Valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam un ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram vienots skats uz to, ka tā dēvētās zāģbaļķu vai kokrūpnieku lietas pamatā ir slikta valsts kapitālsabiedrības pārvaldība, taču atšķiras formulējumi par zaudējumiem.
Valsts kontroliera un ģenerālprokurora tandēms informācijas sniegšanā sabiedrībai paver iespēju izvērtēt divu ietekmīgu varas iestāžu skatu uz vienu un to pašu jautājumu - bija vai nebija likumīgs 2023. gada 19. decembrī valdībā lemtais saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām un kādi konkrēti zaudējumi valstij nodarīti.
A. Meisters atklāja, ka kokrūpnieku kriminālprocesā galvenais pierādījums būšot tieši Valsts kontroles revīzijā konstatētais, jo tajā minētie secinājumi ir “iznīcinoši”. Prokurors min, ka zaudējumi mērāmi ap 50 miljoniem eiro. VK departamenta direktors un atbildīgais par revīzijas ziņojumu, kurš saucas “Nepieciešami uzlabojumi AS “Latvijas valsts meži” pārvaldībā”, Oskars Erdmanis tur norāda, ka “pieņemtie lēmumi ir radījuši desmitos miljonu euro mērāmu ieņēmumu samazinājumu AS “Latvijas valsts meži””. Preses konferencē vēl viņš lietoja izteikumus “zaudējumus radoša rīcība”. Par tiešiem konstatētiem, konkrēti aprēķinātiem zaudējumiem nekur netiek minēts. Zaudējumi parasti ir konkrēti, bet “zaudējumus radoša rīcība” ir vispārīgs darbību raksturojošs lielums.
Korčagins: “Jādomā par citu pārvaldības modeli”
“Šis Valsts kontroles (VK) ziņojums ir jau kārtējais, kas apliecina, ka mūsu valstī ir problēmas ar kapitālsabiedrību un lielo kapitālsabiedrību pārvaldību. To mēs redzam arī citās jomās - gan satiksmes, gan kultūras jomā. Un šis revīzijas ziņojums ir kārtējais apliecinājums tam, ka ministrijas, iespējams, nav tas labākais un kapacitātes ziņā stiprākais risinājums, kā pārvaldīt mums tik būtiskus valsts aktīvus,” preses konferencē par VK revīziju, kurā vērtēta AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldība un arī 2023. gada valdības lēmums par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, sacīja valsts kontrolieris E. Korčagins.
“Īstermiņa risinājums ir stiprināt kapacitāti, bet ilgtermiņā es gribu aicināt spriest par to, vai mums nav konceptuāli jādomā par citu pārvaldības modeli. Lai mēs nerunātu vairs par tādiem ziņojumiem, kur mēs redzam būtiskas pārvaldības problēmas.
Otra lieta, ko iezīmē šis ziņojums un kas būtu pamats diskusijai, ir par to, kādus jautājumus lemj un par kādiem jautājumiem pieņem lēmumus Ministru kabinets (MK). Ja runa ir par politikas īstenošanas jautājumiem, ja runa ir par kādām stratēģiskām izšķiršanās lietām, tad ir pamatoti un pat vajadzīgi, ka MK pieņem lēmumus. Ja savukārt, kā ir šajā gadījumā, kad MK lemj par tādiem jautājumiem, kas ir uzņēmuma operatīvās saimnieciskās darbības jautājumi, kas ir jārisina līgumattiecību ietvaros, tad tas nav MK lemjams jautājums un tas ir katra uzņēmuma valdes vai citā gadījumā padomes līmenī izlemjama lieta. Ja jau uzņēmuma līmenī šķiet, ka kāds lēmums nav pareizs vai ka tā nevajadzētu rīkoties, tad es varu aicināt šo uzņēmumus un tos pārraugošās institūcijas nemēģināt šos jautājumus nest uz valdību un tādējādi iegūt indulgences vienas vai otras rīcības veikšanai,” pauda valsts kontrolieris.
Būtiski atzīmēt, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta 14. punkts paredz, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Tādējādi veidojas pretruna starp likumu un VK viedokli, ka lēmuma pieņemšana nepamatoti virzīta uz valdību nepamatoti.
