Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.
Plašsaziņas līdzekļi jau pilnā sparā bija sākuši apspriest “Lukoil” un uzņēmuma “Gunvor” gaidāmā darījuma nianses.
“Gunvor” izpilddirektors Torbjorns Tornkvists trešdien aģentūrai “Reuters” klāstīja, ka potenciālajā darījumā par “Lukoil” ārvalstu aktīvu iegādi nebūs iekļauta atpirkšanas klauzula. Šveicē bāzētais uzņēmums “Gunvor” uzsācis sarunas ar regulatoriem par plānoto pirkumu, otrdien ziņoja “Bloomberg News”.
Taču ceturtdien runām par iecerēto brīnišķīgo darījumu punktu pielika ASV Valsts kases departaments, kas vietnē “X” publicēja ierakstu: “Karam ir jābeidzas nekavējoties. Kamēr Putins turpinās bezjēdzīgās slepkavības, Kremļa marionete “Gunvor” nekad neiegūs licenci darboties un gūt peļņu.”
“AOL” raksta: ““Gunvor” ceturtdien atbildēja, nosaucot paziņojumu par “fundamentāli dezinformētu un nepatiesu” un paziņojot, ka atteiksies no sava ziņotā 22 miljardu dolāru priekšlikuma iegādāties aktīvus no Krievijas enerģētikas uzņēmuma “Lukoil”.”
Bet piektdien “Gunvor” paziņoja, ka atver 2,395 miljardu dolāru vērtu “ar ilgtspējību saistītu daudzvalūtu revolvinga kredītlīniju”. Tas ir nākamajā dienā pēc tam, kad ASV Valsts kases departaments nosauca Šveices enerģētikas uzņēmumu par “Kremļa marioneti”.
Daži enerģētikas politikas eksperti laikrakstam “Daily Caller News Foundation” (DCNF) ir norādījuši, ka tas liecina par bīstamu klimata finansējuma neatbilstību ASV stratēģiskajām interesēm. “”Gunvor” ESG (vides, sociālo lietu un pārvaldības) kredīta darījums ir vairāk nekā finansiāla liekulība, tas ir koordinēts uzbrukums Amerikas ekonomiskajai labklājībai. Ārvalstu investīciju firmas rīkojas kā kartelis, izmantojot ESG mandātus, lai piespiestu ASV uzņēmumus iesaistīties tajās pašās neveiksmīgajās klimata programmās, kas kropļoja Eiropas rūpniecību un padziļināja atkarību no Krievijas enerģijas,” DCNF sacīja Amerikas Enerģētikas institūta izpilddirektors Džeisons Aizeks. “Šis darījums atalgo uzņēmumu, kuru Trampa administrācija pamatoti nosauca par “Kremļa marioneti”, vienlaikus sodot amerikāņu uzņēmumus, kas noraida ESG dogmu. Tas ir atgādinājums, ka ESG nekad nebija par vidi, bet gan par varu.”
““Gunvor” ir un vienmēr ir bijis atklāts un caurspīdīgs attiecībā uz savām īpašumtiesībām un uzņēmējdarbību un vairāk nekā desmit gadus ir aktīvi distancējies no Krievijas, pārtraucis tirdzniecību saskaņā ar sankcijām, pārdevis Krievijas aktīvus un publiski nosodījis karu Ukrainā,” uzņēmums paziņoja ceturtdienas paziņojumā. Taču biznesa un politikas pasaulē daudzi nešaubās, ka ASV Valsts kases departamenta paustais apzīmējums precīzi atbilst šim uzņēmumam, un Amerikā jau sen zina, ar ko ir darīšana.
2014. gadā pēc Krimas aneksijas ASV varas iestādes ieviesa plašas sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem cilvēkiem. Arī viņa jaunības draugu no Pēterburgas laikiem miljardieri Genādiju Timčenko. Amerikas valsts kase sankcijas pret Genādiju Timčenko pamatoja ar to, ka kompānijas “Gunvor” patiesais labuma guvējs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Un ka viņam ir pieeja “Gunvor” aktīviem.
