Veselība

Latvijā izsludināta gripas epidēmija. Pieaugot gripas izplatībai un intensitātei, ar Covid-19 saslimušo skaits mazinās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.

“Pērn pret kovidu vakcinējās aptuveni 37 000 cilvēku. Tā kā vakcīnas bija kopīgs ES iepirkums, tika nolemts, ka šis iepirkums tiks samazināts. Mēs vakcīnas saņemsim šogad un nākamgad. Mēs varējām atteikties un tās nesaņemt, bet nauda par tām tik un tā jāmaksā. Tad labāk saņemt, jo ir vēl cilvēki, kuri vēlas vakcinēties. Un ir vēl daudzi nāves gadījumi,” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Par šo un daudzām citām problēmām – “Neatkarīgās” intervija ar ministru.

Pašlaik, ceļojot Eiropas Savienībā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, tomēr valdība no tā negrasās atteikties. Pastāv iespēja, ka kāda valsts, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, šādu sertifikātu varētu atkal pieprasīt. Veselības ministrijā stāsta, ka jau tagad ir vairākas ne Eiropas Savienības valstis, kuras ieceļojot šādu dokumentu prasa.

Lai arī Latvijā vērojams neliels Covid-19 gadījumu skaita samazinājums un infekcijas izplatība stabilizējusies, slimnīcās joprojām nonāk liels skaits Covid-19 pacientu, un gada pēdējās nedēļās reģistrēts 41 nāves gadījums pacientiem ar koronavīrusu. Gripas izplatība epidēmijas mērogus vēl nav sasniegusi, un nav reģistrēts neviens nāves gadījums.

Migrēnas pacienti jau no novembra gaida apsolīto zāļu kompensāciju, tomēr agrākais, kad pirmo migrēnas medikamentu varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā, ir nākamā gada sākums.

Latvijas pacienti slimnīcās lielākoties saskaras ar laipnu attieksmi no mediķu puses, liecina pacientu trīs gadu pieredzes apkopojums Latvijas slimnīcās. Pacientu īpatsvars, kas atzīst, ka mediķi vienmēr ir izturējušies laipni un ar cieņu, neraugoties uz nereti skarbajiem stāstiem masu informācijas līdzekļos, ir ļoti augsts – vidēji 87 procenti pacientu atzinuši, ka no ārstiem vienmēr saņēmuši laipnu attieksmi. Vairumā gadījumu tāda ir bijusi arī no citiem mediķiem.

Diabēta pacienti un viņu ģimenes ilgstoši cīnās par atbilstošas veselības aprūpes pieejamību. Lai dzīvotu iespējami pilnvērtīgu dzīvi, diabēta pacienti slimības kontrolei izmanto nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu, kas ļauj regulēti novērot, kāds ir cukura līmenis asinīs. Tomēr attiecībā uz Latviju ir viens “bet” – šādu sistēmu valsts apmaksā tikai bērniem līdz 18 gadiem.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) pie sava amata pienākumu pildīšanas ķērās sparīgi, solot panākt, lai Latvijas aptiekās medikamentu cenas kļūst zemākas. “Es neiešu atpakaļceļu, bet došos uz priekšu kā agrākajos gados Šlesera kunga buldozers,” viņš apņēmīgi izteicās publiski.

Jautājums – vai veselības nozarei tuvojas zelta laiki –, protams, ir retorisks. Mēs visi vēlētos, lai Latvijā veselības aprūpe būtu ja ne labi, tad vismaz atbilstoši vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem finansēta. Tikai tad mēs varētu teikt, ka tā ir ieguvusi plānu apzeltījuma virskārtiņu.

Ņemot vērā kopējo diabēta pacientu skaitu Latvijā, kas mērāms tūkstošos, nepilni simt cilvēki, kuri šīs slimības komplikāciju dēļ ir zaudējuši spēju staigāt, iespējams, nav daudz. Tomēr kāju amputācija ir tikai vienas no sekām, ar ko saskaras diabēta pacienti.

