Komentāri

Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.

Ikviens eiropietis, kurš dažādu iemeslu, piemēram, gaidāmā ceļojuma, dēļ sācis padziļināti interesēties par Koreju, saskaras ar vairākiem (vismaz trīs) pārsteigumiem, kas it kā nekādi neasociējas ar izplatītajiem stereotipiem par Āziju un Austrumiem.

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

Ir sarakstītas grāmatu grēdas par to, kāpēc vienas valstis ir turīgas, bet citas ne. Ir dažādas teorijas par to. Bet šoreiz par ko citu. Par politiku un politiķiem. Kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne tik ļoti?

Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).

Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, atbildot uz jautājumiem Ukrainas “LB Kluba” slēgtajā sanāksmē (LB - Livyi bereh, [Dņepras] kreisais krasts) paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.

Interneta sociālajos tīklos izplatīti apokaliptiski paziņojumi, ka “Austrālijā, Francijā un Vācijā tagad ir atceltas Jaungada svinības”, Francijas kultūra “izdara pašnāvību” un tādā garā. Taču tik traki patiesībā nav – daudzi iepriekš plānotie pasākumi tiešām ir atcelti, taču Austrālija, Francija un Vācija svinēs gan Ziemassvētkus, gan sagaidīs jauno gadu.

Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Lietuvā milzīgi protesti, savukārt Igaunijā “Rail Baltica” sliedes nākamgad būs tikušas līdz Latvijas robežai.

Aizvadītais 2025. gads Latvijas politikā pagāja birokrātijas apkarošanas zīmē. Valsts augstākajā politiskajā līmenī tika atzīts, ka birokrātija ir smags akmens pie kājas valsts attīstībai.

Vakar Saeima ar trešo piegājienu (pirms tam izbrāķējot Ivara Beltes un Jāņa Sikšņa kandidatūras) par līdz šim iztrūkstošo, trešo SEPLP locekli ievēlēja Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti.

Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?

“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.

Decembra sākumā parādījās ziņa, ka Rīgas domē (RD) ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārdošanu. Patlaban šis uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir 100% Rīgas domes īpašumā.

“Tas ir amerikāņu projekts,” ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds, analizējot Baltkrievijas pēkšņo “labvēlību”, atbrīvojot no ieslodzījuma 123 cilvēkus, viņu vidū arī protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu un Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki. Paziņojums tika izplatīts drīz pēc ASV sūtņa izteiktajiem plāniem atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija karbonātam. Mazliet citas domas ir vēsturniekam un politologam Kārlim Daukštam.

Politiskās partijas “Nacionālā apvienība: Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kongress aizritēja salīdzinoši mierīgā, var pat teikt – ikdienišķā atmosfērā. Ja jau pēc statūtiem šāds kongress reizi gadā jāsasauc un jāsarīko, tad tas arī jādara.

Bez apcietināšanām un aizturēšanām Igaunijā vēl turpinās ņemšanās ap partijas “Isamaa” iespējamo nelikumīgo finansēšanu; Lietuvā nerimstas skandāls par valsts raidorganizācijas LRT likuma grozījumiem.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzījusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Andri Saulīti.

Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.

Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.