Esot sniegts atbalsts nevis nozarei, bet uzņēmumiem
E. Korčagins skaidroja: “Es pieminēšu vien dažas lietas, kas šeit bija un kas nebija. Šeit noteikti nebija atbalsts nozarei, bet konkrētiem uzņēmumiem. Šeit noteikti mēs nerunājam par krīzi - ne nozarē, ne konkrētajos uzņēmumos. Bet mēs pilnīgi noteikti runājam par ieņēmumu samazinājumu un zaudējumus radošu rīcību uzņēmumam LVM. Laiku pa laikam no dažādiem sabiedrības pārstāvjiem izskan pieļāvumi, dažādas interpretācijas par to, ko VK saka vai nesaka vai kāds ir vai nav VK viedoklis. Es varu tikai aicināt sekot līdzi tam, ko nosaka likums - ka VK savu viedokli izsaka caur revīziju ziņojumiem - caur tādiem ziņojumiem, kas ir izdiskutēti, faktoloģiski pārbaudīti un publicēti likumā noteiktajā kārtībā. Un ir absolūti nepieļaujama tāda situācija, kā bija gluži nesen, kad parādījās publiskoti vēl nepārbaudīti, vēl neizdiskutēti ziņojuma projekti. Es neredzu, ka no tā kādam ir ieguvums - ne sabiedrībai, ne iedzīvotājiem, ne lēmumu pieņēmējiem, nekam,” uzsvēra E. Korčagins.
“Latvijas valsts meži” neesot guvuši 49,4 miljonus
Komentējot ziņojumu par LVM pārraudzību, VK padomes loceklis, VK Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis LVM saimniecību raksturoja kā ļoti lielu, visas Latvijas tautas vērtību. “Gandrīz puse no mežiem ir valsts īpašumā. 1,27 miljardi ir šī vērtība, no kā katru gadu Latvijas budžetā būtu jāsaņem adekvāts dividenžu apjoms, un LVM ir viens no lielākajiem dividenžu maksātājiem.
Neskatoties uz to, šī pārraudzība pār kapitālsabiedrību VK ieskatā gan no ZM puses, gan no LVM padomes puses nav nodrošināta tāda, kas atbilstu normatīvo aktu prasībām un sniegtu maksimālo atdevi valsts budžetā. Divas būtiskas summas caur finanšu prizmu, ko es gribētu norādīt, ir apmēram 130 miljoni eiro, kurus jau šodien ir iespējams iemaksāt valsts budžetā, jo šī summa nav nepieciešama ne LVM saimnieciskajai darbībai, ne attīstībai, ne nākamo periodu nodokļu segumam. Līdz ar to tie vienkārši kā nesadalītā peļņa stāv LVM kontā. Otra summa ir šis ieņēmumu samazinājums 49,4 miljonu eiro apmērā, kas radās kā cenu starpība starp to cenu, par kādu LVM atklātā izsolē, pašiem uzņēmumiem solot, bija pārdevusi zāģbaļķus, un to cenu, ko ZM rosinātā, MK un akcionāru sapulces atbalstītā un LVM valdes īstenotā lēmuma ietekmē LVM nav guvuši. VK ieskatā tā ir vērtējama kā zaudējumus radoša rīcība,” uzsvēra Oskars Erdmanis.
Par mežu nozares politikas plānošanu VK departamenta direktors sacīja, ka ZM ir uzdevums nodrošināt meža nozares politikas plānošanu. “Tas ir ļoti būtisks jautājums LVM attīstībai, tas ir ļoti būtisks jautājums sabiedrībai. Diemžēl jau piecus gadus mežu nozare darbojas bez ilgtermiņa mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Šādos apstākļos ir ļoti saprotama gan citu nozaru, gan citu organizāciju reakcija, jo ZM, neizdiskutējot šos jautājumus, virza normatīvo aktu projektus - lai palielinātu cērtamās platības un samazinātu cērtamo koku vecumu. Jāsaka, šis jautājums nav tikai vienas ZM kompetencē, un nepieciešams atbalsts arī no citām ministrijām, bet šis jautājums nevar palikt nerisināts, kā tas ilgstoši diemžēl ir noticis,” pauda VK amatpersona.
Armīns Meisters: VK secinājumi ir “iznīcinoši”
Ģenerālprokurors A. Meisters sacīja, ka “šī nav pirmā reize, kad Ģenerālprokuratūra sadarbojas ar VK, bet šī ir pirmā reize, kad prokuratūra ar savu pārbaudes rezultātu ir nākusi klajā, pirms VK ir pabeigusi savu revīzijas atzinumu”.
“VK un prokuratūras uzdevumi un mērķi ir nemainīgi - mēs rūpējamies par valsts interesēm, par likumu ievērošanu valstī. VK atzinums novērš jebkādas saprātīgas šaubas, ka notikumi, kas publiski nāca klājā pagājušā gada novembrī, nav tikai prokuratūras vai VK vienpusējs skatījums - kāds tiesisks atbalsts tika vai netika sniegts kokrūpniekiem, kad ZM rosināja, aktīvi virzīja un aizstāvēja savu viedokli, ka kokrūpniecības nozarē ir krīze un steidzami ir nepieciešams valsts atbalsts.
