Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu ir ieguldījuši uztura bagātinātājos, kas paredzēti sievietēm. Lai gan nav pierādīts, ka vitamīni palīdzētu hormonālām problēmām, daudzi cilvēki uzskata, ka šie uztura bagātinātāji palīdz, tajā pašā laikā mediķi un zinātnieki tos asi kritizē, vēsta Zviedrijas sabiedriskās televīzijas raidorganizācija SVT savā interneta portālā "svt.se".
Helēna Koppa Kallnere ir vecākā pasniedzēja un asociētā profesore Karolinska institūtā, ginekoloģijas un dzemdniecības konsultante “Danderyd” slimnīcā un viena no Zviedrijas vadošajiem ekspertiem hormonālajā ārstēšanā. Pēdējos gados viņa novērojusi pieaugošu interesi par "hormonālo nelīdzsvarotību". "Tas patiešām ir kļuvis par jēdzienu," viņa sacīja
Tajā pašā laikā pieaug arī interese par veselību un uztura bagātinātājiem. Saskaņā ar jauniem nozares organizācijas "Swedish Self-Care" datiem, zviedri 2024. gadā iegādājās vitamīnus un minerālvielas par vairāk nekā 3,7 miljardiem Zviedrijas kronu (aptuveni 339 958 886 eiro). 2020. gadā attiecīgais skaitlis bija 3,1 miljards Zviedrijas kronu (aptuveni 284 830 418 eiro).
Veikalos ir parādījušies arvien vairāk produktu, kas palīdz hormonālajai nelīdzsvarotībai, stāvoklim, kas, kā tiek apgalvots, izraisa PMS (premenstruālais sindroms), nogurumu un menstruāciju krampjus. Vairākās aptieku ķēdēs, ar kurām SVT runāja, piedevu pārdošana ir palielinājusies. Piemēram, "Apoteket" tas ir aptuveni 34 procentu pieaugums četru gadu laikā.
Bet vairāki ārsti ar lielu pieredzi sieviešu veselības aprūpē kritiski vērtē gan hormonālās nelīdzsvarotības jēdzienu, gan uztura bagātinātājus. Viņi uzskata, piemēram, ka PMS nav saistīts ar pārāk augstu vai zemu hormona līmeni. Drīzāk tas ir par to, kā smadzenes saņem signālus.
Pēc ārstes H. Koppas Kallneres domām, nav zinātniska pamata tam, ka uztura bagātinātāji varētu ietekmēt šos simptomus. "Esošie pētījumi nav spējuši pierādīt, ka tam ir ietekme," viņa sacīja.
"Holistisks" ir viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem kas cita starpā pārdod uztura bagātinātājus. Uzņēmums nevēlas piedalīties ierakstītā intervijā, bet e-pastā raksta, ka viņi neveic nekādas medicīniskas diagnozes.
"Mēs izmantojam terminu "hormonālā nelīdzsvarotība", lai aprakstītu hormonālā līmeņa izmaiņas, kas var ietekmēt labsajūtu," norādīja uzņēmums.
Arī uzņēmums "Källa" pārdod uztura bagātinātājus, ar kuriem paredzēts palīdzēt, piemēram, PMS. Tomēr viņi uzskata, ka nepārdod uztura bagātinātājus hormonālajai nelīdzsvarotībai, tajā pašā laikā šis termins bieži parādās uzņēmuma reklāmā.
"Ja sociālo mediju funkciju ar klienta stāstu šajā ziņā var uztvert kā apšaubāmu, mums tas būs jālabo," uzņēmums raksta e-pastā.
Uztura bagātinātāji Zviedrijā tiek ieteikti vien dažām cilvēku grupām, tomēr šajā valstī papildu vitamīnus un minerālvielas lieto daudzi ļaudis. Piemēram, SVT intervētā Monika Džounsa Nukopinga katru mēnesi tērē tūkstošiem kronu vitamīniem. "Es pietiekami neuzticos pārtikas nozarei," saka Monika, kura tērē līdz 2000 Zviedrijas kronu (aptuveni 183,76 eiro) mēnesī dažādiem vitamīniem un minerālvielām.
