Pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Latvijas iedzīvotāji aktīvi ziņoja par medikamentu blakusparādībām, bet tagad ziņojumu skaits būtiski samazinājies, norāda Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs.
Vairāk nekā trīsdesmit diagnozēm no kompensējamo zāļu saraksta jau pēc dažiem mēnešiem būs paaugstināts kompensācijas apmērs. Medikamentiem, kuriem noteikts 50 procentu kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75 procentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā.
Veselības ministrija ieplānojusi reformēt Nacionālo veselības dienestu, sadalot tā pārziņā esošās funkcijas – veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un digitālos jautājumus, apstiprina veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Tā kā Latvijā pēc Covid-19 pandēmijas nereti veidojas medikamentu trūkums un pagājušajā gadā šādu gadījumu skaits jau pārsniedza vairākus simtus, tagad Latvijā varēs ievest citam tirgum paredzētas zāles bez īpašas saskaņošanas.
Veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros varēs saņemt neatkarīgi no veiktajām iemaksām līdz pat 2025. gada beigām, šādu lēmumu pieņēmusi Saeima.
Politiķi pašlaik neredz iespēju simt procentu apmērā apmaksāt slimības lapas Latvijas nodokļu maksātājiem, jo tie ir lieli papildu izdevumi. Ironiski, iniciatīva, par ko parakstījušies vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, uzjundījusi diskusiju – cik gan ļoti Latvijā darba ņēmēji ir negodprātīgi un kā vajadzētu ierobežot slimības lapu izmaksu un apmēru.
Jau vairāk nekā pusgadu politiķi un ierēdņi nespēj vienoties, kā palīdzēt pusaudžiem, kuri lieto apreibinošas vielas un kuriem iestājusies atkarību. Palīdzība, kas tiek sniegta bērniem, ir sadrumstalota, un gadījumos, ja pusaudzis jau regulāri lieto apreibinošas vielas un nonāk slimnīcā ar smagu intoksikāciju, viņam tālāka sociālā rehabilitācija īsti nav pieejama.
Pēc asām debatēm ārstu vidū un arī sabiedrībā veselības ministrs Hosams Abu Meri iesniedzis Saeimā iniciatīvu mainīt Pacientu tiesību likumu, nosakot, ka saziņa ārstniecības iestādēs notiek tikai valsts valodā.
Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par zemāku pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem jau četrus gadus “guļ” Saeimas komisiju plauktos, un ik pa brīdim šis jautājums tiek izcelts, bet diemžēl bez tālākas virzības.
Puse Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka nav devušies uz valsts apmaksātajām onkoloģisko slimību skrīninga pārbaudēm, liecina iedzīvotāju aptaujas dati, pierādot, ka izpratne par šīm veselības pārbaudēm neuzlabojas.
Lai arī epidemiologi Latvijas situāciju vērtē kā labvēlīgu – pērn apstiprināts tikai viens ievests masalu gadījums bērnam, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra brīdinājumi ir nopietni. Gada laikā Eiropā ziņots par tūkstošiem masalu saslimšanas gadījumu, turklāt desmit gadījumos pacienti no masalām miruši.
Veselības aprūpes finansēšanas likums un tā normas, kas attiecas uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu, ir viscietākais rieksts, kas pieredzēts politiskajā darba kārtībā.
Latvijā valsts apmaksātas ērču vakcīnas joprojām pieejamas tikai bērniem, kuru deklarētā dzīves vieta ir viena no tā sauktajām endēmiskajām teritorijām. Tie ir novadi, kur pēdējo gadu laikā visvairāk cilvēku saslimuši ar ērču encefalītu.
Lai arī Veselības aprūpes finansēšanas likums joprojām paredz pienākumu maksāt veselības nodokli viena procenta apmērā no darba algas, valsts obligātā veselības apdrošināšana Latvijā nav ieviesta.
Veselības ministrija traumatoloģijas un ortopēdijas nozarē paredzējusi izveidot metodisko centru, lai noteiktu kritērijus kvalitatīvai pakalpojuma sniegšanai. Pašlaik situācijā, kad Latvijā trūkst resursu veselības nozarē, traumatoloģijas pakalpojumus sniedz pārāk daudzās slimnīcās, turklāt līdz šim nav bijis vienotu kritēriju, lai visās vietās, kur ir traumatoloģijas nodaļas, pakalpojumu sniegtu vienādi augstā līmenī.
Latvija citām Eiropas un pasaules valstīm ir ziedojusi jau vairāk nekā divus miljonus Covid-19 vakcīnu devu. Kopējās izmaksas jau pārsniegušas 41 miljonu eiro. Lai arī vēl pirms neilga laika Latvija “kāvās”, lai iegūtu pēc iespējas vairāk vakcīnu, tagad tās nav īsti kur likt. Covid-19 infekcija iekļauta sezonālo slimību sarakstā, pret kuru epidemiologi iesaka vakcinēties riska grupām, taču diemžēl vakcinācijas process nav pārāk aktīvs. Viena no iespējām patukšot Covid-19 vakcīnu krājumus ir tos ziedot citām valstīm, kurām acīmredzot to pietrūkst.
Netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi, tā Stradiņa slimnīcas vadība pamato lēmumu pārtraukt būvniecības līgumu ar uzņēmumu “Velve”.
Latvijā pacientiem ir pieejama tikai trešā daļa jaunāko medikamentu vēža ārstēšanai, kas mūsu valsti ierindo pirmspēdējā vietā Eiropā. Pēdējā vietā ir Malta, kur netiek kompensēts neviens no pētījumā analizētajiem jaunākajiem medikamentiem onkoloģijā.
Latvijas Diabēta asociācija iesniegusi Saeimā kolektīvo iesniegumu, ko platformā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāju paraksti savākti diezgan īsā laika posmā, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav vienaldzīgi pret diabēta pacientu aktuālajām problēmām.
Latvijā sezonālā vakcinācija norit gan pret Covid-19, gan gripu. Lai arī senioriem valsts pilnībā apmaksā šīs vakcīnas, jaunākie dati rāda, ka pret Covid-19 vakcīnu saņēmuši vien pieci procenti senioru, bet pret gripu – tikai 15 procenti.
Latvijā zāļu cenas pašlaik ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, jo kompensējamām un nekompensējamām zālēm tiek piemēroti atšķirīgi lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, Latvijā ir lielāka pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm, kā arī kopumā zāļu kompensācijai atvēlētais finansējums Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, kas ietekmē ne tikai zāļu pieejamību, bet arī kopējo cenu medikamentiem.
Latvijā izsludināta gripas epidēmija. Pieaugot gripas izplatībai un intensitātei, ar Covid-19 saslimušo skaits mazinās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.