VK revīzijas secinājumi, manuprāt ir iznīcinoši un skaidri iezīmē to, ka šis atbalsts nebija ne tiesisks, ne vajadzīgs," pauda Meisters.
Prokuratūras rīcībā esot vēl divi instrumenti, kuru izmantošana tiek vērtēta, - panākt valdības lēmumu atcelšanu un vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzību.
"Viens ir vērsties MK ar reaģēšanas līdzekli, lai nu jau pilnīgi skaidri prettiesiskie MK lēmumi tiktu atcelti. Proti, tie šobrīd vēl ir spēkā. Tā tam tiesiskā valstī nevajadzētu būt, ja ir konstatēts, ka MK lēmumus ir pieņēmis uz nepatiesas informācijas pamata un nav bijis nekāda pamata sniegt šo atbalstu kokrūpniekiem. Otrs, vēl iegūstot papildu informāciju un izvērtējot visas tiesas perspektīvas, veids, kā prokuratūra var iestāties valsts interesēs un panākt zaudējumu atlīdzību, ir vērsties ar prasības pieteikumu tiesā. Šādu iespēju mēs neizslēdzam. Ja prokurors saskatīs šādu iespēju - zaudējumus piedzīt arī ar prasību tiesā - prokuratūra to izmantos," teica Armīns Meisters.
Ģenerālprokurors uzskata, ka VK revīzija parāda, ka valsts mežu apsaimniekošana Latvijā neatbilst "nekādiem saimnieciskas darbības pamata principiem".
Termini esot atbilstoši iestādes standartiem
Preses konferencē “nra.lv” vaicāja E. Korčaginam par to, ka valdībā šis dokuments par atbalsta sniegšanu nozarei ir izgājis cauri, Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, Finanšu ministrija nav iebildusi - vai ir pamats domāt, ka pastāv vēl virkne līdzīgu lēmumu, un jātaisa revīzija par pārējiem valdības pieņemtajiem lēmumiem?
E. Korčagins skaidroja: “Katra revīzija ir veltīta konkrētam jautājumam, mēs neskatāmies pa labi, pa kreisi arī citas jomas. Ja mēs citu revīziju ietvaros redzēsim, ka šāda veida jautājumi ir risināti, iespējams, neatbilstošā veidā, mēs, protams, tos detalizēti izvērtēsim, bet es domāju, ka šis VK ziņojums ir ar labu “ceļa karti” turpmāko lēmumu pieņemšanai. Valdība nesen lēma par atbalsta sniegšanu uzņēmumam “airBaltic”, un šeit arī viena no lietām, kur VK vērsa uzmanību valdībā, kad tika gatavots šis lēmums. Bija tā, ka informācija, uz kuru balstoties valdība tika aicināta pieņemt lēmumu, bija nepilnīga un tad informatīvais ziņojums tika papildināts ar situācijas plašāku izvērtējumu, lai valdība var pieņemt pilnvērtīgu lēmumu,” atbildēja valsts kontrolieris.
Vaicājām par atšķirībām VK un prokuratūras formulējumos par zaudējumiem, jo teorētiski jau par sakāpinātajām cenām klienti no LVM varēja zāģbaļķus arī nepirkt. E. Korčagins atbildēja: “Tas ir vienkārši - salīdzinot, kādas cenas bija iepriekš un kā tās tika izmainītas. Ja šie līgumi tiktu izpildīti atbilstīgi iepriekš nolīgtajām cenām, tad starpība būtu 49,4 miljoni. Atšķirības formulējumos ir tāpēc, ka katra iestāde vadās pēc saviem standartiem, skatās uz saviem pantiem un jautājumiem. Piemēram, lietderības revīzija vai atbilstības revīzija VK liek skatīties uz noteiktiem standartiem un noteiktā veidā šos jautājumus izvērtēt.”
Runājot par jautājumu, kā varēja būt tā, ka valdības lēmums, kurš no Tieslietu ministrijas puses bijis akceptēts un arī Finanšu ministrija tam nav iebildusi, bet tagad tiek atzīts par nesaimniecisku un valstij zaudējumus nesošu, E. Korčagins skaidroja, ka dokumentu aprite un to apstiprināšanas kārtība valdībā nav VK jautājums, savukārt ģenerālprokurors A. Meisters sarunā ar “nra.lv” skaidroja, ka prokuratūra veic pārbaudi, pamatojoties uz konkrētiem iesniegumiem un ziņojumiem par iespējamām nelikumībām par konkrēto iespējamo noziedzīgo nodarījumu faktu, nevis par vispārīgiem valsts pārvaldes jautājumiem.
