Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.
Ventspilī, Pārventas bibliotēkā, jau divus gadus otrdienās un ceturtdienās notiek pasākums “Latviešu valodas kafejnīca”, ko vada bibliotēkas saimniece Solvita Štekerhofa un kur ikviens var papildināt savas latviešu valodas zināšanas. Savukārt Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda ar saviem domubiedriem ir atdzīvinājusi pasaules diktātu latviešu valodā, ko bija ignorējusi mūsu “progresīvā” koalīcija. Tagad tas ir Tautas diktāts.
“Latviešu valodas kafejnīcas” ideju Solvita Štekerhofa aizguva no Skandināvijas, kur ir daudz tādu kafejnīcu: tur neformālā gaisotnē praktizē valodu, un tas ir labs valodas apgūšanas veids. Pārventas bibliotēkā abās grupās ir 10 līdz 15 dalībnieku, un tur tiek gaidīts ikviens, kurš izjūt nepieciešamību uzsākt mācības vai papildināt latviešu valodas zināšanas, lai sabiedrībā justos drošāk un pārliecinošāk. Par to uzzinām laikraksta “Ventas Balss” autores Kristīnes Duļbinskas materiālā “Mācās runāt latviski”.
Par ko tiek runāts “Valodas kafejnīcā”, baudot tēju vai kafiju? Sākumā tie ir elementāri sasveicināšanās vai apsveikuma teikumi, sarunas par dārzu un mežu, par iepirkšanos un došanos pie ārsta un tamlīdzīgi.
Sākumā “Kafejnīcas” dalībnieki, protams, ir nedroši, taču neformālā gaisotne un valodas pasniedzēju laipnība uzmundrina nedrošos. Cilvēki, kuri bibliotēkā mācās latviešu valodu, zina, ka par viņiem neironizēs, ja viņi kaut ko pateiks nepareizi, viņa zina, ka te neliks atzīmes un nerakstīs piezīmes dienasgrāmatās. Par to stāsta Solvita Štekerhofa.
Mazliet citāda ir pensionētās pedagoģes Mārītes Kuzmanes pieeja. Viņa piedāvā valodu apgūt metodiskāk, izmantojot burtnīcas - rakstu valodai, kā arī mudina valodu praktizēt mājās, lai valodas prasmes nostiprinātu. Solvita Štekerhofa priecājas, ka cilvēki, kuri nāk mācīties valodu, sadraudzējas, kļūst komunikablāki un drošāki. Ir taču skaidrs, ka, nezinot valsts valodu, cilvēks ir kā pazudis tuksnesī. Un lielākais gandarījums ir tad, kad “Latviešu valodas kafejnīcas” audzēknis atnāk un pasaka: “Skolotāj, es nokārtoju valsts valodas eksāmenu!”
Bet visā Latvijā un arī pasaulē 13. decembrī tiek organizēts Tautas diktāts, kura galvenā organizatore ir Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda. Latvijā jau deviņus gadus tika rakstīts Pasaules diktāts latviešu valodā. To organizēja trīs entuziastu grupa, kas piesaistīja finanšu atbalstu no privātā sektora, lai diktāts varētu notikt jau ierastajā formātā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un translēts televīzijā un radio. Bet šogad nekāda finansiālā atbalsta nav.
Taču skolotāja Taranda saprata, ka latviešu valodas diktāts nedrīkst pazust, tas ir jānosargā tā nepārtrauktībā, lai turpinātu valodas kopšanas un pareizrakstības stiprināšanas tradīciju. Šogad tā rīkošanā pievienojies pulciņš idejisko atbalstītāju ar savu brīvprātīgo darbu, un diktāta rakstīšana top kā sabiedriska iniciatīva, kā Tautas diktāts.
Diktāta rakstīšana klātienē notiks Jūrmalā, Valmierā, Ventspilī, Salaspilī, Daugavpilī un citās pilsētās. Tā var notikt jebkur Latvijā, vien ieinteresētajām pašvaldībām jāpiesakās e-pastā: diktats@edu.jurmala.lv.
Diktāta teksta autore šogad ir tulkotāja, redaktore, divu grāmatu autore, jūrmalniece Silvija Brice - cilvēks ar perfektu valodas izjūtu.
Tiks nodrošināta diktāta translācija TV Jūrmala, TV24 , Vidusdaugavas TV, “Youtube” vietnē un “Facebook” platformā, kā arī rakstīšana klātienē trīs Jūrmalas skolās: Jūrmalas Ķemeru pamatskolā, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā un Jūrmalas Aspazijas pamatskolā.
Reģistrēties rakstīšanai vienā no trim Jūrmalas skolām līdz 11. decembrim iespējams elektroniski Jūrmalas Valsts ģimnāzijas mājaslapā un Jūrmalas pilsētas mājaslapā, bet klātienē - Jūrmalas bibliotēkās un Kauguru kultūras namā.
Diktāta translēšana no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas dos iespēju to rakstīt arī mājās jebkurā vietā Latvijā un pasaulē. Diktāta teksts rakstiskā formā tiks publicēts iesaistīto pašvaldību un to skolu mājaslapās.
Skolotāja Taranda: “Mēs zinām, ka valoda vieno cilvēkus. Latviešu valoda dzīvo gan sirdīs, gan teikumos. Un diktāts latviešu valodā notiks!”
Skolotāja Taranda izstāsta, ka šogad - lai nodrošinātu diktāta veiksmīgu norisi - ir ap 40 brīvprātīgo. “Mēs esam pavilkuši līdzi teju vai visu Latviju,” smaida Ieva, “vakar zvanīja Līvāni. Zinu, vēl pieteiksies. Ir milzu atsaucība šim projektam, ir daudz palīgu. No Rīgas brauks cilvēki labot uzrakstītos darbus.”
Bet finansēs piesaistīt nav izdevies. Arī Izglītības un zinātnes ministrija neliekas ne zinis. Kaut gan šai ministrijai vajadzētu visaktīvāk atbalstīt šo projektu. Taču atbalsta vien privātpersonas. “Šajā politiski nestabilajā situācija, kāda patlaban ir valstī, no varas puses var būt dažādi brīnumi. Bet palīgi piesakās strādāt bez samaksas. Šoreiz diktāta teksts gramatiski ir ļoti sarežģīts, toties ļoti skaists un trāpīgs. Tekstu lasīs aktrise Madara Viļčuka - mūsu ģimnāzijas absolvente. Jūrmalas dome nāk pretim un atbalsta šo pasākumu, uztaisīja mums speciālo e-pasta adresi. Cilvēki ļoti gaida šo notikumu.”
Ieva domā, ka diktāta rakstīšanā piedalīsies vismaz 400 cilvēku. “Mums būs arī anketa tiem latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas,” stāsta Ieva, “lai mēs saprastu, cik tad īstenībā būs šo ārlatviešu un vai viņiem ir nepieciešams šāds pasākums. Lai būtu atgriezeniskā saite, būs arī atzinības raksti ar Silvijas Brices digitālo parakstu.”
Kāpēc Tautas diktāts? “Tāpēc, ka mēs esam tauta. Brīvības pieminekli arī mums, tautai, vajadzēja. Un valoda mums - latviešu tautai - ir vajadzīga. Un tā mums ir jāzina.”