2014. gadā Ņujorkas Austrumu apgabala prokuratūra sāka izmeklēšanu pret Timčenko aizdomās par to, ka viņa kompānija “Gunvor” atmazgājusi naudu darījumos ar “Rosņeftj” naftu. TV “Dožģ” 2016. gadā atklāja, ka Krievijas prezidents “Gunvor” kontrolējis ne tikai caur Timčenko. Kāds cits Putina bērnības draugs Pjotrs Kolbins vairākus gadus bijis koncerna “Gunvor” 10% akcionārs.
Dienu pirms ASV sankciju ieviešanas Timčenko “Gunvor” akcijas pārdeva savam ilggadējam biznesa partnerim Torbjornam Tornkvistam. Vai darījums ir bijis patiess, pierādījumu nav, toties tādā veidā no sankcijām tika paglābta kompānija “Gunvor”.
“Gunvor” 1997. gadā nodibināja Timčenko un Tornkvists. Kompānijas specializācija ir Krievijas lielāko naftas ieguvēju “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj”, “Surgutņeftegaz” produkcijas pārdošana Rietumiem.
Starpniecība “Gunvor” nodrošināja ļoti strauju augšupeju, un 2015. gadā kompānijas tīrā peļņa jau bija 1,2 miljardi dolāru.
2017. gadā Latvijas plašsaziņas līdzekļi uzzināja, ka notiek konkurss par aptuveni trešdaļas Latvijas stratēģisko degvielas rezervju glabāšanu, kurā visreālākās cerības uzvarēt ir “Guvnor”. Tūlīt arī tika noskaidrots, ka Latvijas degvielas rezerves faktiski un reāli glabā šī “Šveices kompānija”. Ekonomikas ministrijas ierēdņi atklāja, ka Latvija jau gadu kā savas rezerves glabā koncernā “Gunvor”. Igaunijas uzņēmums SANDERS TRADING INC ir 2016. gada rezervju glabāšanas konkursa uzvarētājs. Igauņiem ir līgums ar “Gunvor” par Latvijas naftas rezervju glabāšanu. Pēc tam “Gunvor” pēdas ir aizputinājis sniegs. TV raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka ASV pauduši bažas, ka šāds komersants glabās Latvijas stratēģiskās rezerves. Bet tā brīža ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam aizrādījumu izteikusi arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja.
Laika gaitā stratēģiskās naftas glabāšanā ir notikušas izmaiņas - savulaik likums noteica, ka pietiek, ja Latvijā tiek glabāti 25% krājumu, bet tagad obligāti jāglabā vismaz 75%. Degviela glabājas daudzos dažādos termināļos, par kuru atrašanās vietu skaļi nerunā drošības apsvērumu dēļ. Glabāšana izmaksā ļoti dārgi. Ekonomikas ministrijā tiek gudrots, ka izmaksu samazināšanai valsts varētu nopirkt vai būvēt jaunu termināli.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu Baltajā namā piektdien nolēma vienu gadu nepiemērot Ungārijai sankcijas par Krievijas naftas un gāzes pirkšanu.
ASV ir noteikušas sankcijas pret lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem "Rosneft" un "Lukoil", un valstīm, kuras ar šīm kompānijām tirgojas, var draudēt sekundārās sankcijas. Un tad Ungārija būtu starp tām. “Trampa runāšana par atbrīvojumu sākas tieši laikā, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solīja apturēt Krievijas naftas piegādes Ungārijai pa cauruļvadu "Družba", sakot, ka plūsma "pazudīs no Eiropas", jo Kijiva mēģinās apturēt Krievijas kara finansēšanu, izmantojot enerģijas eksportu. Tomēr Ungārijas lielākais naftas pārstrādes uzņēmums MOL apgalvo, ka jau tagad var iegūt līdz pat 80% no savas jēlnaftas no piegādātājiem, kas nav Krievija - tās ir milzīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar laiku pirms diviem gadiem, kad MOL apgalvoja, ka diversifikācija nav iespējama,” interneta vietnē “oilprice.com” raksta analītiķe Džuliana Geigere. Ungārija pašlaik aptuveni 86% no savas naftas piegādes iegūst no Krievijas jēlnaftas, un tās pārstrādes rūpnīcas tika būvētas, lai apstrādātu Krievijas “Urālu” maisījumu. Pāreja uz citām izejvielām nozīmē dārgas pārkonfigurācijas un augstākas izejvielu cenas, taču MOL jaunākais paziņojums liek domāt, ka tā klusībā ir panākusi lielāku progresu, nekā Budapešta publiski atzinusi. Ja tas ir patiesi, šis apgalvojums grauj Orbāna naratīvu, ka sankciju atcelšana ir būtiska Ungārijas enerģētiskajai drošībai.
