Igaunijā pēc 19. oktobra pašvaldību vēlēšanām vairākās pilsētās jau ir izkristalizējušās nākamās koalīcijas un zināmi pilsētu mēri. Taču galvaspilsētā Tallinā joprojām notiek partiju tirgus un īstas skaidrības pagaidām vēl nav.
Vēlēšanu rezultātu loģika it kā saka priekšā, ka nākamā koalīcija būtu jāveido četrām partijām - “Isamaa” (“Tēvzeme”), sociāldemokrātiem, Labējai partijai un Reformu partijai. Šādā kombinācijā visticamāk par pilsētas mēru varētu palikt līdzšinējais mērs Jevgeņijs Osinovskis. Taču “Isamaa” vēl grib pakacināt situāciju un ir sākusi sarunas ar Centra partiju, kura pēdējos gados ir demonstrējusi klaju prokrievismu.
Projicējot uz Latviju, tas būtu tā, ka Nacionālā apvienība noraidītu visus citus koalīcijas piedāvājumus un ar skubu mestos vienoties kopīgā koalīcijā ar “Stabilitātei!”. Latvijā tas šķistu absurdi un neiespējami, taču Igaunijā ir citi apsvērumi.
“Sociāldemokrāts un Tallinas mērs Jevgeņijs Osinovskis acīmredzot uzskatīja, ka pietiek ar četru partiju sasaukšanu, lai izveidotu četru partiju koalīciju, pēc kuras viņš varētu turpināt pildīt mēra pienākumus,” sacīja “Isamaa” Tallinas rajona priekšsēdētāja Rīna Solmana. Uzstājoties ETV raidījumā "Esimene Studio", Solmana norādīja, ka “Isamaa” un Centra partija 6. novembrī Tallinā sāka koalīcijas sarunas un “Isamaa” izvēlējās Centra partiju, uzklausot savu vēlētāju balsis, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Pēc Solmanas teiktā, priekšlikums par Osinovska ierosināto četru partiju koalīciju “nebija īpaši vilinošs”. Pēc viņas teiktā, pēcvēlēšanu aptaujas parādījušas, ka 70% “Isamaa” vēlētāju devuši priekšroku “Isamaa” un centristu aliansei. "Dati parādīja, ka “Tēvzemes” un Centra partijas aliansei tika pārliecinoši dota priekšroka iepriekš minēto iemeslu dēļ. Pilsētas pārvaldība bieži tiek uztverta kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšana - ja sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami, pilsēta darbojas, tiek atbildēts uz zvaniem, tiek sniegta palīdzība, bērni apmeklē skolu un pulciņus, cilvēki kopumā ir laimīgi. Daudzi mūsu vēlētāji bija neapmierināti ar pilsētas sastrēgumiem, autovadītāju vajāšanu un to, ka cilvēkiem nav naudas pārtikai," paziņoja Solmana. Arī Osinovska piedāvātā četru partiju koalīcija nav bez problēmām - sociāldemokrāti, konservatīvie, labējie un liberāļi vienā kulē, taču par saimnieciskām pilsētas lietām šāds salikums var visnotaļ vienoties, atstājot “aiz borta” Centra partiju. Taču “Isamaa” ir izvēlējusies niknu taktiku un bloķējas kopā ar Centra partiju, kaut arī abas šīs partijas politiskajā spektrā atrodas galēji pretējos stūros.
Arī mierīgie un lēnie igauņu politiķi mēdz mazliet paskandalēties. Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kelvarts un premjerministrs Kristens Mihals visu laiku kaut ko uzkasās viens otram un mēģina iekost. Tagad arī atkal tas pats.
“Ir saprotams, ka premjerministra partijas līderis vēlas atrast veidus, kā uzlabot savu reputāciju, taču ir cieņpilnāki veidi, kā to izdarīt, nekā ar ierakstiem sociālajos medijos vai emocionāliem paziņojumiem valdības preses konferencē,” sacīja Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kelvarts, reaģējot uz Kristena Mihala vairāku dienu uzbrukumiem. "Mūsu politiskajai kultūrai ir jāuzlabojas. Un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tam ir cieņas saglabāšana gan uzvarā, gan sakāvē," Kelvarts rakstīja sociālajos medijos. "Premjerministrs Kristens Mihals, kurš apgalvoja, ka vispār neiejaucas pilsētas lietās, šonedēļ ne tikai publicēja daudzus ierakstus par Tallinu, bet arī veltīja garu runu valdības preses konferencē pašreizējām koalīcijas sarunām galvaspilsētā, vairs ne kā privātpersona vai partijas priekšsēdētājs, bet gan kā premjerministrs," atzīmēja Centra partijas priekšsēdētājs. Pēc Centra partijas līdera teiktā, ir vērts atcerēties arī pagājušo vasaru, kad Reformu partija atzina, ka četru partiju koalīcija Tallinā nedarbojas, un divas reizes vienas nedēļas laikā izdevās pamest koalīciju. "Toreiz sabiedrībai tika sūtīti arī dažādi signāli par plāniem, kurus katrs varēja interpretēt pa savam," savā ierakstā atzīmēja Kelvarts. "Tāpēc cienījamā premjerministra pašreizējā histērija ir diezgan liekulīga," uzskata Centra partijas