Farmācijas nozare spiež valsti palielināt izdevumus kompensējamiem medikamentiem un tad nu gan notikšot lielais brīnums – zāles aptiekās kļūšot lētākas. Ne nieka! Lētākas tās būs tad, kad zāļu tirdzniecībā atgriezīsies Eiropas Savienības standartiem atbilstoša konkurence. Šobrīd tirgu faktiski kontrolē monopols. Tikmēr Konkurences padomei, izskatās, uz to nospļauties. Pa to laiku politiķi izspēlē teātri izvēršot intensīvas zāļu cenu mazināšanas sarunas ar nozari.
Ja Konkurences padome savas kompetences ietvaros neiesaistīsies Hosama Abu Meri zāļu cenu mazināšanas aktivitātēs - veselības ministrs cietīs politisko fiasko, bet Latvijas valstij var nākties tiesāties Eiropas Savienības tiesā par konkurences pārkāpumiem. Un pēc tam maksāt soda naudas - protams no nodokļu maksātāju kabatas.
Gods godam pērnā gada rudenī, ķeroties pie amata pienākumu pildīšanas, veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) apsolīja panākt, ka Latvijas aptiekās medikamenti kļūs lētāki. Taču medikamenti joprojām ir dārgākie Baltijā, Lietuvā vairākiem medikamentiem cenas atšķiras par 30 un vairāk procentiem. Latvijas iedzīvotāju tiešie izdevumi par zālēm ir vieni no augstākajiem OECD valstīs.
Farmācijas produktu ražotāji un lieltirgotāji vienā balsī skaidro, ka cenas zālēm Latvijā ir adekvātas, jo valsts nepietiekami tērē līdzekļus kompensējamiem medikamentiem - tie kuri bļauj, ka Igaunijā, Lietuvā un Polijā zāles ir krietni lētākas nekā Latvijā ir pilnīgie nejēgas.
Skaidrs, ka nejēgas. Jau vairākus gadus nosacīti vairāk nekā 60% no farmācijas biznesa atrodas viena monopolista veidojuma rokās kuram pieder gan zāļu ražošanas uzņēmums “Olainfarm”, gan lielākā daļa farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus daļa, gan zāļu tirdzniecības tīkli “Mēness aptieka”, “Saules aptieka” un “Latvijas aptieka”.
Konkurences padome izliekas, ka nekāda monopola nav, liela tirgus dalībnieka izšķiroša ietekmes tirgū iegūšana nav pat jāvērtē un ar konkurenci farmācijas jomā viss ir lielā kārtībā. Cenas zālēm kāpj, monopols uzbriest, veselības ministrs imitē aktīvu politisko darbību runājot par zāļu cenu pazemināšanu. Būtu īsti vietā veselības ministram purināt Konkurences padomes pārraugu ekonomikas ministru un tad abi kopā varētu papurināt Konkurences padomi un atmodināt to no dīvainā bezdarbības miega farmācijas jomā jo īpaši medikamentu mazumtirdzniecībā.
Hosama Abu Meri vairākkārt ticies ar visādiem farmācijas pārstāvjiem, vienreiz pat nikni salamājies ar savu partijas biedreni Kristīni Jučkoviču, kura ir arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore, Veselības ministrija ar slapju muguru un sarkanām acīm neguļot naktīs ir izstrādājusi grozījumus normatīvajos aktos par jaunu medikamentu uzcenojumu modeli, taču farmācijas nozare šo modeli ir uztvērusi ar nažiem, sašķaidījusi gabalu gabalos un ielidinājusi atkritumu urnā.
Astoņas farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli premjerei Evikai Siliņai (“Jaunā vienotība”), lūdzot apturēt grozījumu turpmāko virzību. Vēl vienu vēstuli ministru prezidentei, pārējiem ministriem, Saeimā pārstāvēto partiju un frakciju vadītājiem parakstījuši un nosūtījuši arī virkne farmaceitu un aptieku īpašnieki.
Farmaceiti ir aizvainoti, ka noteikumu izstrādē nav ņemts vērā viņu viedoklis, pauž neizpratni, pēc kādiem principiem Veselības ministrija veikusi zāļu cenu piedāvājumu un aprēķinus. Nozare pauž bažas, ka mazās aptiekas var tik slēgtas un vairs nekad netiks atjaunotas.
Situācija ir smaga, tāpēc, ka farmācija gan Latvijā, gan citās ES valstīs nav gluži tāda nozare, kas ir pakļauta kapitālistiskiem brīvā tirgus likumiem - farmācija tiek regulēta teju vai kā sociālistiskajā plāna ekonomikā, tā ir apkrauta ar birokrātiskām uzraudzības institūcijām. Šāda situācija ir burvīga augsne tādai korupcijai, ka bail.
Vēl ir tā, ka dažādās valstīs cenu veidošanas principi medikamentiem atšķiras - atšķiras gan iekasējamā PVN, gan subsīdiju apjoms kompensējamiem medikamentiem.
Šobrīd farmācijas nozare spiež valsti palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem. Tagad no 1. jūlija medikamentiem, kuriem noteikts 50% kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75%. Kompensācijas apmēra palielināšana ļaušot samazināt personīgos izdevumus par zālēm vairāk nekā 205 000 pacientu. Bet kurš par to visu maksās? Nodokļu maksātāji!
Veselības ministrijas noteikumos var atrast dažas dīvainības, piemēram, paredzēta kārtība, ka pircējam aptiekā būs jāmaksā 75 eirocenti kā līdzmaksājums receptei, bet otrus 75 eirocentus farmaceitam maksās valsts it kā par receptes apkalpošanu.
Īpaši dīvaini, ka ar normatīvo aktu tiks noteikts, ka cena zālēm nedrīkst būt lielāka kā Lietuvā un Igaunijā. Vai tad atpakaļ padomju laiki?
Ministru prezidente Evika Siliņa ir paudusi uzskatu, ka jāturpina darbs, lai turētu solījumu par zāļu cenu samazināšanu. Bet tad pagaidām nav skaidrs, kā šis darbs izpaudīsies un uz kā rēķina? Vai ministrs un premjere paliks pie sava un voluntāri uzspiedīs jauno zāļu uzcenojuma modeli vai arī būs kādi citi varianti? Spēles laukums Hosamam Abu Meri ir diezgan ierobežots - kā gan vispār farmācijas nozarē iespējams nospiest uz leju cenas? Var varbūt vēl samazināt PVN, bet par to jau pats ministrs ir izteicies, ka lielas jēgas no tā nebūtu un pircēji to pat nejustu.
Politiski tiek darīts daudz kas tikai ne galvenais proti, lai farmācijā veidotos lielāka konkurence. Pēdējos gados ir noticis tieši pretējs process - medikamentu ražošanā, vairumtirdzniecībā un aptieku tīklos apgrozās vieni, tie paši cilvēki, koncentrējot savās rokās gan medikamentu ražošanu, vairumtirdzniecību un aptieku ķēdes. Farmācijas monopols gan jau atradīs instrumentus, kā saglabāt savu peļņu un pazemot ministriju un ministru - var aizvērt, piemēram, pusi aptieku vai visas aptiekas, lai gan Latvijas farmācijas tirdzniecības giganti katru gadu strādā ar kolosālu peļņu, simts miljoni - cipariņš sīks. Var jau, protams, pieņemt arī politiskus un vēsturiski izšķirošus lēmumus - piemēram, aizliegt tautai slimot! Bet kamēr nozarē konkurences nama durvis spers ar kāju vaļā ieinteresētie, brīnumi nenotiks.