Neraugoties uz veselības nozarē pieejamo finansējumu kompensējamām zālēm un pat Ministru kabineta atbalstošo lēmumu migrēnas diagnozes iekļaušanai to slimību sarakstā, kam tiek simt procentu apmērā apmaksāti medikamenti, pacienti zāles apsolītajā laikā saņemt nevar.

1. decembris ir Pasaules AIDS diena. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvija ir viena no Eiropas līderēm šīs nāvējošās slimības izplatības ziņā. Kontekst.lv analizēja, kas rada šādu situāciju.

Zāļu kompensācijai papildus piešķirtais finansējums ļauj vēl šogad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas ārstēšanai paredzētos medikamentus. Par iespēju saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai un tās izraisīto galvassāpju mazināšanai migrēnas pacienti ilgstoši cīnījās gan savācot pilsoņu parakstus, lai priekšlikums tiktu iesniegts Saeimā, gan aizstāvot savas tiesības parlamenta “gaiteņos”.

Lai arī kompensējamo zāļu budžetā ik gadu ir deficīts, pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam gan deficīta segšanai, gan zāļu apmaksai jaunām diagnozēm, no šā gada rudens valsts simt procentu apmērā kompensēs medikamentus sievietēm miomas ārstēšanai.

Neraugoties uz diabēta pacientu skaita pieaugumu un slimības radīto komplikāciju smago ietekmi uz sabiedrības veselību, Latvijā diabēts netiek ārstēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Pacientu tiesību un ārstu organizācijas aicina steidzami rīkoties, lai diabēts tiktu atklāts savlaicīgi, ārstēts atbilstoši pasaules praksei, lai novērstu cilvēku priekšlaicīgu mirstību.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma pašlaik pilnībā nepasargā cilvēkus, kuri veic sociālās iemaksas, bet saslimst, jo pabalsta apmērs tiek izmaksāts ierobežotā apmērā, turklāt tam piemēro arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzskata iedzīvotāju iniciatīvas par slimības lapu apmaksu simt procentu apmērā autore Ilga Treimane.

Pēkšņi, bet ne negaidīti ieceltajai jaunajai Stradiņa slimnīcas valdei ir uzdoti vairāki steidzami risināmi darbi. Viens no svarīgākajiem, taču, iespējams, nereāli izpildāmiem, ir mazināt risku zaudēt miljonus eiro no Eiropas Savienības slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Ja iepriekš Veselības ministrija pieļāva, ka slimnīcas zaudēs ap 46 miljonus eiro, tagad šis skaitlis izaudzis līdz vismaz 70 miljoniem eiro.

Kopš Latvijā ir spēkā likuma norma par kompensācijas piešķiršanu saistībā ar Covid-19 vakcinācijas radīto kaitējumu veselībai, Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus.

Šajā gadā Latvijā vienlaikus cirkulēs gan gripas, gan Covid-19 vīrusi, taču ir grūti prognozēt, cik plaša un cik smaga varētu būt šo infekcijas slimību epidēmija, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi. Šobrīd gripas saslimšanas gadījumi ir reģistrēti divās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī, savukārt koronavīruss izplatās pa visu valsti, un salīdzinājumā ar septembra sākumu tā izplatība būtiski pieaugusi.

Veselības ministrija plāno vēža skrīninga datu reģistru iegādāties no valstīm, kur šis skrīnings norit augstā līmenī. Reģistrs ļautu stingri sekot šo pārbaužu rezultātiem un plānot turpmāko darbu. Latvijā pašlaik diemžēl iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam joprojām ir zemā līmenī, kas liecina par dažādiem šķēršļiem, tostarp informācijas trūkumu cilvēkiem, kuriem regulāri būtu jāveic vēža skrīnings.

Pieslēgšanās un strādāšana ar e-veselību jau tā viegli nepadodas ne pacientiem, ne arī daudziem mediķiem un farmaceitiem sistēmas darbības problēmu dēļ, taču no nākamā gada, lai pieslēgtos valsts veselības portālam, nepietiks ar ierasto internetbankas autorizāciju.

Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atevišķiem lēmumiem.