Kā jau Latvijā ierasts, budžeta stādīšanas un tā pieņemšanas laikā par sevi atgādina viena no valstī bagātākajām mediķu organizācijām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Pirms gada tā slavēja veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), bet šogad arodbiedrība sola viņam izteikt neuzticību un arī streikot.
Kas noticis mediķu arodbiedrībai, kuras ieņēmumi ir vairāk nekā pusmiljons eiro gadā, no kura vairāk nekā puse tiek tērēta sešu darbinieku, ieskaitot arodbiedrības vadību, algām?
Pērn gan krietnu laiku pirms valsts budžeta apspriešanas, gan arī tā apspriešanas gaitā arodbiedrība par streikošanu neko nerunāja. Gluži pretēji, tā savas nozares ministru slavēja. Savukārt šogad naudu mediķiem tā piedāvā papildināt uz aizsardzības budžeta rēķina.
Kas gan tāds pēkšņi būtu noticis - ministrs piekrāpis arodbiedrību vai, vēl trakāk, medicīnas personālu gaida algu samazinājums?
Pērnā gada 21. februārī sarunās starp LVSADA un Veselības ministriju (VM) tika panākta vienošanās, ka valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2029. gadā ir jābūt divas reizes lielākai par mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (VDST); māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem mēneša vidējās darba samaksas attiecība pret VDST būs 1,2, bet māsu palīgiem - 0,8. Lai sasniegtu mērķi, valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstniecības personām ir jāpalielina katru gadu atbilstoši konkrētam, stratēģijā iezīmētam grafikam.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris panākto vienošanos vērtēja šādi: “Veselības ministra Hosama Abu Meri klātbūtne un nostāja palīdzēja jautājumu risināt atbilstoši starptautisku pētījumu rezultātiem un valsts veselības aprūpes politikas plānošanas dokumentiem. Tas dod cerību, ka izveidotā stratēģija tuvākajos gados patiesi varētu piesaistīt darba rokas valsts veselības aprūpes sektoram.”
Tā kā vienošanās toreiz tika panākta un tiek pildīta, tagad pēkšņi sanāk, ka, ja 2026. gada budžetā naudu mediķiem nepalielinās par LVSADA prasītajiem 13,5%, tad jāpieprasa ministra demisija un jāsāk streikot. Arodbiedrība taču labi zina, ka algu celšanas mērķis jāsasniedz līdz 2029. gadam.
Iepazīstoties ar 2025. gada Valsts kontroles atzinumu sadaļā par ārstniecības iestāžu pārskatiem, redzams, ka iepriekš noslēgtās vienošanās mērķis starp VM un LVSADA tiek soli pa solim īstenots.
Minētais Valsts kontroles atzinums veselības jomā uzsver, ka ģeopolitiskā situācija diktē skarbus nosacījumus valsts budžeta plānošanā, kur prioritāte, neizbēgami, ir aizsardzība, un piekodina medicīnas iestādes būt efektīvākām līdzekļu izlietojumā.
Valsts kontroles revidenti norāda: “Revīzijā konstatēts, ka atbilstoši ārstniecības iestāžu pārskatiem 2024. gadā faktiskā vidējā darba samaksa ārstniecības iestādēs no valsts budžeta līdzekļiem par vidēji 40% pārsniedz normatīvajā aktā noteikto un tarifos iekļauto vidējo darba samaksu. Turklāt tā gandrīz sasniedz Veselības ministrijas plānoto mērķa jeb divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu.”
Tikmēr šā gada 9. oktobra preses relīzē arodbiedrība paziņoja: “Budžeta projektā būtisks papildu finansējums veselības aprūpei nav paredzēts, tāpēc kā daļa no iekšzemes kopprodukta tas nevis pieaugs, bet samazināsies. Līdz ar to tiek pārkāptas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, starpība starp pamatnostādnēs paredzēto un valdības atvēlēto finansējumu veselības aprūpei patlaban ir aptuveni 650 milj. eiro. Tāpēc veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte nākamgad nevis uzlabosies, bet gan pasliktināsies.”
Nav jau strīds par to, ka mediķiem jāceļ algas. Viņiem atalgojums nekad nevar būt par lielu, jo viņi tāpat kā karavīri, policisti, ugunsdzēsēji un daudzas citas profesijas sargā un glābj cilvēku dzīvības.
Jautājums ir tikai un vienīgi par izvirzīto prasību adekvātumu un samērīgumu un laika brīdi, kad dumpoties. Tādējādi nākas paraudzīties uz pašiem prasību izvirzītājiem.
No publiski pieejamā LVSADA 2024. gada darbības pārskata izriet, ka arodorganizācijas apgrozāmie līdzekļi ir vairāk nekā viens miljons eiro, kas sniedz noteiktu ieskatu par organizācijas īstermiņa likviditāti un darbības efektivitāti. Organizācija pērn biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās ieņēmusi vairāk nekā pusmiljonu eiro - 569 116 eiro, un no šīs summas vairāk nekā puse - 285 978 eiro - atvēlēta algām. LVSADA 2024. gada pārskats liecina, ka arodorganizācijā strādā seši darbinieki. Ja publiskajiem datiem var ticēt, tad nodarbināto vidū ir ieskaitīti valdes priekšsēdētājs Valdis Keris un viņa vietniece. Tas nozīmē, ka ar algu fondu 285 978 eiro ik mēnesi arodorganizācijas algās tiek izmaksāti 23 773,20 eiro - tātad katram nodarbinātajam vidēji 3962,19 eiro pēc nodokļu nomaksas. Būtiski, ka norādītā atalgojuma naudas summa ir jau pēc nodokļu nomaksas. Sociālās apdrošināšanas maksājumi bijuši papildu 72 283 eiro.
Hipotētiski varam pieļaut, ka V. Keris atalgojumā saņem vairāk nekā vienkāršs arodbiedrības biroja darbinieks. Tajā pašā laikā organizācijas biedriem, atbilstoši statūtiem, katru mēnesi jāiemaksā biedra nauda 1% apmērā no darba algas. Piemēram, ja biedrs mēnesī saņem 1500 eiro, 15 eiro viņam jāatvēl arodbiedrībai.
LVSADA nav vienīgā mediķu sabiedriskā organizācija. Piemēram, salīdzinoši turīgajai Latvijas ārstu biedrībai pērn biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās izdevies iegūt tikai 111 044 eiro, taču viņiem ir solīdi ieņēmumi no saimnieciskās darbības - 678 628 eiro, kā arī no Eiropas Savienības fondiem, subsīdijām un citiem ieņēmumiem kopumā 938 459 eiro. Neraugoties uz cienīgajiem ieņēmumiem, Latvijas ārstu biedrībā nodarbināti 18 cilvēki un darba samaksai tā tērējusi 202 542 eiro - krietni mazāk nekā V. Kera vadītā organizācija.
Latvijas māsu asociācijai pērn biedru naudas, iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas veidojušas tikai 14 214 eiro, citi ieņēmumi 30 304 eiro - kopā 44 518 eiro. Par darbu darbiniekiem samaksāts 24 750 eiro gadā.
Latvijas jauno ārstu asociācijai biedru naudas, iestāšanas naudas un citas gadskārtējās iemaksas veidojušas tikai 1935 eiro, citi ieņēmumi 51 eiro, kopā 1986 eiro. Darba samaksai tērēti 0 eiro.
