Komentāri

6.jun
Ir ārkārtīgi populārs, lai neteiktu banāls, sauklis: kā novēlēsim, tā arī dzīvosim. Šā saukļa jēga ir vienkārša – tikai no mums pašiem (vēlētājiem) būs atkarīga dzīve turpmākos attiecīgā vēlēšanu cikla gadus.
6.jun
Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?
5.jun
Tiklīdz runa par slimnīcu būvniecību, tā briesmīgs skandāls. Medicīnas personāla pastāvīgi trūkst, ārsti un medmāsas cieš no izdegšanas, no maza atalgojuma. Nepieklust pacientu vaimanas pēc savlaicīgas kvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Cilvēki nīkst rindās slimnīcu koridoros, ciešot sāpes, bet uz nokļūšanu pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus, jāgaida mēnešiem ilgi.
5.jun
Ar ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijai agrāk nav lāgā vedies, bet ir cerīgi ziediņi – pērn izdevies piesaistīt visnotaļ daudz jaunu investoru. Kas investoriem patīk un kas nepatīk? Izrādās, ka viņiem bail no iekšpolitiskās nestabilitātes mūsu valstī – tā viņus satrauc vairāk nekā nodokļi, darbaspēka pieejamība vai pat ģeopolitiskie riski.
5.jun
Tam, ka Latvija ir kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli, ir simboliska nozīme. Pat ne tik daudz no starptautiskās politikas aspekta, cik iekšpolitiskajā kontekstā. Ir taču skaidrs, ka visa šī ievēlēšana notiek rotācijas kārtībā, atbilstoši reģionu kvotām un beidzot pienākusi arī mūsu kārta pie šī prestižā, bet samērā maznozīmīgā galda pasēdēt. Šoreiz svarīgākā bija tieši mūsu reakcija uz šo notikumu.
4.jun
“Rīga paliek arvien melnāka,” apgalvo gan rīdzinieki, gan arī galvaspilsētas viesi. Protams, ne visi. “Nebūsim tik pesimistiski,” atbild Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs. Aicinājums, protams, jauks, tomēr paliek šķērmi ap dūšu, redzot dienvidzemju indivīdu skaita pieaugumu Rīgas ielās. Un ja vēl iedomājamies, ka Rīgā ir pielāgotas telpas, kur šie indivīdi var piekopt savu tā dēvēto reliģiju – tad ir vēl šķērmāk. Kāda šobrīd ir situācija ar migrantiem?
4.jun
Statistiķa Jāņa Hermaņa publicētais Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūras grafiks ir izraisījis kārtējo satraukuma vilni par iespējamo pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu. Atsevišķi politiķi (priekšvēlēšanu laikā nesauksim viņu uzvārdus) pat pamanījušies publiski paziņot, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana esot neizbēgama.
3.jun
Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.
2.jun
“Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 3. daļas. Iesaistītās personas ir noskaidrotas, tiek skaidroti notikušā apstākļi,” interesentus sausi informēja Valsts policija, norādot, ka kriminālprocess sākts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Tūlīt būs jau pagājušas divas nedēļas kopš 21. maijā notikušā pretīgas vardarbības akta, no policijas puses dzirdams vien klusums, un sabiedrības interese par notikumu ir noplakusi: acīmredzot tādēļ, ka vairums necer uz lietas taisnīgu atrisinājumu un vainīgo personu sodīšanu.
2.jun
Svarīgi ir uzsvērt ražošanas investīciju nozīmi savstarpējo investīciju apjomā, jo tas stiprina ekonomisko sadarbību un rada jaunas darba vietas, “nra.lv” norāda Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo
1.jun
Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).
30.mai
Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”
30.mai
Ne tik tālā pagātnē citās valstīs ir bijuši gadījumi, kas stipri atgādina to, kas, iespējams, gaida mūsu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Bankrotēja milzīgā Itālijas nacionālā aviokompānija “Alitalia”, bankrotēja Ungārijas karoga lidsabiedrība “Malev”, taču Latvijas valsts teju punkts punktā ir atkārtojusi līdzīgus gājienus – grūdusi iekšā “airBaltic” aizvien vairāk un vairāk nodokļu maksātāju naudas, vienlaikus atstājot novārtā kapitālsabiedrības uzraudzību. Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar secinājumu, ka uzraudzība ir bijusi nekāda.
29.mai
Jaunākie partiju reitingi Rīgā liecina: lai arī deputātu vietu sadalījums pa partijām nākamajā Rīgas domē (RD) vēl nav zināms, viena lieta ir neapstrīdama – 7. jūnija vēlēšanās Rīgā pārliecinoši uzvarēs “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka viņi būs pie varas. Pastāv varbūtība, ka arī ar visu šo savu uzvaru LPV var palikt opozīcijā.
28.mai
Igaunija mūs atkal apsteidz, šoreiz – ar dronu mācību. Igaunijas valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu – par to vēsta interneta vietne “balticsentinel.eu”. Igaunijas izvēli par labu dronu mācībai komentē ģenerālis Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs, Ziemeļeiropas politikas centra domnīcas direktors Artis Pabriks un Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.
28.mai
Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.
28.mai
Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.
27.mai
Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.
27.mai
Zemāk par zāli, klusāk par ūdeni – acīmredzot tāds patlaban ir Tiesībsarga biroja darbinieku un pārpalikušās vadības rīcības modelis, ja lūkojas uz notiekošo šajā institūcijā. Nekādu publisku skaidrojumu, nekādas analīzes. Varbūt arī nekas nenotiek Tiesībsarga birojā – vienkārši nav priekšnieka, bet visādi citādi viss ir kārtībā? Mēģinām šķetināt situāciju ar sociologu Aigaru Freimani un Saeimas deputātu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāru Didzi Šmitu (AS).
26.mai
Pavirši raugoties, varētu šķist, ka priekšvēlēšanu kampaņa Rīgā cirkulē ap pašpasludinātā (bet ļoti mazticamā) “nākamā mēra” Aināra Šlesera cīņu ar pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Buldozers ar lāpstu nostumj malā ķirsi. Lai gan, visticamāk, ne viens, ne otrs nebūs nākamais Rīgas mērs. Tiesa, atšķirīgu iemeslu dēļ.
26.mai
Tiesībsargs Juris Jansons ceturtdien, 22. maijā, neieradās Saeimā uz tiesībsarga gada ziņojuma nolasīšanu, jo apgalvoja, ka atrodas slimnīcā, bet par savu turpmāko atrašanos amatā domās, kad būs no tās izrakstīts. Tā bija jau piektā reize, kad Jansons neierodas Saeimā, kad tiek aicināts. Maija gadījums atjaunoja baumu vilni, kas nepārprotami norādīja uz kādu tautā populāru, taču augstām amatpersonām nepieņemamu aizraušanos. Par situāciju spriež politologs Juris Rozenvalds un psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
25.mai
Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.