Vakar Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika uzsākta apkures sezona, un Viļņas mērs Valds Benkunskis izplatīja pašslavinošu paziņojumu, kurā teikts: “Rīt sākam apkures sezonu Viļņā. Apkures sezona sākas ne tikai ar zemāko siltuma cenu starp valsts lielākajām pilsētām, bet arī par 7% lētāk nekā pērn. Tāpat Viļņa saglabā līderpozīcijas ar zemākajām apkures cenām Baltijas valstīs. Viļņas iedzīvotājiem siltums maksā 50% lētāk nekā Rīgas iedzīvotājiem un 39% lētāk nekā Tallinas.”
Pirmdienas “valdības krīzes novēršanas” sarunas starp premjerministri Eviku Siliņu un ZZS pārstāvjiem iesākās ar publisku rezolūcijas nodošanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam un beidzās ar visu koalīcijas partiju kopēju sēdi par tēmu: kā dzīvosim tālāk? Īsāk sakot, Siliņas valdības krišana, par kuru pagājušo ceturtdien jau bija sasapņojusies opozīcija, tiek atlikta. Valstiskās atbildības un budžeta pieņemšanas vārdā. Uz cik ilgu laiku, tas jau ir cits jautājums.
Sestdien notikušā “Vienotības” kongresa galvenais uzdevums bija izšķirt, kurš vadīs partiju pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kuras paredzētas gandrīz tieši pēc gada – 2026. gada 3. oktobrī. Lai arī pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējās Edmunda Jurēvica nepārprotams pārākums, Anda Čakša tomēr bija gatava cīnīties līdz galam un prognozējami zaudēja.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība pastāv nu jau vairāk nekā divus gadus. To veido triju partiju koalīcija. Kā šo partiju pārstāvjiem sekmējies šajā laikā, ko viņi iecerējuši vēl paveikt – par to viņi portālam “nra.lv” stāsta paši.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinātais likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) atkal uzjundījis runas par iespējamo valdības krišanu.
Lielāko pasaules mediju uzmanības lokā šajās dienās nenoliedzami ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas ikgadējais samits, tajā skaitā ASV prezidenta Donalda Trampa paustais. Ietekmīgais medijs “Politico” Trampa teikto nosauca par “ trakāko runu”, savukārt BBC secina, ka par Trampu “tagad vairs neviens nesmejas”.
Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.
Argentīnas prezidenta Havjera Mileja vizīte ASV Latvijai ir svarīga no tā aspekta, ka ekscentriskais Argentīnas līderis ar savu kuplo frizūru un motorzāģi virs galvas daudziem šķiet atdarināšanas cienīgs paraugs. Viņi saka: ja pie mums būtu tikpat apņēmīgs vadītājs, tad arī Latvijā iestātos labāki laiki.
Trīs Krievijas iznīcinātāju SU-35 ielidošana un ilgstoša uzturēšanās Igaunijas gaisa telpā bez mazākajām atrunām jāvērtē kā ārkārtīgi nopietna provokācija. Runa nav par kaut kādu “leņķa nogriešanu”, kad lidmašīna formāli uz dažām sekundēm ielido citas valsts gaisa telpā, vienkārši lai saīsinātu maršrutu. Runa ir par acīmredzamu provokāciju. 12 minūšu lidojums Igaunijas teritorijā ir nepārprotams signāls: nu, un ko jūs uz to teiksiet?
Ar šādu virsrakstu ietekmīgais laikraksts “Financial Times” (šodien, kad savas pozīcijas zaudējuši tādi agrāko gadu grandi kā “The New York Times” un “Washington Post”, varbūt pat pasaulē ietekmīgākais) apkopo ASV prezidenta Donalda Trampa uzkrītoši grezno vizīti Londonā, draudīgi piebilstot, ka citādi ar Apvienoto Karalisti varot būt cauri. Tā varot tikt sagrauta.
Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?
Juristu biedrība "Tiesiskums.lv" mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iekasētās obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK maksājumus, kuri 18 gadu garumā bija iekļauti visos elektrības rēķinos. Te ir runa par kopsummā 2,9 miljardiem eiro, no kuriem 1,9 miljardus ir samaksājuši elektroenerģijas galalietotāji. Ja, pieņemsim, biedrība tiesā vinnēs un valstij būs pienākums izmaksāt par OIK savulaik iekasēto naudu, nav saprotams, kur valdība ņems tik milzīgu naudu, lai to varētu izmaksāt.
Starp nopietnajām ziņām pasaules preses uzmanības centrā trešdien bija Izraēlas sauszemes karaspēka iebrukums Gazā. Šo notikumu par galveno bija izvēlējušies tādi izdevumi kā “The New York Times”, “Los Angeles Times”, “The Boston Globe”, “The Washington Post”, “Financial Times” un citi.
Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija (ZM) ir rosinājusi grozījumus Meža likumā, bet cita valdošās koalīcijas partija “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut.
Lai arī 2026. gada valsts budžeta tālāka virzīšana ir nedaudz iepauzēta (vakar iepriekš plānotā budžeta konceptuāla pieņemšana valdībā un tālāka virzīšana uz Saeimas komisijām tika atcelta), politiskajā vidē nav šaubu, ka budžets tiks pieņemts bez lielas aizķeršanās. Notiks tradicionālās virves vilkšanas sacensība, bet vairāk izskatam, nevis pēc būtības. Kaut vai tāpēc, ka “īstā” budžeta pieņemšana notiek nevis rampas gaismā publiskajā telpā, bet gan šaurā lokā, bez nevēlamu liecinieku klātbūtnes.
Kādreiz bija populārs izteikums, ka vēsture jāzina, lai izvairītos no kļūdām nākotnē. Parasti līdzīgas frāzes tiek uztvertas kā rudens lapu čaboņa – pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Taču tagad ar zināmu satraukumu jākonstatē: šī nākotne, par kuru mūs brīdināja vēsture, ir pienākusi. Tā klauvē pie mūsu māju durvīm.
Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?
