritusi.
Nu un vēl visās trijās valstīs tiesībsargājošās iestādes veic procesuālās darbības - izmeklē, krata, uzsāk kriminālprocesus, ierosina krimināllietas - pret politiķiem...
Prokuratūra uzsāk kriminālprocesu pret Narvas pašvaldības vadību
Igaunijas prokuratūra apstiprina, ka pret Narvas pilsētas domes vadību ir uzsākts kriminālprocess, taču nevienam pagaidām nav izvirzītas apsūdzības noziegumā, raksta ERR. Notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu apstākļus, kādos tika izmaksātas kompensācijas Narvas pilsētas domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniecei. "Šobrīd varam apstiprināt, ka ir uzsākts kriminālprocess, taču nevienam nav izvirzītas apsūdzības noziegumā," pastāstīja prokuratūras pārstāve Helēna Uldriha. Aprīļa sākumā Narvas pilsētas domes locekļi Aleksejs Jevgrafovs un Jāns Tūts no Centra partijas iesniedza prokuratūrā sūdzību, pieprasot izmeklēšanu par iespējamu Mihaila Staļnuhina un viņa vietnieces Janas Kondrašovas piesavināšanos. Pēc Jevgrafova teiktā, viņš trešdien tika izsaukts uz prokuratūru nopratināšanai kā liecinieks šajā lietā. "Mēs iesniedzām sūdzību par piesavināšanos, ko izdarījuši pilsētas domes priekšsēdētājs Mihails Staļnuhins un pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Jana Kondrašova. Un tagad varu teikt, ka prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu, un mani izsauca uz nopratināšanu. Un pagaidām tas ir viss, ko varu publiski teikt," intervijā ERR sacīja Jevgrafovs. Aprīlī “rus.ERR” ziņoja, ka politiskā strupceļa situācija Narvā ir pāraugusi līdz izlūkdienestu un tiesībaizsardzības iestāžu līmenim. Pilsētas domes priekšsēdētājs Mihails Staļnuhins iesniedza sūdzību Drošības policijai (KaPo), apsūdzot joprojām opozīcijā esošās Centra frakcijas galvenos politiķus - Alekseju Jevgrafovu un Janu Tūtsu - kukuļdošanas mēģinājumā. Atbildot uz to, Centra frakcija paziņoja, ka ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu ierosināt lietu pret Staļnuhinu par iespējamu piesavināšanos. Jevgrafovs tobrīd prokuratūrai neatklāja savas sūdzības detaļas, taču tā, visticamāk, attiecas uz Staļnuhina un Kondrašovas kompensācijas saņemšanu kā pilsētas domes deputātiem, lai gan saskaņā ar Narvas noteikumiem pilsētas domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam kompensācija nav paredzēta. 23. aprīlī tika paziņots, ka prokuratūra ir nolēmusi neuzsākt kriminālprocesu pret Jevgrafovu un Tūtsu.
14. maijā gandrīz vienlaikus notika kratīšana Lietuvas Seima deputāta, partijas "Nemunas ausma" priekšsēdētāja Remigija Žemaitaiša un partijas priekšsēdētāja vietnieces Daivas Petkevičienes birojos Seimā un mājās, kā arī partijas birojā, bet Latvijā šajā pašā dienā tika veiktas procesuālas darbības saistībā ar tā saukto kokrūpnieku lietu pie zemkopības ministra Armanda Krauzes, Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga un vēl pie astoņām valsts amatpersonām un uzņēmējiem. Tiesa gan, līdzīgas ir tikai tiesībsargājošo iestāžu darbības, bet lietu daba Lietuvā, Igaunijā un Latvijā ir stipri atšķirīga.
