Komentāri

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

“Vai sabiedroto iznīcinātāji netiek izmantoti Krievijas dronu notriekšanai tāpēc, ka tas ir ļoti dārgs “prieks”?” – mums lasītāji uzdod šādus jautājumus. Ko nozīmē militārā lidaparāta gaisa operācija un cik tā izmaksā – skaidro Juris Dalbiņš, NBS komandieris no 1994. līdz 1998. gadam, patlaban – atvaļināts pulkvedis.

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.

Vai cilvēkam Latvijā vispār ir reālas tiesības uz pašaizsardzību? Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu nostāju demonstrē to reakcija uz 2022. gada aprīļa notikumiem Rīgā, Biķernieku mežā: kaut gan sociālajos tīklos publiskotais videoieraksts un elementārs veselais saprāts liek domāt, ka četru iereibušu cilvēku mežā ielenkts pusmūža vīrietis ir aizstāvējies, kā nu uzskatījis par pareizu, policija un prokuratūra stingri pastāv uz savu versiju – šis pusmūža vīrietis vienkārši esot izjutis tik milzīgu nepatiku pret publiskā vietā nejauši satiktiem cilvēkiem, kas tur vienkārši pastaigājušies, ka nolēmis vienu nošaut, bet vēl vienu ievainot.

Tīmeklī piektdien, 13. septembrī, izplatījās ziņa: sestdien visiem jābūt gataviem, ka visā Latvijā uz nenoteiktu laiku pazudīšot elektroapgāde. Tas esot saistīts ar to, ka Kaļiņingradas apgabals tikšot atslēgts no Eiropas elektrotīkla. Tāpēc: pielejiet pilnas degvielas bākas, pielādējiet telefonus, salejiet burkās ūdeni utt. Visticamāk: melu ziņa panikas celšanai, kārtējais hibrīdkara elements. Skaidrojam patiesību Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.

Nīderlande un Lielbritānija jau ir atļāvušas Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes. ASV joprojām kavējas. Kāpēc? NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts šo situāciju skaidro ar ASV priekšvēlēšanu cīņu, kas ir visai asa. Par to un par daudz ko citu – mūsu saruna.

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.

ASV prezidenta amata kandidātu Donalda Trampa un Kamalas Harisas publiskās debates TV kanālā ABC tika gaidītas ar milzīgu interesi. Tās plānoja skatīties vairāk par 60 miljoniem ASV iedzīvotāju.

Ir nopietnas cerības, ka ukraiņiem beidzot atļaus izmantot tālas darbības raķetes, kas sasniegs mērķus dziļāk Krievijā. Vai tas mainīs kara gaitu un dos stratēģiskus panākumus? Par to “Neatkarīgajai” stāsta divi militārie speciālisti – Jānis Garisons un Juris Maklakovs.

Vai daugavpilieši biežāk paceļ acis uz debesīm? Nē, ne tāpēc, ka mākoņus tur gribētu saskaitīt, bet lai pārliecinātos, ka tur no Baltkrievijas nelido kāds “nomaldījies” drons. Un kā jūtas ludzānieši? Un kas mūs sagaida nākotnē?

Režisors Alvis Hermanis dienā, kad Ļvivā notika Krievijas raķešu triecienā nogalinātās Bazilēviču ģimenes (mammas/sievas un trīs meitu) bēres, savā “Facebook” lapā publicēja ierakstu, kurā izteica pārmetumus LTV raidījumam “Kultūršoks”, ka tas šādā dienā palaidis ēterā raidījumu, veltītu krievu valodas lietošanas aizstāvībai Latvijas publiskajā telpā.

Valdošajai koalīcijai no gaisa ir nokritusi gluži neticama laime – Krievijas drons, kurš atlidojis no Baltkrievijas un iegāzies kokos netālu no Gaigalavas. Visos centrālajos televīzijas kanālos šī ziņa pirmajā vietā, un re, no dienaskārtības ir pazudušas netīkamās “airBaltic”, “Rail Baltica”, skolotāju algu, budžeta deficīta un pensiju garantiju tēmas.

Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā, Gaigalavas apkārtnē, esot nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji. Drons atlidojis no Baltkrievijas puses un nolidojis Latvijas gaisa telpā aptuveni 100 kilometru.

Nacionālo bruņoto spēku vadība pirmdien paziņoja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. Tas NATO valsts teritorijā mierīgi nolidoja ap 100 kilometriem, tādējādi testējot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas acīmredzami ir nekāda.

Publikācija “Neatkarīgajā” par Nacionālo mākslu vidusskolas jauniecelto direktori Jolantu Vjaksi izsauca rezonansi ne tikai šīs skolas pedagogu rindās, bet arī izglītības sistēmā iesaistītajos.

Venēcijas kinofestivālā izrādītā Krievijas-Kanādas režisores Anastasijas Trofimovas dokumentālā filma “Krievi karā” izraisījusi plašu sašutumu Ukrainā un to cilvēku vidū visā pasaulē, kuri ar sirdi un dvēseli jūt līdzi Ukrainas ciešanām.

Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Tad, līdzīgi kā ar banku “Citadele”, varēsim lepoties, cik veiksmīgi protam iztirgot valsts īpašumus. Joprojām neatbildēts jautājums, kas notiks ar “airBaltic”, precīzāk, kas varētu notikt un varētu nenotikt ar šo uzņēmumu.

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka.

Trešdien jau šķita, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena dienas ministra krēslā ir skaitītas. Premjerministre Evika Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu tikšanās publiski atzina Briškenu par galveno vainīgo “airBaltic” krīzes komunikācijā.

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

Cilvēkresursu vadība ir viens no būtiskākajiem organizāciju un uzņēmumu vadības procesiem. Ja cilvēkam ir radošais potenciāls, viņš var veicināt uzņēmuma attīstību, bet var arī to bremzēt. Šos noslēpumus ir svarīgi prast atklāt. Ja cilvēkresursu vadību atstāj novārtā, jārēķinās ar nepatīkamu un strauju uzņēmuma rādītāju lejupslīdi.