Saskaņā ar Nacionālās pārtikas aģentūras datiem, uztura bagātinātāji ir nepieciešami tikai atsevišķām cilvēku grupām. Tās ietver grūtnieces, mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un vegānus. Bet plašām tautas masām, lai iegūtu nepieciešamās barības vielas, pietiek ar daudzveidīgu uzturu,
Tomēr Zviedrijā daudzi cilvēki joprojām izvēlas iegādāties vitamīnus un minerālvielas. Saskaņā ar jaunajiem nozares organizācijas "Swedish Self-Care" datiem, vidējais patērētājs Zviedrijā 2024. gadā uztura bagātinātājiem iztērēja 31 eiro, kas atbilst aptuveni 340 Zviedrijas kronu.
Martins Bergo ir Karolinska institūta vicekanclera vietnieks, molekulārās medicīnas profesors un ir pētījis uztura bagātinātājus. Pēc viņa teiktā, uztura trūkumi Zviedrijā ir reti.
Katru gadu Zviedrijā uztura bagātinātāji tiek pārdoti par miljardiem. Reklāmās bieži tiek apgalvots, ka tiem ir pierādīta ietekme, taču ārsti un pētnieki to noraida. "Ja jūs paskatāties uz visiem veiktajiem pētījumiem, koncepcija sabrūk," sacīja M. Bergo.
Uztura bagātinātāji ir koncentrēti vitamīni un minerālvielas, un tie tiek klasificēti kā pārtikas produkti. Ir garš saraksts ar veselīguma norādēm, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija, un uzņēmumiem tas jāievēro, aprakstot savus produktus.
"Aiz katras veselīguma norādes ir zinātnisks atbalsts, piemēram, ka B6 vitamīns ir nepieciešams, lai hormoni darbotos. Bet tas nenozīmē, ka papildu daudzumam šīs vielas ir kāds bonusa efekts," norādīja M. Bergo.
"Apgalvojums, ka B6 ir svarīgs hormonālajai aktivitātei, atbilst patiesībai. Un tas nāk no tā, kas notiek, ja jums ir vielas trūkums. Bet lielākajai daļai zviedru nav B6 deficīta," piebilda profesors.
Daudzi uzņēmumi, kas pārdod uztura bagātinātājus, atsaucas uz pētījumiem, kas tiek veikti par dažādām uzturvielām. M. Bergo uzskata, ka daudzi uzņēmumi izvēlas pētījumus, kas atbalsta viņu koncepciju, un izslēdz tos, kas to nedara.
"Neklausieties tos, kuriem ir finansiālas intereses. Uzklausiet ekspertus un iestādes, piemēram, Nacionālo pārtikas aģentūru, kurām ir vispārējs pētījumu situācijas novērtējums," viņš sacīja.
"Källa" atbild e-pastā:
"Teikt, ka "uztura bagātinātājiem nav nekādas ietekmes uz cilvēkiem bez izteikta deficīta", mēs esam dzirdējuši arī no TV - tas ir ļoti absolūts apgalvojums. Mums nav tāda paša priekšstata par "kolektīvo pētījumu".”
Mats Nilsons ir izpilddirektors nozares organizācijā "Swedish Self-Care", kas ietver daudzus uztura bagātinātāju uzņēmumus.
"Ir daudz zinātnisku pierādījumu, un es domāju, ka jums tie jāizmanto. Nav brīnumtablešu, bet ir vielas, kuras varat izmantot, lai stiprinātu savu veselību," viņš uzskata. M. Nilsons arī domā, ka uztura bagātinātāju nozare mēdz saņemt nevajadzīgi skarbu kritiku un ka debates bieži kļūst negatīvas.
