Ieilgusi muļļāšanās ar iesaldētās Krievijas naudas atdošanu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgrābstījis kāds vīrelis; Francija aptur bērniem līdzīgu seksa leļļu tirdzniecību; Rasmusens mudina Ukrainai nodot spārnotās raķetes – par to visu lasiet šajā “nra.lv” pasaules notikumu apskatā.
Krievijai noteikto sankciju rezultātā Eiropas Savienības (ES) un G7 valstīs ir iesaldēti Krievijai piederoši aktīvi aptuveni 300 miljardu eiro apmērā. No tiem 200 miljardi atrodas ES, galvenokārt Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā “Euroclear”.
No vienas puses, šī nauda ir virtuāla, taču, ja visi pasaulē uzskata, ka šī nauda ir nauda, tad tā tiešām ir nauda, un to var izmantot. ES valstīs lielākā daļa valdību necik nešaubās, ka vislabākais šīs naudas izmantojums ir atdot to Ukrainai, lai kompensētu tai Krievijas nodarītos zaudējumus, postot Ukrainas infrastruktūru un nogalinot Ukrainas iedzīvotājus. Nauda Ukrainai vajadzīga gan ieroču iepirkumiem, gan ēku, ceļu, tiltu, termoelektrocentrāļu remontiem.
Taču ir daudz visādu “bet” un “ja”...
Beļģija uz šo aktīvu rēķina neslikti pelna, taču ir arī diezgan reāla problēma, kas Beļģijai nepatīk. Ja Beļģija iesaldētos aktīvus ļaus izmantot bez Krievijas ziņas, bet neatkarīgas starptautiskas tiesas spriedīs tikai no pastāvošo likumu viedokļa un abstrahēsies no politiskā konteksta, Beļģija cietīs lielus zaudējumus - būs jāmaksā sodi papildus piedzītajām summām. Beļģija viena pati nevēlas uzņemties šādu risku un signalizē pārējai Eiropai, ka atbildība jāuzņemas visiem kopīgi un solidāri.
Protams, skaidrs arī, ka aktīvu izmantošana, apejot to saimnieci Krieviju, izraisīs gaudas, spalgu spiegšanu un maurošanu no Krievijas puses. Maurošana skan jau tagad - Krievijas Ārlietu ministrijas runaspersona Marija Zaharova ir draudējusi, ka tad atbilde būšot “ļoti sāpīga”.
“Šis solis būtu "gadsimta zādzība", kas izraisītu atriebību un kaitētu Rietumu finanšu stabilitātei,” sacīja Krievijas vēstnieks Itālijā Aleksejs Paramonovs.
Ko vēl tādu ļaunu Krievija varētu nodarīt Rietumiem - liela daļa “nedraudzīgo” valstu uzņēmumu tur jau ir nacionalizēti un aktīvi atņemti to īpašniekiem.
“Financial Times” raksta: “Beļģija paziņojusi, ka ir gatava spert riskantākus soļus, lai maksimāli palielinātu peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem 190 miljardu eiro apmērā tās teritorijā ar mērķi palīdzēt Ukrainai. Bet tikai tad, ja ES dalīsies ar juridiskajiem riskiem.”
Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo laikrakstam “Financial Times” septembrī sacīja, ka viņa valdība varētu būt gatava mainīt ES pieeju šo aktīvu pārvaldībai, ja ar tiem saistītie juridiskie riski tiktu sadalīti visu ES dalībvalstu starpā. Ja tiks pieņemtas jaunas iniciatīvas, tām būs jābūt juridiski pamatotām un jādalās ar risku, skaidroja Prevo. Tomēr viņš arī brīdināja ES par jebkādu agresīvu izmaiņu riskiem, salīdzinot situāciju ar "vistu, kas dēj zelta olas". Beļģija līdz šim ir pretojusies jebkādiem mēģinājumiem izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, baidoties no tiesvedības. Prevo apgalvo, ka Beļģija nevar uzņemties atbildību par jebkādām iespējamām juridiskām prasībām, “kas kādu dienu varētu to piespiest izmaksāt summu, kas līdzinās valsts gada budžetam”.
