Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.
Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene piektdien, 14. novembrī, apmeklēja Igauniju un Tallinā tikās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu, kā arī sniedza preses konferenci igauņu žurnālistiem.
Igauņu žurnālisti izprašņā lietuviešu premjerministri par Žemaitaiša lomu politikā
"Man ir prieks uzņemt Lietuvas premjerministri Ingu Ruģinieni Tallinā. Mēs apspriedīsim mūsu divpusējās sadarbības prioritātes, tostarp “Rail Baltica” būvniecības virzību, enerģētisko drošību un sadarbību aizsardzības jomā. Mēs pievērsīsimies arī reģionālās drošības jautājumiem, Krievijas hibrīduzbrukumiem, nepieciešamībai turpināt atbalstīt Ukrainu un spiediena uz Krieviju saglabāšanai," pirms tikšanās sacīja premjerministrs Kristens Mihals.
Taču niķīgie igauņu žurnālisti sāka uzdot viešņai no Lietuvas āķīgus jautājumus. “Kā tas nākas, ka partijas “Nemunos Aušra” (“Nemunas ausma”) līderis Remigijs Žemaitaitis tikās ar Ungārijas ārlietu un tirdzniecības ministru Pēteru Sijārto?” Pats tikšanās fakts vēl nebūtu nekas baigs, jo ar Sijārto šad tad mēdz tikties visādi valstu ārlietu ministri, arī Latvijas amatpersonas ieskaitot. Taču svarīgs ir konteksts. Žemaitaitis ar Sijārto tikās separāti, ārpus oficiālās Viļņas diplomātijas darbu kārtības. Pašreizējais brīdis nav sevišķi cukursalds Lietuvas un Ungārijas attiecībās, jo Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns klaji neatbalsta Ukrainu, pielien Krievijai, pielien arī ASV prezidentam Dinaldam Trampam, no kura ir izdīcis sankciju piemērošanas atlikšanu uz gadu. Kur vien var, Orbāns visādi kavē, bloķē un sabotē pārējās ES atbalsta sniegšanu Ukrainai. Oficiālajai Viļņas diplomātijai pašlaik nav pamata bučoties ar ungāru ministru.
Jādomā, ka igauņu žurnālisti labi orientējas Lietuvas lietās un zina, kas tas par putnu Žemaitaitis, taču nav jau ne vainas pavaicāt, kas, pie velna, jums Lietuvā notiek?
Ruģiniene atbildēja, ka Lietuvas ārpolitiku veido prezidents un valdība. Vienlaikus, pēc valdības vadītājas teiktā, dažāda līmeņa politiķi ir visās valstīs.
“Ārpolitiku veido prezidents un valdība. Mums ir skaidri mērķi un skaidrs darba plāns. Ukraina un Ukrainas atbalsts ir viena no prioritātēm Mums ir dažādi politiķi. Man šķiet, ka gan Igaunijā, gan Latvijā parlamentā ir dažāda līmeņa politiķi, taču ļoti svarīgi ir tas, kā augstākie valsts vadītāji komunicē, kādi ir mūsu mērķi, kādi lēmumi tiek pieņemti un kāds darbs tiek veikts,” preses konferencē sacīja Ruģiniene.
Ir taisnība Lietuvas premjerei, ka “dažādi politiķi” ir arī Igaunijā un Latvijā, taču “Nemunas ausma” ir valdību veidojošās koalīcijas sastāvā - tātad sēž pie viena galda ar citiem spēkiem un lemj, kā valstij dzīvot ne tikai likumdevēja, bet arī izpildvaras līmenī. Turklāt “Nemunas ausmas” līderis Žemaitaitis savulaik ir paudis ko tādu, ko nav atļāvies neviens, ne vistrakākais populists ar reālu ietekmi Latvijā vai Igaunijā - ir izteicies klaji antisemītiski. Tomēr situācija pēc vēlēšanām Lietuvā sanāca tāda, ka sociāldemokrātiem, kas uzņēmās valdības veidošanu, šķita, ka būs gana labi pieņemt savā pulciņā “Nemunas ausmu” un izdosies šo partiju piejaucēt. Rezultāts ir diezgan bēdīgs, un Lietuvas iekšpolitika ir gandrīz vai strupceļā. Žemaitaitis katru nedēļu izdomā kaut ko, lai paņirgātos par tās valdības locekļiem, kurā viņa partija joprojām skaitās dalībniece. Pagājušajā nedēļā viņš skarbi “uzbrauca” Lietuvas ārlietu ministram Ķēstutim Budrim, paužot, ka viņš “slikti pilda savu darbu”. Budris vāri atgaiņājās, tēlaini izsakoties, noslaucīja spļāvienu sev uz sejas, un sekas Žemaitaiša izlēcieniem nav bijušas. Sadarbība ar “politisko huligānu” kļūst aizvien mokošāka.