Tiesa lemj par labu atlaistajam Narvas slimnīcas direktoram
Viru apgabaltiesa daļēji apmierināja bijušā Narvas slimnīcas direktora Ago Kergvē prasību, atzīstot viņa atlaišanu no medicīnas iestādes direktoru padomes par nelikumīgu. Saskaņā ar tiesas lēmumu slimnīcai tagad ir jāmaksā bijušajam valdes loceklim gandrīz 86 000 eiro kompensācija, vēsta ERR. 20. maijā tiesa atzina par spēkā neesošu slimnīcas valdes 2024. gada 29. februāra lēmuma klauzulu, ar kuru Kergvē tika atcelts no direktoru padomes, ceturtdien paziņoja Viru apgabaltiesas preses dienests. Papildus pamatsummai 85 936,60 eiro tiesa piesprieda slimnīcai samaksāt 410,90 eiro soda naudu par laika posmu no 2024. gada 11. līdz 24. maijam, kā arī procentus, kas turpina uzkrāties, līdz parāds ir pilnībā atmaksāts. Narvas slimnīca galvenokārt ir atbildīga arī par juridiskajiem izdevumiem: iestādei ir jāsedz 75% no izdevumiem, bet atlikušos 25% sedz prasītājs. "Lēmums vēl nav stājies spēkā un var tikt pārsūdzēts," piebilda preses dienests. Pašreizējā slimnīcas valdes priekšsēdētāja, Narvas mēre Katri Raika ERR pastāstīja, ka atlaišanu uzskata par politisku lēmumu. Pēc Raikas teiktā, Kergvē atlaišanas procedūra bija nepareiza. "Persona sestdienas vakarā saņēma vēstuli, kurā tika informēta, ka ceturtdien tiks atlaista," viņa atzīmēja, piebilstot, ka Kergvē vietā nekavējoties tika iecelts Ullars Lanno. "Tas bija ļoti neglīti, ļoti negodīgi. Es tagad nekritizēju dakteri Lanno, bet veids, kā tas tika izdarīts, bija ļoti nepareizs," piebilda Raika. "Mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Ja Kergvē uzvarēja, tad tas ir taisnīgi," atzīmēja Katri Raika.
Notārs: Aizliegumu trešo valstu pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu var apiet
Igaunijas Iekšlietu ministrija drošības apsvērumu dēļ ir sagatavojusi likumprojektu, kas pastiprina nekustamā īpašuma īpašumtiesību noteikumus Igaunijā. Izmaiņas galvenokārt skar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus ar termiņuzturēšanās atļaujām un ar viņiem saistītos uzņēmumus. Tomēr notāri uzskata, ka pašreizējā dokumenta versijā ir nepilnības, kas nenovērš ierobežojumu apiešanu. Valdība plāno novērst nekustamā īpašuma izmantošanu darbībām, kas rada drošības riskus, piemēram, spiegošanai vai sabotāžai. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevarēs iegādāties nekustamo īpašumu, ja vien viņiem nebūs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Igaunijā. Pēc Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības departamenta padomnieka Silvestra Sūpa teiktā, aizliegums attieksies arī uz uzņēmumiem, kuru labuma guvēji ir šīs kategorijas privātpersonas: "Faktiskais labuma guvējs vienmēr ir privātpersona, neatkarīgi no uzņēmuma nosaukuma vai īpašumtiesību ķēdes. Ja mēs runājam par Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, tad saskaņā ar mūsu priekšlikumu viņu uzņēmumiem šeit nevar piederēt nekustamais īpašums."
Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir jāapstiprina notāram. Tāpēc notariāls apliecinājums ir pēdējais solis, kurā šādus darījumus var apturēt. Pēc notāres Katrīnas Sepas teiktā, ir dažādi veidi, kā apiet likumu. "Piemēram, nekustamais īpašums tiek iegūts, izmantojot uzņēmumu, uz kuru neattiecas ierobežojumi, kas nozīmē, ka tā patieso labuma guvēju vidū nav tāda valsts pilsoņi, kas rada draudus drošībai. Pēc dažām dienām daļa tajā pašā uzņēmumā tiek nodota, piemēram, Krievijas pilsonim, kurš netieši kļūst par īpašuma īpašnieku," atzīmēja Sepa.
Igaunija iesniedz Krievijai notu par dezinformācijas kampaņu
Ceturtdien Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas Federācijas pilnvaroto lietvedi, lai iesniegtu notu par notiekošo dezinformācijas kampaņu pret Igauniju un Baltijas valstīm. Notā Ārlietu ministrija norādīja, ka Igaunija stingri nosoda Krievijas Federācijas notiekošo dezinformācijas kampaņu pret Igauniju un citām Baltijas valstīm un pieprasa Krievijas varas iestādēm nekavējoties pārtraukt melu, publisku draudu un provokāciju izplatīšanu. "Mēs esam vairākkārt uzsvēruši, ka Igaunija nav atļāvusi izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukumiem mērķiem Krievijā. Ziņojumi par pretējo ir vienkārši Krievijas propaganda, kas neatbilst realitātei, un viņi paši to zina," sacīja ārlietu ministrs Marguss Cahkna. "Draudi vienai NATO valstij ir draudi visai NATO. Mēs esam saņēmuši arī skaidru un vienotu signālu no Briseles, ka mūsu sabiedrotie mūs atbalsta," sacīja Cahkna. Igaunija un citas Baltijas valstis uzsvēra, ka bezpilota lidaparātu klātbūtne to gaisa telpā ir tiešas Krievijas nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu sekas un ka Ukrainai ir visas tiesības aizstāvēties un uzbrukt Krievijas militārajiem objektiem, kas darbina tās kara mašīnu.