Tiktāl Prevo runā loģiski, bet tālāk jau nāk demagoģija un pārspīlējumi. “Tas varētu arī radīt bažas visām pārējām pasaules valstīm, kurām ir suverēni aktīvi Eiropā, ka arī šiem aktīviem nākotnē varētu draudēt konfiskācija politisku apsvērumu dēļ. Šādi pasākumi varētu “arī mazināt uzticību eiro un novest pie Eiropas finanšu tirgu sabrukuma”, brīdināja Prevo. “Mums ir svarīgi saglabāt šos iesaldētos suverēnos aktīvus kā ietekmes sviru miera procesa sarunās un nodrošināt, lai šīs ievērojamās summas pēc tam tiktu izmantotas Ukrainas atjaunošanai,” rezumēja Prevo. “Jo, ja mēs vēlamies, lai vista turpinātu dēt zelta olas, mēs to nedrīkstam nogalināt.”
Nezin kā ar to vistu, bet Prevo runāja tā, it kā pasaulē vēl būtu simtiem valstu, ka līdzīgi kā Krievija iebrūk citā neatkarīgā valstī, posta, grauj tur slimnīcas un bērnudārzus un izvaro mierīgos iedzīvotājus. Tad nu tāpēc eiro vairs nekur neņems pretī.
Par vistām oktobrī runāja arī cits Beļģijas varasvīrs - premjerministrs Barts de Vēvers, kurš ES samitā bloķēja plānu izsniegt Ukrainai 140 miljardu eiro lielu reparāciju aizdevumu, izmantojot Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus. "Visresnākā vista ir Beļģijā, bet apkārt ir arī citas vistas," sacīja de Vēvers. "Neviens par to nekad nerunā." Patiešām, neviens vai gandrīz neviens par to nerunā.
“Euronews” žurnālisti ir sazinājušies ar rietumvalstīm, kuras ir identificētas kā tādas, kurām pieder daļa no Krievijas Centrālās bankas aktīviem. Tās ir Francija, Luksemburga, Vācija, Šveice, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Japāna un Austrālija, kuras visas ir pievienojušās starptautiskajiem centieniem paralizēt Kremļa kara mašīnu un izbeigt iebrukumu Ukrainā. Ironiski, ka visprecīzākās atbildes nākušas no divām valstīm, kuras tradicionāli visvairāk tiek saistītas ar savu klientu finanšu noslēpumu neizpaušanu - no Luksemburgas un Šveices. Saskaņā ar nesen veiktu Eiropas Parlamenta pētniecības dienesta pētījumu, Luksemburga glabā aptuveni 10 līdz 20 miljardus eiro Krievijas suverēno aktīvu. Taču kopīgā paziņojumā Luksemburgas Lielhercogistes finanšu un ārlietu ministri sniedza krasi atšķirīgu skaitli. "Krievijas Centrālās bankas aktīvu apjoms, kas pašlaik ir iesaldēts Luksemburgā, ir mazāks par 10 000 eiro," viņi teica. Savukārt Šveice apstiprināja, ka tai pieder 7,45 miljardi Šveices franku jeb aptuveni 8 miljardi eiro Krievijas suverēno aktīvu. Līdzekļi tiek glabāti komercbankās. Šveice nav ne ES, ne G7 dalībvalsts, tāpēc tai nav pienākums sekot iniciatīvai izsniegt reparācijas aizdevumu. Tomēr tā rūpīgi sekošot līdzi procesam. Pārējās valstis, ar kurām sazinājās “Euronews”, sniedza dažāda garuma paziņojumus, taču izvairījās precizēt, cik daudz Krievijas suverēno aktīvu tām pieder. Vācija, kurai, pēc aplēsēm, pieder ierobežota daļa no iesaldētajiem līdzekļiem, paziņoja, ka tā nevar "atklāt Krievijas Centrālās bankas aktīvu apjomu vai atrašanās vietu" valstī datu aizsardzības prasību un ES sankciju likuma dēļ. Arī Japāna nav bijusi vaļsirdīga. Tiek uzskatīts, ka Japānā Krievijas suverēno aktīvu vērtība ir no 25 līdz 30 miljardiem eiro, un Tokija šo skaitli nekad oficiāli nav apstiprinājusi. (De Vēvers apgalvo, ka Japāna viena pati glabā 50 miljardus eiro.) "Japānas valdība neatklāj informāciju par Krievijas suverēno aktīvu detaļām Japānā, tostarp to apjomu un atrašanās vietu. Tāpēc mēs atturamies no komentāru sniegšanas par to," “Euronews” žurnālistiem atbildēja Japānas atbildīgās amatpersonas. Francija atteicās komentēt savā teritorijā apsargāto aktīvu vērtību, lai gan tās bijušais finanšu ministrs Bruno de Mers iepriekš bija runājis par 22,8 miljardu eiro Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu. ASV Finanšu ministrija uz “Euronews” jautājumiem neatbildēja. 2023. gada septembrī “Axios” ziņoja, ka globāla darba grupa ir atradusi aptuveni 5,06 miljardus ASV dolāru (4,41 miljardu eiro) Krievijas suverēno aktīvu, kas izkliedēti visā Amerikas banku sistēmā.