priekšsēdētājs. "Īpaši ņemot vērā, ka, lai gan valsti pārvalda koalīcija ar reitingu jau zem 13%, kuras politika vēlēšanās saņēma skaidru Igaunijas iedzīvotāju balsu atbalstu, Tallinā pašlaik notiek sarunas starp divām partijām ar vislielāko atbalstu visā Igaunijā, un šāda koalīcija būtu visdemokrātiskākā tautas gribas izpausme," turpināja Kelvarts. Reformu partijas priekšsēdētājs un premjerministrs Kristens Mihals iepriekš bija publicējis skarbus ierakstus, kas galvenokārt bija vērsti pret partiju “Isamaa". Tajos viņš apgalvoja, ka “Tēvzeme “ ir prokrieviska partija, un ieteica partijas priekšsēdētājam Urmasam Reinsalu uzlikt sarkanu zvaigzni uz savas Ziemassvētku eglītes. Tāpat premjerministrs partiju “Isammaa” lamāja par “Provinci”. Mihals paziņoja, ka "Province" arvien vairāk līdzinās EKRE (galēji labēja nacionālistu partija Igaunijā), un sadarbība ar šādu partiju, pēc premjerministra domām, ir problēma valdības līmenī. Valdības preses konferencē 6. novembrī Mihalam izdevās arī sasaistīt attieksmi pret "Provinci" ar izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Tikmēr Lietuvā ir beigusies skandalozā premjerministres Ingas Ruģinienes un tagad jau bijušās ārlietu ministres Doviles Šakalienes savstarpējā apsaukāšanās. Vinnējusi ir Ruģiniene, bet Šakalienei amats ir bijis jāatstāj. Konflikta tēma bija valsts budžets un aizsardzības budžets, taču tā tagad jau ir pagātne.
Taču ir Lietuvā vēl viena traka fronte, kurā valdību veidojošām pragmatiskām reālpolitiķu partijām spiestā kārtā jāsadzīvo ar politikas huligāniem - populistisko “Nemuno Aušra” (“Nemunas ausma”). Te Latvijā nevar atrast analogu, ar ko salīdzināt, jo šīs partijas līderis Remigijs Žemaitatis ir savā retorikā atļāvies ko tādu, kas nav nevienai Latvijas partijai raksturīgi - ir izpaudies antisemītiski. Taču Lietuvas situācija ir tāda, ka bez “Nemunas ausmas” nesanāk koalīcija. Šīs “centriski kreisās, liberālās un kristīgās” partijas pārstāvis Ignots Adomavičs vienu nedēļu pabija kultūras ministra krēslā, bet oktobra sākumā bija spiests atkāpties pēc tam, kad sākās plaši kultūras darbinieku protesti pret viņu.
Lietuvas raidorganizācijas “ltr.lt” avoti partijās ir pauduši, ka par kandidāti uz kultūras ministres posteni tiks izvirzīta Vaida Aleknavičiene. Savukārt “tv3.lt” prognozē, ka par jauno aizsardzības ministru varētu kļūt Roberts Kauņa, kurš piektdien tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu.
Tikmēr nebeidzas problēmas uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lai gan piektdienas rītā Linavas transporta asociācija paziņoja, ka ir saņēmusi signālus, ka Baltkrievija varētu atļaut kravas automašīnām iebraukt Lietuvā caur Šalčininku robežpunktu, šķiet, ka pagaidām nav panākts nekāds izrāviens. Kā pēc Nacionālās drošības komisijas sanāksmes paziņoja premjerministra padomnieks Igns Dobrovoļskis, Baltkrievija pagaidām neļauj kravas automašīnām iebraukt Lietuvā. "Mēs vēlamies, lai kravas automašīnas atgrieztos mūsu valstī, taču robeža joprojām ir slēgta. Mēs runājam tikai par evakuācijas koridoru mūsu kravas automašīnu atgriešanai; šis priekšlikums ir nodots Baltkrievijai, lai mēs varētu atgriezt savus transportlīdzekļus," piektdien žurnālistiem sacīja Dobrovoļskis. Viņš precizēja, ka, saskaņā ar valdības datiem, Baltkrievijā joprojām atrodas aptuveni 1000 Lietuvā reģistrētu kravas automašīnu, no kurām aptuveni 400 ir novietotas Šalčininku robežpunktā (Baltkrievijas pusē).
"Mēs ļausim mūsu kravas automašīnām atgriezties, taču Baltkrievijas puse šo procesu bloķē," skaidroja padomnieks.
Problēma sākās, kad Lietuva no savas puses paziņoja par robežas slēgšanu sakarā ar liela skaita gaisa balonu lidošanu no Baltkrievijas teritorijas uz Lietuvu. Lietuvā vairākas reizes nācās apturēt lidostu darbību Viļņā un Kauņā.
Baltkrievijas varas uzurpators Aleksandrs Lukašenko, tiekoties ar darbaļaudīm kādā noliktavā pie Vitebskas, pusstundu no vietas Baltkrievijas televīzijas raidījumam klāstīja savu teoriju par notiekošo. “Es atvainotos Lietuvai, ja man būtu par ko atvainoties, taču man nav par ko atvainoties. Notiek izmeklēšana.” Pēc Lukašenko domām, tie ir bijuši lietuvieši, kas nopirkuši no baltkrieviem cigaretes, un pēc tam tās piesējuši pie baloniem un laiduši pāri robežai uz Lietuvu.