Igaunijas dienvidu daļā otrdien tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums, paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēki. Vēlāk Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs medijiem ziņoja, ka Igaunijas gaisa telpā ielidojis drons, kuru NATO sabiedroto iznīcinātājs notrieca.
Pevkurs apliecināja, ka dronu notrieca Rumānijas iznīcinātājs F-16, kas bija bāzēts Šauļu gaisa spēku bāzē Lietuvā.
Ārzemnieki Viļņā nesaprata gaisa trauksmes brīdinājumu
Kāda iedzīvotāja vaicāja Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT, kāpēc gaisa trauksmes brīdinājumi tiek sūtīti tikai lietuviešu valodā. Viņa apgalvoja, ka tas rada neērtības tūristiem Lietuvā.
Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāve Jolita Orentaite norādīja, ka ziņojumi tiek sūtīti arī angļu valodā, taču, lai tos saņemtu, tālrunī ir jābūt iespējotai angļu valodai. "Tūristi, kas apmeklēja Viļņu, nesaprata, kas bija rakstīts viņu telefonos, un lūdza tulkojumus... Vai tiešām nav iespējams nosūtīt tik nopietnus ziņojumus divās valodās, tostarp angļu valodā?" sieviete rakstīja savā vēstulē. Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta komunikācijas speciāliste Jolita Orentaite LRT pastāstīja, ka brīdinājuma ziņojumi iedzīvotājiem vienmēr tiek sūtīti vairākās valodās - lietuviešu un angļu valodā. Viņa teica, ka tā bija arī šoreiz.
J. Orentaite norādīja, ka valoda, kurā iedzīvotāji saņem brīdinājumus, ir atkarīga no viņu mobilā tālruņa iestatījumiem (iepriekš iestatītajiem valodas kanāliem)."Lietuvā viedtālruņos brīdinājuma ziņojumiem lietuviešu valoda tiek aktivizēta automātiski," viņa piebilda un paskaidroja, ka lietuviešu valoda ir saistīta ar aktivizēto ES brīdinājuma funkciju (4371. kanāls). Ja persona vēlas saņemt ziņojumus angļu valodā, tai papildus jākonfigurē 525. kanāls vai jāizvēlas saņemt ziņojumus visos kanālos.Ziņojumi vairs netiek sūtīti uz tālruņiem, kas joprojām ir savienoti ar 3G vai 2G tīklu.
Trešdienas rītā Lietuvas armija ziņoja, ka netālu no Lietuvas robežas pamanīts drons, kas izraisīja NATO gaisa patrulēšanas misijas aktivizēšanu. Tika arī ziņots, ka gaisa telpa virs Viļņas lidostas ir īslaicīgi slēgta. Vēlāk tika paziņots, ka gaisa trieciena draudi Viļņas apriņķī ir atcelti, un plkst. 11.40 armija paziņoja, ka gaisa trieciena draudi ir atcelti visā valstī. Policija apgalvoja, ka valstī nav ziņots par dronu avārijām.
“Lietuvos Rytas” raksta, ka ārvalstu mediji ziņo par gaisa draudiem Lietuvā. “Tā kā dronu trauksme vēlreiz uzsvēra NATO austrumu flanga bažas, Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotājiem tika ieteikts patverties,” par trešdienas gaisa draudiem un droniem raksta Amerikas Savienoto Valstu dienas laikraksts “The Washington Post”.
Šalčininkos notiek plaša mēroga operācija pret kontrabandistiem
Ceturtdien Šalčininku pilsētā notika plaša mēroga tiesībaizsardzības operācija. Saskaņā ar LRT avotiem, tā varētu būt saistīta ar cigarešu kontrabandu no Baltkrievijas. Vismaz divi LRT avoti portālam pastāstīja, ka ceturtdien kratīšanas veiktas arī Šalčininku policijas iecirknī. Saskaņā ar neoficiālām ziņām, operācijas laikā aizturēti vismaz septiņi cilvēki, no kuriem viens mēģinājis aizbēgt. LRT iepriekš ziņoja, ka otrdienas agrā rītā Šalčininkos pie daudzdzīvokļu mājām, bet vēlāk pie rajona pārvaldes ēkas tika pamanīti specvienības "Aras" darbinieki. Pēc aculiecinieku teiktā, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki no vienas daudzdzīvokļu mājas izvadīja vīrieti un sievieti, bet no pagalma tika aizvilkts luksusa klases “Mercedes” ar numura zīmi "3AKOH". Saskaņā ar LRT rīcībā esošo neoficiālo informāciju, viens no otrdien aizturētajiem, iespējams, bija Valsts robežsardzes dienesta (VSAT) darbinieks, un starp aizturētajiem minēts arī Šalčininku rajona pārvaldes darbinieks.