Tomēr nav tā, ka iesaldētie aktīvi būtu iesaluši uz visiem laikiem un ledus uz priekšu nekustētos. ES strādā pie priekšlikuma, ko dēvē par "reparāciju aizdevumu", un tas paredz, ka Kijiva saņems 140 miljardu eiro vērtībā iesaldētu Krievijas valsts aktīvu, ko pašlaik glabā Beļģijā bāzētā finanšu iestāde “Euroclear”. Plāna izstrāde ir vilkusies vairākus mēnešus daļēji ar to saistīto juridisko sarežģījumu dēļ, kā arī dalībvalstu bažu dēļ par globālās finanšu stabilitātes apdraudēšanu. Līdz jūlijam ES dalībvalstis ir sniegušas Ukrainai aptuveni 177,5 miljardus eiro (154 miljardus mārciņu) finansiāla atbalsta. ANO un Pasaules Banka lēš, ka Ukrainas atjaunošanas izmaksas ir krietni virs 486 miljardiem ASV dolāru (420 miljardiem eiro).
ES kopš 2024. gada pavasara izmanto procentus no Krievijas iesaldētajiem aktīviem Ukrainas aizsardzībai, un tas sasniedz līdz pat trim miljardiem eiro gadā.
Starptautiskās tiesības nosaka, ka suverēnu aktīvus nevar konfiscēt pilnībā. Lai gan tie ir iesaldēti, šie aktīvi paliek Maskavas īpašumā, un to konfiskācija ir juridiski sarežģīta. Lai apietu šo problēmu, ES varētu "aizņemties" Krievijas iesaldēto naudu, kas atrodas “Euroclear” īpašumā, un aizstāt to ar parādu apliecinošu dokumentu, ko atbalsta visas dalībvalstis, kas garantē parādu. Tas varētu arī mazināt “Euroclear” bažas par to, kā atmaksāt Krievijai parādu, ja karš pēkšņi beigtos un Maskava pieprasītu atpakaļ savus aktīvus. Šie pieņēmumi balstās uz paradigmu, ka kādā jaukā dienā Krievija atkal varētu kļūt par normālu valsti un pārstātu piekopt savu cilvēkēdājpolitiku.
Polija, kā arī Skandināvijas un Baltijas valstis ir entuziastiski atbalstījušas plānu, ko Somijas prezidents Aleksandrs Stubs nosauca par "ģeniālu". "Es domāju, ka tas darbosies un palīdzēs Ukrainai finansēt sevi," viņš teica. Citi Eiropas līderi, kas simpatizē Maskavai, piemēram, Ungārijas Viktors Orbāns un Slovākijas Roberts Fico, varētu tam iebilst. Ja plāns novedīs pie Maskavas atriebības pret Ungārijas uzņēmumiem, Orbāns sacīja, ka būtu grūti izskaidrot ungāriem, "kāpēc viņiem vajadzētu atbalstīt iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju". Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir teicis, ka, lai gan lēmumam "ideālā gadījumā" vajadzētu būt vienbalsīgam, to varētu pieņemt arī ar lielu balsu vairākumu, kas apietu Budapeštas veto. Vēl viens strīdīgs jautājums ir par to, kā Ukrainai tiktu atļauts tērēt naudu. Ukrainas Ekonomiskās stratēģijas centra dati liecina, ka 2026. gada "izdzīvošanas budžetā" Ukrainai ir 42 miljardu eiro deficīts. Brisele un Parīze vēlētos izmantot finansējumu, lai sniegtu budžeta atbalstu Kijivai, sacīja “Eurasia Group” Eiropas rīkotājdirektore Mujtaba Rahmana. Citas valstis, piemēram, Vācija, vēlas, lai Ukraina apņemtos tērēt līdzekļus Eiropas ieroču iegādei. Mercs par šo tēmu publicēja rakstu laikrakstā “Financial Times”, piebilstot, ka ES dalībvalstis un Ukraina "kopīgi noteiks", kādus ieročus iegādāties. Savukārt Kijiva iebilst pret jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. Ukrainas administrācijas augstākā juridiskā padomniece Irina Mudra aģentūrai “Reuters” sacīja, ka "cietušajam, nevis donoriem vai partneriem, ir jānosaka, kā risināt savas steidzamākās aizsardzības, atjaunošanas un kompensācijas vajadzības". Viņa sacīja, ka Ukraina patur tiesības izlemt, kā sadalīt resursus, piebilstot, ka daļa no tiem būs jānovirza citām nozarēm, piemēram, rekonstrukcijai un cietušo kompensācijām.
