Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijā ir samazinājies pilna laika ārstu un medmāsu īpatsvars, savukārt palielinājies to veselības aprūpes darbinieku īpatsvars, kuri strādā mazāku darba slodzi. Saskaņā ar Igaunijas Veselības attīstības institūta (TAI) publicētajiem datiem, darba ņēmēju īpatsvara pieaugums ar mazāku darba slodzi galvenokārt ir saistīts ar darbu vairākos amatos, ko izraisa darbaspēka trūkums veselības nozarē, raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "rus.err.ee".
"Veselības aprūpes darbinieku īpatsvara pieaugums ar zemāku līgumdarba slodzi galvenokārt ir saistīts ar darbu vairākos amatos dažādās iestādēs, ko izraisa darbaspēka trūkums veselības nozarē," skaidroja TAI vecākā analītiķe Tīu Līsa Rummo.
18% veselības aprūpes darbinieku Igaunijā strādā vairākos amatos vienā iestādē vai dažādās iestādēs. "Darbs vairākās iestādēs arī ļauj veselības aprūpes darbiniekiem elastīgāk plānot savu darba laiku un iegūt daudzveidīgāku darba pieredzi," sacīja T. L. Rummo.
Ir palielinājies arī privātajā sektorā strādājošo veselības aprūpes darbinieku īpatsvars, pēdējo desmit gadu laikā no 34% līdz 39%.
Pēdējā gada laikā privātajā sektorā strādājošo veselības aprūpes darbinieku īpatsvars ir palielinājies par vairākiem procentpunktiem. Pieaugums ir īpaši pamanāms atbalsta un garīgās veselības speciālistu vidū. To izaugsme privātajā sektorā ir saistīta ar valdības lēmumu, kas no 2023. gada ļauj viņiem patstāvīgi sniegt ārstēšanas un atbalstošus pasākumus.
Ir palielinājies arī to veselības aprūpes speciālistu skaits, kuri vienlaikus strādā gan valsts, gan privātajā sektorā. Pēdējo desmit gadu laikā šis īpatsvars ir palielinājies no 6% līdz 8%. Ārsti (15%) un psihologi un psihoterapeiti (14%) ir visvairāk nodarbināti abos sektoros.
2024. gada novembrī Igaunijā bija 27 806 veselības aprūpes darbinieki un speciālisti, kas ir par 3% vairāk nekā 2023. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais strādājošo veselības aprūpes darbinieku skaits ir pieaudzis vidēji par 2% gadā.
2024. gadā Igaunijā strādāja 4911 ārsti, kuru skaits gada laikā palielinājās par 3%. Ārstu vidējais vecums ir 50 gadu, un šis skaitlis pēdējos gados nav būtiski mainījies.
Medmāsu skaits ir 9374, kas ir arī par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Medmāsu vidējais vecums bija 46 gadi, un arī šis skaitlis pēdējos gados ir saglabājies stabils.
2024. gadā Igaunijā bija 3,6 ārsti un 6,8 medmāsas uz tūkstoš iedzīvotāju. Vidēji uz vienu ārstu bija 1,9 medmāsas. Šie skaitļi ir zemāki par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju: 2022. gadā ES bija attiecīgi 4,2 ārsti un 8,4 medmāsas uz tūkstoš iedzīvotāju.
2024. gadā Igaunijā strādāja 960 ģimenes ārstu, un viņu skaits gada laikā palielinājās par 2%. Vidēji viens ģimenes ārsts ārstēja 1427 cilvēkus.
Ģimenes ārstu vidējais vecums bija 56 gadi. Pensijas vecuma ģimenes ārstu īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies vidēji par 1,6 procentpunktiem gadā, bet visu ārstu īpatsvars ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem. 2024. gadā 31% ģimenes ārstu bija 65 gadus veci un vecāki (29% 2023. gadā), un šai vecuma grupai piederēja 23% no visiem ārstiem.
Pagājušajā gadā Igaunijā strādāja 1434 zobārsti un 1319 zobārstniecības māsas, to skaits palielinājās par 2% gadā. Zobārstu vidējais vecums bija 47,5 gadi, bet zobārstniecības māsu vidējais vecums bija 45 gadi.
Saskaņā ar jauno Prognozēšanas centra kopsavilkuma ziņojumu, tuvākajos gados Igaunijas veselības aprūpes sistēmā palielināsies nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku.
Prognozēšanas centra eksperts Kaupo Koppels uzsvēra, ka veselības aprūpes darbinieku trūkums ir steidzama problēma, jo īpaši ģimenes ārstu vidū. "Medicīnas speciālistu skaits, kas vecāki par 55 gadiem, ir palielinājies visu specialitāšu pārstāvju vidū, taču šī tendence ir īpaši pamanāma ģimenes ārstu vidū. Šobrīd puse ģimenes ārstu ir 60 gadus veci vai vecāki, un nākamo desmit gadu laikā šie ārsti neizbēgami sāks atstāt darba tirgu," sacīja K. Koppels. Tiek pieņemts, ka ģimenes ārstu trūkums būs visaktuālākais lauku apvidos, kur šodien ir maz speciālistu, kas jaunāki par 50 gadiem.
