Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir viens no īsākajiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Tādu faktoru kopums kā zīdaiņu mirstības samazināšanās, uzlabojumi darba un dzīves apstākļos, izglītībā un veselības aprūpē palielina paredzamo mūža ilgumu. Lai arī pirms Covid-19 pandēmijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieauga, 2020. un 2021. gadā, strauji pieaugot mirstībai, tas atkal samazinājās. Savukārt 2023. gadā paredzamais mūža ilgums pieaudzis par 1,1 gadu, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina CSP dati.
2023. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 75,5 gadi: (vīriešiem - 70,4 gadi, sievietēm - 80,4 gadi). No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viens no viszemākajiem. 2022. gadā Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija 69,4 gadi un Bulgārijā - 70,6 gadi (ES dalībvalstīs vidēji - 77,9 gadi). Līdzīgi rādītāji bija tikai Rumānijā un Lietuvā (attiecīgi 71,3 gadi un 71,4 gadi).
Ilgstošas slimības, vājums, garīgi traucējumi un fiziska invaliditāte mēdz kļūt izplatītāka starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, un šo veselības problēmu radītais slogs var samazināt dzīves kvalitāti. Veselīgi nodzīvoto gadu skaits norāda gadu skaitu, ko paredzēts nodzīvot veselīgi, bez funkcionēšanas ierobežojumiem un invaliditātes.
Veselīgie dzīves gadi Latvijā 2022. gadā bija 54,2 gadi (vīriešiem - 53,0 gadi, bet sievietēm - 55,4 gadi), kas ir pirmspensijas vecums un arī ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. ES vidēji šis rādītājs bija 62,6 gadi (vīriešiem 62,4 gadi un sievietēm 62,8 gadi). Savukārt 2005. gadā Latvijā tas bija 51,9 gadi, bet ES vidēji - 60,9 gadi.
Tai pašā laikā katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs (47%) savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu. Tiesa, šis ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Situācija visās trijās valstīs ir ļoti līdzīga un atšķiras vien par dažiem procentpunktiem - Latvijā 47%, Lietuvā 45% un Igaunijā 49%, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā "Eiropas pulsa aptauja". Savu veselību kā labu vai ļoti labu aptaujā visbiežāk novērtējuši iedzīvotāji Īrijā (66%), Šveicē (65%) un Austrijā (64%).
"Regulāri veicam "Eiropas pulsa" mērījumus, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tādām tēmām kā sabiedrība, patēriņš, veselība un labklājība. Tie ļauj novērtēt sabiedrības pašreizējo noskaņojumu un tā izmaiņas, kalpojot par vērtīgu informācijas krātuvi gan valsts institūciju pārstāvjiem, gan uzņēmējiem," stāsta "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera.
Latvijā visbiežāk savu veselības stāvokli labāk vērtē gados jauni cilvēki līdz 39 gadiem un Pierīgā dzīvojošie.
"Latvijā veselības joma ir tā, kurai ilgstoši ir trūcis finansējuma, un daļā iedzīvotāju apziņa par veselīgu dzīvesveidu un veselīgi paradumi tikai pamazām veidojas, tas labi atspoguļojas aptaujas datos un iedzīvotāju veselības vērtējumā. No aptaujātajām valstīm tikai Baltijā un Somijā mazāk nekā puse iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu, citās valstīs rādītāji ir augstāki," turpina L. Ezera.
Kā vidēju savu veselības stāvokli vērtē 45% respondentu Lietuvā, 40% Latvijā un 38% Igaunijā. Lai gan dati ir ļoti līdzīgi, no Baltijas valstīm tieši Latvijā ir nedaudz vairāk tādu aptaujāto, kas norādījuši, ka veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts, proti, 11%, kamēr Igaunijā - 10%, bet Lietuvā - 8%. No Latvijas respondentiem sliktāko savas veselības vērtējumu snieguši aptaujātie Latgalē, iedzīvotāji virs 60 gadiem un vīrieši.
"Rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā ir garas, un kvotas parasti beidzas jau rudenī vai pat agrāk. Arī pakalpojumu pieejamība starp Rīgu un reģioniem pastāv, un tas labi atspoguļojas aptaujas datos. Latgalē medicīnas pakalpojumi ir ierobežotāki, jo šajā reģionā ir augstākais bezdarba līmenis un kopumā iedzīvotāju ieņēmumi ir zemāki. Arī ārsti nav ieinteresēti tur atvērt savas privātās prakses, jo ir mazākas peļņas iespējas. Savukārt iedzīvotājiem doties uz Rīgu ir ļoti dārgi un ne visi to var atļauties," skaidro SIA "Veselības centrs 4" interniste Liene Martinsone-Bērzkalne.
"Ja sievietes pie ārsta dodas salīdzinoši apzinīgi, tad vīrieši, īpaši vecumā virs 40 gadiem, to bieži dara tikai akūtu situāciju gadījumā, nevis profilaktiski. Tas liedz slimības atklāt agrīnā stadijā un ilgtermiņā pasliktina kopējo veselības stāvokli. Novērojumi liecina, ka pusmūža vīrieši pie ārsta biežāk dodas sieviešu pamudināti, nevis pēc pašu iniciatīvas," saka L. Martinsone-Bērzkalne.
Savukārt CSP dati liecina, ka 2023. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (43,3%) vai vidēju (36,8%), un tikai 4,3% šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēdējos gados uzlabojas. 2013. gadā 45,3% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, bet 2023. gadā to īpatsvars sasniedza 47,6 procentus.
Regulāras fiziskas aktivitātes uzlabo veselību un palielina veselīgi nodzīvoto gadu skaitu. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2022. gadā 18,1% pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vismaz divas reizes nedēļā 30 minūtes dienā veica fiziskus vingrinājumus, savukārt tikai 10,6% pirmspensijas vecuma iedzīvotāju fiziskus vingrinājumus izpildīja vismaz četras reizes nedēļā.
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni.
Sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotāju veselības pašvērtējums pasliktinās vēl vairāk un jau 35,5% senioru savu veselību uzskata par sliktu vai ļoti sliktu. Salīdzinājumam, starp visiem Latvijas iedzīvotājiem 16 gadu un lielākā vecumā vien 15,6% novērtē savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu. Pieaugot vecumam, arī veselības pašvērtējums pasliktinās - gandrīz puse (45,8%) starp iedzīvotājiem vecumā no 75 gadiem savu veselības stāvokli uzskata par sliktu vai ļoti sliktu.
Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laikus risināt veselības problēmas un tās novērst. 2023. gadā 11,4% (2022. gadā - 9,7%) iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika darīts. No viņiem 41,1% kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu minēja pārāk ilgo gaidīšanu un pieņemšanu, 23% - nespēju to atļauties, 14,8% vēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk, bet vēl daļa (8,8%) norādīja uz citiem iemesliem.
Kā biežāko iemeslu ārstu neapmeklēšanai pensijas vecuma iedzīvotāji min pārlieku garās rindas pie ārstiem. 2023. gadā no ārstu neapmeklējušajām pensijas vecuma sievietēm teju puse jeb 43,2% neapmeklēja ārstu pārlieku garajo rindu dēļ uz pieņemšanu (salīdzinājumam, starp pensijas vecuma vīriešiem - 29,2%). Savukārt no ārstus neapmeklējušajiem pensijas vecuma vīriešiem 20,9% gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk, kamēr sievietes pret savu veselību bija vērīgākas - tikai 6,9% no ārstus neapmeklējušajām sievietēm izvēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku veselība neuzlabojas.
