Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija novēlēja Sociālo un darba lietu komisijai painteresēties par rezultātiem, kādus devusi medikamentiem uzlikto uzcenojumu grozīšana un tajā skaitā recepšu zaļu izsniegšanas atsevišķās apmaksas ieviešana.
Iniciatīva “Atzelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm” dažu dienu laikā savāca tik daudz parakstu, ka ar tiem pietika šīs prasības iesniegšanai Saeimā. Vakar, 22. janvārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņēma zināšanai gan šo parakstu apliecināto sabiedrības noskaņojumu, gan Veselības ministrijas argumentus par jaunā maksājuma parādīšanos, gan to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā medikamentu cenu reforma apspriesta pirms tās izdarīšanas un tiks apspriesta atkal, tiklīdz būs pieejami ticami, nostabilizējušos situāciju raksturojoši dati par reformas ietekmi uz faktiskajām zāļu cenām. Iniciatīvas formulētājs Raimonds Grīniņš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē neparādījās, lai gan komisijas personāls pirms komisijas sēdes veltījis vairākas dienas, lai ar iniciatīvas autoru sazinātos un nokārtotu nepieciešamās formalitātes viņa ielaišanai apsargātajā Saeimas komisiju ēkā.
Nepilnais mēnesis kopš recepšu medikamentu cenu noteikšanas noteikumu grozīšanas tajā sadaļā, ko Latvijas valsts vispār var ietekmēt, no reformas radītāju viedokļa viņu plānus esot apstiprinājis. No aptuveni septiņiem tūkstošiem medikamentu, kādus ārsti Latvijā vispār drīkst izrakstīt saviem pacientiem, vismaz trijiem tūkstošiem medikamentu gala cenas esot zemākas nekā tad, kad šo cenu noteica pēc iepriekšējās kārtības.
Turklāt cenu pazeminājums manīts jau tagad, kad vēl turpinās pārejas periods, kad aptiekas iztirgo zāles, kuras no vairumtirgotājiem pirkušas par cenām, kas aprēķinātas pēc vecajiem noteikumiem. Noteikumu maiņas būtība ir tāda, ka agrāk vairumtirgotāji savu starpniecības piecenojumu noteikuši procentos no cenām, par kādām viņi zāles pirkuši no ražotājiem vai no augstāka līmeņa starpniekiem, bet tagad valsts atļāvusi piecenot 50 eirocentus par katru zāļu iepakojumu neatkarīgi no tā, vai šajā iepakojumā zāles par, sacīsim, 1,50 eiro, vai par 150 eiro, vai par 1 500 eiro utt.
Ar piecenojumu procentos pirkto zāļu krājumiem tūlīt būtu pilnīgi jāizbeidzas un reformas rezultātiem jāapstiprinās visā to krāšņumā. Tā deputātiem stāstīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (attēlā).
Attiecības starp medikamentu vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem nav zāļu pircēju redzes lokā un nekādu atbildes reakciju izraisīt nevar. Turpretī acīm redzams pirkumu čekos ir 75 eirocentu maksājums virs zāļu cenas par zāļu izsniegšanu. Tātad valsts iejaukusies zāļu cenu noteikšanas kārtībā arī mazumtirdzniecības posmā. A. Uršuļska skaidrojums tāds, ka šis maksājums no pircēju viedokļa pieaudzis par 4 eirocentiem, jo arī iepriekš maksājums figurējis zāļu gala cenas noteikšanā starp visiem citiem izdevumu posteņiem, kuri jāpieliek zaļu vairumtirdzniecības cenām, lai nosegtu aptieku uzturēšanas izdevumus. No A. Uršuļska atbildēm nekļuva skaidrs, kāpēc ieviesta tieši šāda cilvēku tracināšana. Ja uzdevums būtu publiski pamatot mazumtirdzniecības piecenojumu pamatotību, tad aptieku čekos vajadzētu uzrādīt arī to, kāda daļa no zāļu gala cenām sedz aptieku izdevumus par siltumu, elektrību un ēkā veicamiem remontdarbiem.
Saprotama ir Latvijas Farmaceitu biedrības prezidentes Daces Ķikutes (attēlā) nožēla, ka recepšu zāļu maksas apkalpošanas ieviešana ir ļoti konfrontējoša un vairums iedzīvotāju to uztver kā “lielāko ļaunumu”, vainojot tajā tieši farmaceitus. Tagad sanāk tā, ka maksa par medikamentu pārdošanas procesā ietilpstošo recepšu apstrādi jānovirza aptieku darbinieku algu celšanai tāpēc, lai farmaceiti paliktu strādāt aptiekās par spīti nepatikšanām, kādas izraisījusi recepšu apstrādes maksas afišēšana.