Lai gan līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta medmāsu trūkumam, tuvākajos gados trūks arī neklīnisko speciālistu, piemēram, pasūtītāju un medmāsu palīgu. Bažas rada arī psihologu, garīgās veselības speciālistu un farmaceitu trūkums. Piemēram, pašreizējais farmaceitu apmācības apjoms aptver tikai pusi no nepieciešamā speciālistu skaita.
Saskaņā ar Igaunijas statistikas datiem, 2024. gadā Igaunijas veselības aprūpes nozarē vairākās vietās strādāja vislielākais darbinieku skaits. 59% ārstu speciālistu bija vairāki darbi, bet valsts vidējais rādītājs ir tikai 10%. Darbs vairākās vietās ir izplatīts arī psihologu un logopēdu vidū. Tajā pašā laikā medmāsas Igaunijā arvien vairāk strādā ar pārmērīgu darba slodzi: pēdējo 10 gadu laikā virsstundās paveiktā darba apjoms ir palielinājies par 40%.
Turklāt dati liecina, ka ārvalstu darba ņēmēju skaits Igaunijas veselības aprūpes sistēmā ir viens no zemākajiem ES. Piemēram, 2023. gadā tikai 4,5% ārstu un 0,2% medmāsu Igaunijā bija ārzemnieki, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Šī rādītāja pieauguma temps Igaunijā joprojām ir mērens, salīdzinot ar daudzām citām valstīm. "Pieaug nepieciešamība piesaistīt darbaspēku no ārzemēm Igaunijas veselības aprūpes sistēmā, bet valodas barjera neļauj ierasties ārvalstu speciālistiem," skaidroja K. Koppels.
Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes jomā Latvijā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku. Cerības tiek liktas uz medicīnas profesiju popularizēšanu jauniešu vidū un tehnoloģijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norāda, ka jārisina arī algu jautājums. Veselības ministrs gan uzskata, ka ārstu trūkuma risināšanai būs vajadzīgi vismaz pieci gadi, šogad aprīlī vēstīja "lsm.lv".
Kopumā uz Eiropas fona Latvija atpaliek - ir salīdzinoši neliels ārstu skaits un izteikts medicīnas māsu trūkums. Liels izaicinājums ir arī sagatavot jaunos profesionāļus, jo jaunieši izvēlas citas, labāk apmaksātas un arī prestižākas profesijas.
Šobrīd veselības nozare strādā pārslogotā režīmā. Īpaši saspringta situācija ir Latgales reģionā, jo tas robežojas ar agresorvalsti, un ir jāmeklē risinājumi, kā nosargāt robežu un arī nodrošināt vajadzīgo medicīnas aprūpi. Iedzīvotāju skaits Latgalē samazinās, un jaunie mediķi nelabprāt vēlas strādāt tur, tā norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā vienotība").
Patlaban Latvijā ir 1201 ģimenes ārsts. No tiem vairāk nekā 400 ir jau pensionēšanās vecumā. Rīga ir pirmajā vietā, kur visvairāk ģimenes ārstu ir pensionēšanās vecumā, savukārt Latgalē skaita ziņā to ir vismazāk - vien 56.
Pēc Latvijas Māsu asociācijas datiem, Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā - 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā: Francijā - 6,5 ārsti, Itālijā - 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks - 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā - 9,4 , Igaunijā - 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas.
Pagājušā gada dati liecina, ka Latvijā starp ārstniecības personām vairāk nekā 8000 darbinieku bija vecumā no 60 līdz 64 gadiem. Savukārt jaunā paaudze vecumā līdz 29 gadiem veselības nozarē ir vien nepilni 7000 tūkstoši mediķu. Dati rāda, ka jau 2030. gadā Latvijā varētu trūkt 2,4 tūkstošu medicīnas darbinieku.
Ekonomikas ministrija plāno veidot jaunas programmas, kas varētu mudināt jauniešus izvēlēties medicīnas nozari.
Dati liecina, ka vecāki par 55 gadiem Eiropā ir vairāk nekā trešdaļa ārstu, kuri būs jāaizstāj jaunajiem speciālistiem, tajā pašā laikā investīcijas veselības aprūpes darbaspēkā apgrūtina ierobežotā fiskālā situācija. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, pieaugošo pieprasījumu nevarēs apmierināt tikai ar darbaspēka palielināšanu, tāpēc uzsvars jāliek arī uz lielāku personāla iesaisti un digitālo rīku izmantošanu primārajā aprūpē.
