Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.
Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.
Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Saeimas deputāti trešdien sāka un ceturtdien pabeidza galīgajā lasījumā pieņemt 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus un apstpinaja likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Latvijas 100 gudrākās galvas – tautas priekšstāvji, Saeimas deputāti – trešdien uzsāka valsts budžeta likuma izskatīšanu. Jau pirms pulksten deviņiem rītā deputāti sāka pulcēties plenārsēžu zālē Jēkaba ielā Rīgā, kādreizējā Vidzemes bruņniecības namā.
Traģiskā nopūtā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMEP) paziņojusi, ka tā vairs neturpinās darbu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļu kandidātu atlasē. Divas iepriekš Saeimai piedāvātās kandidatūras deputāti noraidīja. Liberāļi krituši dziļā aizvainojumā.
Ja nekādi melnie kaķi nepārskries pār Jēkaba ielu, jādomā, ka triju dienu laikā un, iespējams, pat ātrāk Saeimā pabeigs budžeta likuma izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā.
Autobusu satiksmes piekritējiem ir iespējas izbaudīt ceļojumu satiksmes maršrutos ne tikai uz Sanktpēterburgu vai Minsku, bet arī uz Krievijas daļēji okupēto Ukrainas Doneckas apgabalu – pārlapojot autobusu satiksmes piedāvājumus, konstatē “Neatkarīgā”. Vēlaties nokļūt Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, lūdzu – komfortabls satiksmes autobuss nogādās galamērķī jūs un nepieciešamības gadījumā arī jūsu mājdzīvniekus.
Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?
Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
Dienvidāfrikā izmeklē krimināllietu par iespējamo karavīru vervēšanu Krievijai; vareno Mekongas upi apdraud cianīds un arsēns; Libānā Izraēla sašķaida iespējama terorista auto un viņu pašu; armijnieki veikuši valsts apvērsumu Gvinejā-Bisavā – šīs un citas aktualitātes “nra.lv” pasaules preses apskatā.
Austrālijas aizliegums bērniem un pusaudžiem lietot interneta sociālos medijus tiek apstrīdēts valsts augstākajā tiesā, un divi pusaudži apgalvo, ka likums ir antikonstitucionāls, jo tas atņem viņiem tiesības uz brīvu saziņu, raksta BBC.
No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.
Pat visaugstākās amatpersonas nav pasargātas no tā, ka kādā jaukā dienā tām neatnāks pakaļ vīriņi pelēkos mundieros un neuzliks rokudzelžus, lai aizvestu uz ēku, kurai necila arhitektūra. Nežēlīgu iekšpolitisku cīņu rezultātā vienās valstīs bijušie nācijas līderi iesēžas cietumā, citās no amatiem tiek gāzti ģenerālprokurori. Vienās valstīs tiesu vara tiek izmantota, lai kaitētu politiskajiem konkurentiem, citās tiesa ir varenāka par politiķiem un spriež neatkarīgi – “nra.lv” pasaules preses apskats par aktuāliem jurisprudences notikumiem.
No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?
Spēle uz publiku, tas ir, uz vēlētāju: tā vairums novērotāju dēvē “progresistu” un “zaļzemnieku” pretstāvi, kur pirmie pārmet otrajiem nepamatotu ieklausīšanos kokrūpniekos, savukārt otrie pirmajiem – sabiedriskā transporta vienību skaita samazināšanu reģionos. Šī cīņa uzņem ātrumu un sparu, un to vērtē bijušie premjeri Māris Gailis un Indulis Emsis, kā arī politologs Filips Rajevskis.
Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.