Velk uz to, ka sadarbība ar Žemaitaiti beigsies
Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) līderis Mindaugs Sinkēvičs gan ir paziņojis, ka, ja "aušrieši" neatbalstīs ierosināto 2026. gada valsts budžeta projektu, tas nozīmēs, ka koalīcijai ir jāsadalās.
Pirmdien ziņu portāla “Delfi” Lietuvas redakcija ziņoja, ka partijas "Nemunas ausma" līderis Žemaitaitis negarantē, ka viņa frakcija atbalstīs 2026. gada valsts budžeta projektu. Parlamentārietis apgalvoja, ka pašlaik starp valdošās koalīcijas partneriem trūkst skaidras vienprātības par to, kam un cik daudz naudas jāpiešķir.
"Aušrietis" arī norādīja, ka, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu citām jomām, kurām trūkst līdzekļu, būtu iespējams samazināt aizsardzības jomai piešķirto līdzekļu daļu. Savukārt sociāldemokrātu priekšsēdētājs Mindaugs Sinkēvičs uzsvēra, ka, ja "Nemunas ausma" neatbalstīs nākamā gada budžeta projektu, koalīcija būs “jāpasludina par neaktīvu”.
Aģentūra ELTA atgādina, ka valsts budžeta projektu nākamajam periodam pašlaik izskata Seima komitejas, kas aizsardzības finansējumam paredz 5,38 procentus no IKP jeb 4,79 miljardus eiro. Valsts budžets parlamentā tiks izskatīts divos posmos - otrajam lasījumam jānotiek līdz 9. decembrim, bet galīgajam balsojumam par valsts budžeta projektu jānotiek līdz 23. decembrim.
Iekšpolitiskā ķeza Lietuvā notiek nepatīkamā laikā, kad nepieciešami viedi valsts varas soļi, lai risinātu problēmas ar agresīvo kaimiņvalsti Baltkrieviju, kura burtiski tur par ķīlniekiem Lietuvas autopārvadātājus, kuri iestrēguši Baltkrievijas teritorijā un netiek ne uz priekšu, ne atpakaļ.
Igaunijā ir partija, kas uzbrūk “svētajai govij”
Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) ir iesniegusi parlamentā likumprojektu, kurā ierosināts likvidēt Igaunijas Sabiedrisko mediju.
Likumprojekta mērķis ir “likvidēt nodokļu maksātāju finansēto mediju koncernu un radīt privātāku, atvērtāku konkurenci un daudzveidību publiskajā informācijas telpā”.
Skandāls sākās pēc rīta raidījuma “Tēva dienā”, kurā bija intervija ar ģimeni, kurā ir divi tēvi un bērni. Pēc EKRE priekšsēdētāja Martina Helmes teiktā, ņemot vērā notikušo ERR rīta programmā “Tēva dienā”, ir pienācis laiks izbeigt situāciju, kurā valsts finansēts mediju koncerns izmanto valsts līdzekļus "kreisā spārna transvestītu un homoseksuāļu propagandai".
EKRE līderis Martins Helmē paziņojis: “Viņi nerīkojas kā žurnālisti, bet kā galēji politiski aktīvisti. Šo iestādi nav iespējams labot - to vienkārši vajag izformēt.”