Meksikā tauta, šķiet, neko nezina par Stambulas konvenciju, un laikam tāpēc tur notiek šādas šausmas... Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma ir paziņojusi, ka iesniegs sūdzību par vīrieti, kurš viņu aptaustīja publiskas uzstāšanās laikā. Ar mobilo tālruni otrdien uzņemtā video redzams, kā Šeinbauma runā ar atbalstītāju grupu uz ielas netālu no Nacionālās pils Mehiko. Video redzams, kā vīrietis tuvojas viņai no aizmugures un mēģina noskūpstīt viņu uz kakla un uzlikt rokas uz viņas ķermeņa. Šeinbauma ātri atkāpās, un iejaucās viņas komandas loceklis, taču viņa bija redzami satriekta. Uzmācīgais vīrelis tika arestēts. "Mans viedoklis ir šāds: ja es neiesniegšu sūdzību, kas notiks ar citām Meksikas sievietēm? Ja viņš to darīja pret prezidenti, kas notiks ar visām sievietēm mūsu valstī?" Šeinbauma sacīja trešdien preses konferencē. "Es nolēmu celt apsūdzību, jo tas ir kaut kas tāds, ko es piedzīvoju kā sieviete, bet mēs kā sievietes to bieži piedzīvojam savā valstī," viņa teica. "Esmu to piedzīvojusi iepriekš, kad nebiju prezidente, kad biju studente." Viņa piebilda, ka ir nolēmusi uzturēt apsūdzības celšanu pret aizdomās turēto, jo viņš esot uzmācies arī citām sievietēm pūlī. "Ir jānovelk robeža," viņa teica.
Sieviešu tiesību aizstāvības grupas un feministiskie komentētāji ir teikuši, ka incidents parāda iesakņojušās mačo uzvedības apmērus Meksikas sabiedrībā, kur vīrietis uzskata, ka viņam ir tiesības uzbāzties pat prezidentei, ja viņa ir sieviete. Vardarbība pret sievietēm ir milzīga problēma Meksikā. Šeinbauma solīja risināt šo jautājumu kā kandidāte, taču līdz šim viņas administrācijas laikā nav panākts ievērojams uzlabojums šajā vardarbīgo noziegumu jomā. Kā prezidente Šeinbauma lielā mērā ir sekojusi sava priekšgājēja Andresa Manuela Lopesa Obradora pieejai, uzturot ciešu un regulāru kontaktu ar saviem atbalstītājiem uz ielām vai kampaņas pasākumos. Reizēm tas ir radījis bažas par drošību viņas komandai. Tomēr savā preses konferencē viņa apstiprināja, ka viņai nav nodoma mainīt savu politiku attiecībā uz mijiedarbību ar atbalstītājiem. Incidents notika tikai dažas dienas pēc Uruapanas pašvaldības mēra Karlosa Manzo slepkavības vietējās Mirušo dienas svinībās. Uruapana atrodas Mičoakanas štatā, kas izceļas ar noziedzības un vardarbības statistiku. Manzo bija aicinājis Šeinbaumu sniegt lielāku federālo atbalstu Uruapanā cīņā pret narkotiku karteļiem. Pagājušajā gadā pirms vispārējām vēlēšanām tika nogalināti aptuveni 35 kandidāti, un šī kampaņa tika uzskatīta par asiņaināko mūsdienu Meksikā. Kopš stāšanās amatā Šeinbauma ir spērusi soļus valsts smagnējās drošības situācijas uzlabošanā, īpaši apkarojot fentanila tirdzniecību - tas ir galvenais ASV un Meksikas attiecību jautājums viņas ASV kolēģim prezidentam Trampam.