Piektdien tiesībsargājošās iestādes sāka sniegt informāciju par plaša mēroga operāciju, ko pēdējās dienās veica Lietuvas Kriminālpolicijas birojs un Ģenerālprokuratūra, un izrādās, ka tā bijusi vēl vērienīgāka, nekā spēja fiksēt plašsaziņas līdzekļi. Lietuvas policijas ģenerālkomisāra vietnieks Marjus Draudvila preses konferencē paziņoja, ka operācija saistīta ar cigarešu kontrabandu, izmantojot meteoroloģiskos balonus. Viņš teica, ka šonedēļ kopumā aizturēti 27 cilvēki, tostarp 13 policisti un Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta (VSAT) darbinieki. "Noziedzīgās organizācijas dalībnieki izmantoja GPS ierīces un šifrētas sakaru ierīces, lai precīzi noteiktu meteoroloģisko balonu nosēšanās vietas. Pēc tam viņi tos savāca, uzglabāja un, protams, pārdeva kontrabandas cigaretes," viņš teica.
Nelielas lidmašīnas avārijā gājis bojā slavens lietuviešu miljonārs
Parādās vairāk detaļu par lidmašīnas traģēdiju Radvilišķu rajonā. Ceturtdienas pēcpusdienā Radvilišķu rajonā avarēja neliela lidmašīna, nogalinot tās pilotu un ievainojot pasažieri, raksta “Lrytas.lt”. Neatliekamās palīdzības dienesti tika informēti par nelielas lidmašīnas avāriju Radvilišķu rajona Šeduvas pagasta Rokoņu ciema pļavā plkst. 15.03. Uz notikuma vietu tika nosūtīta ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Ieradušies ārsti konstatēja lidmašīnas gados vecā pilota (dzimis 1943. gadā) nāvi.
Cietušo, bet pie samaņas esošo pasažieri (dzimusi 1988. gadā) ugunsdzēsēji, izmantojot hidraulisko aprīkojumu, izvilka no lidmašīnas. Cietusī tika nodota mediķiem un nogādāta slimnīcā. Saskaņā ar sākotnējiem datiem, bojāgājušais dzīvoja un saimniekoja Rokoņu ciemā un lidmašīna piederēja viņam. Bojā gājušais ir pazīstamais lauksaimnieks, miljonārs Kazimirs Masiļonis. Šīs ziņas portālam “Delfi.lt” apstiprinājis Radvilišķu rajona pašvaldības mērs Kazimirs Račkauskis.
Portāls “tv3.lt” iepriekš ziņoja, ka Masiļonis Radvilišķu rajonam ziedojis baznīcu viena miljona eiro vērtībā.
“Nevajag celt paniku dronu dēļ!” saka atvaļināts lietuviešu ģenerālis
Lietuvas austrumu rajonā Utenā ceturtdien pēcpusdienā izsūtīts brīdinājums par iespējamu dronu. Gaisā pacelti arī NATO iznīcinātāji.
Lietuvas amatpersonas vēsta, ka valstī varētu būt ielidojuši divi droni, kas Lietuvas gaisa telpā, visticamāk, iekļuvuši no Baltkrievijas puses.
Lidojošie objekti virzījušies Pabrades virzienā; NATO patrulēšanas misija pacēlusi gaisā iznīcinātājus, lai reaģētu uz šiem draudiem.
Ap pulksten 18 trauksme tika atcelta. Utenas pilsētas apkaimē objekti pazuduši no radaru ekrāniem.
Trauksmes dēļ kavēta vilcienu satiksme; apturēti vilcieni, kas galvaspilsētu Viļņu savieno ar Ignalinu un Latvijas pierobežas ciemu Turmantu.
Atvaļinātais ģenerālis Vilmants Tamošaitis sarunā ar Lietuvas Radio izteicies, ka nevajadzētu celt paniku saistībā ar šādiem incidentiem. "Pirmkārt, mums jānomierinās. Šī jautājuma eskalācija sabiedrībai nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Tas vairo spriedzi, stresu un paniku," norāda ģenerālis Tamošaitis.