Šai iniciatīvai diezin vai būs pietiekams atbalsts pārējā Igaunijas “politikumā”, jo tik ekstrēmi homofobiska runa ir par traku jebkurai citai partijai, “Isamaa” (“Tēvzeme”) ieskaitot. Nepatika pret sabiedrisko mediju Igaunijas “politikumā” pastāv, jo līdzīgi kā Latvijā vieni spēki ir greizsirdīgi uz otriem, uzskatot, ka netiek pietiekami laisti pie vārda. Taču diezin vai šī ir tā reize, kad sabiedriskais medijs tiešām tiks likvidēts - katrā ziņā ne ar tādiem argumentiem, kādus lieto EKRE, tas notiks, ja notiks.
Izskatās, ka Tallinā “tie pirmie” tiešām būs pirmie
Tikmēr Tallinā vēl nav beigusies stumdīšanās un grūstīšanās ap jaunas pašvaldības koalīcijas izveidi. Pirmajā brīdī pēc 19. oktobrī pabeigtajām pašvaldību vēlēšanām politikas vērotāji domāja, ka Centra partija (“Keskerakond“) paliks opozīcijā un galvaspilsētā pie varas nāks četru partiju koalīcija, kuru visticamāk vadīs sociāldemokrāti. Taču sākās sarunas, kāds ar kādu nav varējis vienoties, un priekšplānā ir iznākusi nacionālkonservatīvā “Tēvzeme” un Centra partija, kurai dažkārt ir izteikti pārmetumi par prokrievismu. Tas ir tā, it kā Latvijā Nacionālā apvienība paziņotu, ka vienosies ar ja ne gluži Rosļikovu, tad ar “Saskaņu”... Taču Igaunijā lietas notiek mazliet citādi, Centra partija ir demonstrējusi visādu pretimnākšanu nacionālkonservatīvajiem un nemaz neko nerunā pretī. Līdz ar to Centra partija un “Isamaa” tagad Tallinā rīko koalīcijas sarunas un pārējie noskatās, kas turpmāk notiks. Un formāli tas arī ir loģiski, jo Centra partija un “Isamaa” vēlēšanās ir ieguvušas visvairāk balsu. Abas partijas nupat ir panākušas vienošanos par jautājumiem, kas saistīti ar izglītības nozari. Cita starpā tās vienojās turpināt pāreju uz izglītību igauņu valodā plānotajā apjomā un palielināt pilsētas atbalstu skolu ēdināšanai. “Isamaa” un Centra partija vienojās, ka pilnīga pāreja uz izglītību igauņu valodā tiks turpināta un tiks veikta likumā noteiktajā termiņā un bez izņēmumiem, sacīja “Isamaa” pārstāve Rīna Solmane, ziņo sabiedriskais medijs ERR. "Vienošanās attiecas uz to, kā mazināt radušās bažas un dot iespējas gan bērniem, gan viņu ģimenēm, gan skolotājiem šajā procesā," sacīja Solmane. Centra partijas pārstāvis Andrejs Kante sacīja, ka tādi pasākumi kā pilnas dienas skola, pieejami digitālie mācību resursi un metodoloģijas un kompetences centra darbs ir jāturpina un, ja nepieciešams, jāpaplašina. "Otrkārt, mēs izveidosim papildu amatus atbalsta speciālistiem un skolotāju palīgiem. Treškārt, mēs izveidosim centrālu mācību materiālu komplektu pilsētas izglītības iestādēm, kas atbalstīs pāreju uz izglītību igauņu valodā," sacīja Kante. Turklāt turpināsies izglītības tīkla modernizēšana, veicot skolu un bērnudārzu renovāciju un būvniecību, un par skolēnu, kā arī skolotāju labklājību rūpēsies, ieguldot līdzekļus fiziskās un garīgās veselības veicināšanā. Pēc Solmanes teiktā, tika panākta vienošanās, ka jaunā valdošā koalīcija izveidos stipendiju fondu Tallinas studentiem, kuri iegūst augstāko izglītību izglītībā un sociālajās zinātnēs un kuri paliks strādāt Tallinā, lai motivētu jauniešus izvēlēties šīs profesijas un darbu Tallinā. Kante kā atsevišķu punktu arī uzsvēra pilsētas palielināto ieguldījumu augstas kvalitātes skolu ēdināšanas nodrošināšanā. "Situācijā, kad ģimenēm ir grūti tikt galā, divas siltas ēdienreizes dienā, kas tiek nodrošinātas skolās, ir ārkārtīgi svarīgas," viņš teica.