“Trampa vēlme apspriest atbrīvojumus nav nekas jauns. Gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā viņš jau sen ir izmantojis manipulācijas - liekot oponentiem minēt, vienlaikus panākot piekāpšanos. Šajā gadījumā tas varētu būt signāls Briselei, Kijivai un pat Maskavai, ka Vašingtona vēlas ietekmi uz visām trim,” raksta “oilprice.com”. Naftas tirgū atbrīvojumam nebūs lielas tūlītējas ietekmes uz fiziskajām plūsmām, jo “Družbas” piegādes globālā mērogā ir relatīvi nelielas. “Taču tas varētu radīt bīstamu precedentu. Ja Ungārija iegūs īpašu attieksmi, citas valstis, kas ir atkarīgas no Krievijas naftas mucām, piemēram, Slovākija, varētu pieprasīt to pašu. Tas grautu sankciju režīma uzticamību un vēl vairāk sapludinātu robežas starp ģeopolitiku un enerģētikas pragmatismu,” rakstīja “oilprice.com” tad, kad Tramps atvieglojumus Ungārijai vēl nebija piešķīris. Taču tagad tas ir jau noticis fakts.
Ungārijā pavasarī notiks vēlēšanas, un no Trampa izdīktais atbrīvojums tajās Orbānam būs spēcīgs trumpis, ko rādīt elektorātam: “Lūk, cik gādīgs premjers es esmu - kā es varonīgi rūpējos, lai ungāru tautai ir lēta elektrība un siltums!”
Jēlnaftas fjūčeru cena pasaules tirgos pagājušajā nedēļā svārstījās ap atzīmi aptuveni 60 USD par barelu. Šo skaitli veido dažnedažādu notikumu, aizdomu, bažu kopums.
Vienas no nozīmīgākajām ir bažas par iespējamu pārprodukciju, kas turpināja ietekmēt tirgu. OPEC+ valstu ieguve pagājušajā mēnesī palielinājās, jo galvenās dalībvalstis atsāka pārtraukto ražošanu un arī ārpus OPEC esošie ražotāji palielināja piedāvājumu. Reaģējot uz labi apgādāto tirgu, pasaulē lielākā naftas eksportētāja Saūda Arābija samazināja decembra jēlnaftas nākotnes darījumu cenas Āzijas pircējiem. Vēl vairāk nelabvēlīgu ietekmi radīja pieprasījuma vājums. Tikmēr piegādes riski saglabājās ASV ierobežojumu dēļ attiecībā uz Krievijas naftas iepirkumiem un Ukrainas uzbrukumiem Krievijas enerģētikas objektiem. Indija, nozīmīga naftas importētāja, dažādo savus iepirkumu avotus, jo sankcijas sarežģī Krievijas jēlnaftas iepirkumus. Savukārt Ķīna ir apturējusi pa jūru transportētās Krievijas jēlnaftas iepirkumus.
Lūk, cik daudz dažādu faktoru jāvērtē ekspertiem! Tagad jau pilntiesīgu vietu starp tiem ieguvušas ASV sankcijas pret Krieviju, kas tiek dēvētas par “piegādes riskiem”. Eksperti atzīmē arī, ka nopietns faktors ir Ukrainas uzbrukumi Krievijas enerģētikas objektiem.