Meksikas laikraksts “La Jornada” raksta: “Reaģējot uz sabiedrības sašutumu par drošību, ko izraisīja Uruapanas mēra Karlosa Manzo slepkavība, Klaudija Šeinbauma Pardo paziņoja, ka viņas administrācija ir sākusi izstrādāt Mičoakanas plānu mieram un taisnīgumam, kas stāsies spēkā šajā otrdienā. Šī visaptverošā stratēģija izriet no dziļas pārliecības, ka drošību nevar panākt ar karu, bet gan ar taisnīgumu, attīstību un cieņu pret dzīvību; ka mieru nevar veidot ar spēku, bet gan ar cilvēkiem un cieņu pret kopienām. Plāns, kas, domājams, tiks pabeigts nākamās nedēļas sākumā, tiks izstrādāts atklātā dialogā ar visiem valsts sektoriem un balstīsies uz trim galvenajiem pīlāriem - drošību un taisnīgumu, ekonomisko attīstību, izglītību un miera kultūru.”
Ir pasaulē vēl viens baigs skandāls, kam vārda saknē ir “šein”, bet bez “baum”. Tas ir uzņēmums “Shein”, kas ieķēpājies nepatikšanās ar savām lellēm. E-komercijas gigants “Shein” paziņojis, ka apturēs sava tirgus darbību Francijā pēc tam, kad tika ziņots, ka tā tīmekļa vietnē tiek pārdotas seksa lelles, kas līdzinās bērniem, vēsta “Politico Europe”.
Paziņojums tika sniegts neilgi pēc tam, kad Francijas valdība uzsāka rīcību, lai pilnībā apturētu ātrās modes un citu sadzīves preču tirdzniecības platformas darbību, lai gan uzņēmums paziņojumā norādīja, ka lēmums tika pieņemts "neatkarīgi".
"Šī apturēšana ļauj mums stiprināt mūsu atbildības mehānismus un nodrošināt, ka katrs piedāvātais produkts atbilst mūsu standartiem un juridiskajām saistībām," sacīja “Shein” pārstāvis Kventins Rafats.
Francijas Ekonomikas ministrija paziņojumā norādīja, ka apturēšana būs spēkā, līdz platforma pierādīs, "ka viss tās saturs atbilst mūsu likumiem un noteikumiem".
“Shein” vietne Parīzē ir saskārusies ar pastiprinātu uzmanību pēc tam, kad Francijas patērētāju tiesību aizsardzības iestāde nedēļas nogalē apgalvoja, ka tās tīmekļa vietnē tiek pārdotas “seksa lelles ar bērnišķīgu izskatu".
Dienas laikraksts “Le Parisien” publicēja vienas no platformā pārdotajām lellēm fotoattēlu ar nepārprotami seksuālu parakstu. Lelles ir aptuveni 80 centimetru augstas. Fotoattēlā tā bija attēlota turam rokās rotaļu lācīti. "Iedomājieties bērnu, kurš nejauši noklikšķina uz šiem produktiem un atrod tos, pārlūkojot vietni un meklējot lelli," raksta “Le Parisien”.
Ja Latvijas pircējam ļoti gribas, viņš var saspringt un, izmantojot savu digitālo viedumu, pasūtīt kādas nebūt preces internetā no “Shein”. Ar “Shein” zīmolam līdzīgu nosaukumu Latvijā darbojās arī kāda preču pārdotava, kas tagad jau slēgta. Taču tie ir vietējie latviešu uzņēmēji, kuriem nekādos sapņu murgos nevarēja ienākt prātā šāds no viņiem neatkarīgs skandāls Francijas un Ķīnas tirgos.
“Shein” ir Ķīnas izcelsmes e-komercijas uzņēmums, kas specializējas lētas, ātras modes tirdzniecībā. Uzņēmums globāli zināms kā viens no lielākajiem tiešsaistes apģērbu mazumtirgotājiem, īpaši populārs jauniešu vidū. Līdzīgi kā “Temu”, arī “Shein” izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus.