Sarunā ar “Neatkarīgo” D. Ķikute norādīja uz vēl vairākiem citiem apstākļiem, kas apgrūtina farmaceitu darbu. Nevis samazinās, bet šogad atkal pieaugusi farmaceitu darba slodze, ievadot e-recepšu sistēmā informāciju no papīra receptēm, kuru kļūst vairāk. Ir gadījumi, kad ārsts spiests izrakstīt papīra recepti, jo e-receptes sistēma nestrādā; ir vecie ārsti, kas neprot apieties ar e-recepti (ticēsim, ka ārstēt viņi prot); ir e-receptes pārsvarā neizmantojoši psihiatri un ginekologi, kuru pulku kā recepšu izrakstītājas tagad papildinājušas vecmātes. Gala secinājums tāds, ka par recepšu apstrādi jāpiemaksā, lai aptiekās kāds strādātu un pacienti vispār tiktu pie zālēm.
Par komplimentu reformai jāuzskata nīgrums, ar kādu reformu raksturoja zāļu lieltirgotājus pārstāvošās Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča: “Neredzam reforma mērķu piepildījumu - lētākas zāles."
Reformas dēļ kļuvuši dārgāki vislētākie medikamenti. A. Uršuļskis pret to neiebilda, bet skaidroja, ka piemaksas procentu aizvietošana ar fiksētu 75 eirocentu maksājumu noteikti padarījusi dārgākas zāles cenā līdz 3 eiro un noteikti lētākas zāles cenā virs 5 eiro par iepakojumu. Tiktāl viss būtu labi. Pirmkārt, cik nu vairs Latvijā zāļu, kas maksā līdz 3 eiro par iepakojumu?! Ja tādu zāļu gandrīz nav, tad gandrīz nav arī zāļu sadārdzinājuma. Otrkārt, labāk taču būt tik veselam, ka var retu reizi iztikt ar zālēm par cenu 3+0,75 eiro, nevis tik slimam, ka jāpērk zāles par 10+0,75 eiro kaut vai tikai reizi mēnesī. 3+0,75 eiro tik un tā ir daudz mazāk par 7, 8 vai 9 eiro, cik dārgās zāles maksās pēc jaunās kārtības. A. Uršuļskis uzsvēra, ka galvenie labuma guvēji no reformas ir tie, kuriem jāārstē hroniskas kaites ar dārgām zālēm.
Loģiskais, pieņemamais, neizbēgamais princips, ka veselais maksā par slimo, zāļu cenu veidošanas reformā izpaužas tā, ka tagad no recepšu medikamentiem neiegūto peļņu medicīnas preču vairumtirgotāji un mazumtirgotāju kompensē, ceļot bezrecepšu preču cenas. To teicās pamanījuši vairāki Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.
Citiem vārdiem sakot, valsts atradusi veidu, kā samazināt savus izdevumus par kompensācijām recepšu medikamentu lietotājiem uz mazāk slimo rēķina, kuri pagaidām iztiek, reizi pa reizei lietojot bezrecepšu pretsāpju līdzekli, komisijas sēdē pieminēto “Ibuprofen”. Ja lieta nopietnāka, piemēram, ar galvassāpēm, tad jāiet pie ārsta un jādabū A. Ursuļska pieminētās migrēnas zāles “Cinie”, kas decembrī maksājušas 32 eiro, turpretī tagad to cena esot vidēji 15 eiro, ieskaitot 75 eirocentu piemaksu farmaceitam.
Maksājumu pārkārtošanas tālākās sekas izgaismoja sagadīšanās, ka tieši pirms Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes notika demogrāfiskajām problēmām veltīta Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Deputāti jautāja Labklājības ministrijas darbiniekiem, cik liels bērnu piedzimšanas un uzturēšanas pabalstu palielinājums segtu reālo dzīves dārdzība pieaugumu. Šādi aprēķini tika deputātiem atrādīti, bet tie tagad jau novecojuši. Kamēr viena ministrija rēķina izdevumu pieaugumu, tikmēr cita ministrija šo pieaugumu palielina. Tajā labākajā gadījumā, kad grūtniecība nav slimība un dārgu ārstēšanu neprasa, tā tomēr liek grūtnieces un jaundzimušā vajadzībām iegādāties preces, kādas mēdz tirgot aptiekās. Tātad vietās, kur to vien gaida, lai noplēstu deviņas ādas (cenas) cilvēkiem, kuri aptiekās iegriezušies aiz gara laika un naudas pārpilnības, nevis ārstu izrakstīto recepšu apliecināto slimību spiesti. Arī tāpēc dzimstība samazinās, ka cilvēki nevēlas, lai uz viņiem raugās kā uz muļķiem, kas paši uzprasījušies uz finansiālām nepatikšanām.