Britu laikraksts “The Guardian” šajās dienās ir izcēlies ar to, ka pārsteidzošā kārtā savās slejās galvenajās vietās nav izcēlis pilnīgi neko par pašas Lielbritānijas iekšpolitiku - visi virsraksti ir par Sudānu, Izraēlu un Gazu, par Āfriku, Āziju un Dienvidameriku. Un arī par Ukrainu ir.
Ukrainai draud "mūžīgs karš", ja vien Eiropa nepastiprinās spiedienu uz Krieviju, saka bijušais NATO vadītājs Anderss Fogs Rasmusens, kurš aicina izveidot gaisa vairogu NATO teritorijā un izvietot Eiropas aizsardzības spēkus Ukrainai, raksta “The Guardian”.
Ukraina saskaras ar “mūžīgu karu” un lēnu teritorijas eroziju, ja vien Eiropa būtiski nepalielinās spiedienu uz Krieviju, tostarp izvietojot karaspēku un raķešu un dronu vairogu NATO teritorijā, lai aizsargātu Ukrainu no Krievijas uzbrukumiem tās infrastruktūrai, paziņojis bijušais NATO ģenerālsekretārs. Anderss Fogs Rasmusens, kurš ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu no 2009. līdz 2014. gadam un bija Dānijas premjerministrs no 2001. līdz 2009. gadam, intervijā laikrakstam “Guardian” sacīja, ka, ja tādas valstis kā Polija piekristu izvietot šādu pretgaisa aizsardzību, Krievija saprastu, ka uzbrukums Ukrainai būtu uzbrukums visai NATO aliansei. Viņš teica: “Mums ir jāpalīdz Ukrainas tautai aizsargāties pret Krievijas raķetēm un droniem, uzbūvējot pretgaisa vairogu, kas palīdz ukraiņiem notriekt Krievijas raķetes un dronus. NATO valstis, kas robežojas ar Ukrainu, varētu būt NATO bāzes pretgaisa aizsardzības un raķešu sistēmas atrašanās vieta.” Rasmusens arī aicināja izvietot Eiropas aizsardzības spēkus Ukrainā pirms pamiera līguma noslēgšanas. Anderss Fogs Rasmusens teica, ka ir nepieciešamas izmaiņas stratēģijā, jo Putinam nav stimula iesaistīties miera līgumos. “Ja mēs neveiksim būtiskas izmaiņas stratēģijā, mēs domāsim par mūžīgu karu,” viņš teica. “Putinam nav stimula iesaistīties miera sarunās, kamēr viņš domā, ka var uzvarēt kaujas laukā. Ir nepieciešamas izmaiņas ātrumā un domāšanā.” Rasmusens, kurš ir izveidojis ciešas saites ar Ukrainas vadību, apceļo Eiropas galvaspilsētas, tostarp Londonu, lai tiktos ar Apvienotās Karalistes nacionālās drošības padomnieku Džonatanu Pauelu. Abi apsprieda, vai ASV varētu sniegt Ukrainai drošības garantijas, lietojot līdzīgu valodu, kādu ASV nesen lietoja, sniedzot drošības garantijas Katarai pēc tam, kad Izraēla uzbruka tās galvaspilsētai Dohai. Rasmusens sacīja, ka stingras drošības garantijas atvieglotu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim miera līguma, kas ietvertu Ukrainas teritorijas zaudēšanu, paskaidrošanu savai tautai. Viņš sacīja, ka ir nepieciešams veikt dramatiskas korekcijas, lai piespiestu mainīt Vladimira Putina domāšanas veidu. Papildus Ukrainas raķešu un bezpilota lidaparātu vairoga izveidei Eiropā un dažu Eiropas valstu karaspēka izvietošanai Ukrainā viņš mudināja Ukrainu saņemt tāla darbības rādiusa raķetes, lai sasniegtu vairāk mērķu Krievijas teritorijā. Viņš sacīja, ka joprojām ir iespējams atsākt diskusijas par ASV spārnoto raķešu “Tomahawk” piegādi Ukrainai, ko Donalds Tramps nav atbalstījis.
Joprojām no darba kārtības nav noņemts jautājums par iespēju, ka Vācija piegādātu Ukrainai savas spārnotās raķetes “Taurus”.
Viņš teica: "Tas nosūtītu skaidru signālu pāri Atlantijas okeānam un izdarītu spiedienu uz Balto namu. Vācijas interesēs ir piespiest Putinu iesaistīties miera sarunās... “Taurus” ir līdzeklis, lai to izdarītu."
