Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Gints Čanders TV24 skaidroja, ka personas, kam pienākas valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, ir bēgļi un patvēruma meklētāji, personas ar alternatīvo statusu, personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un personas ar termiņa uzturēšanās atļaujām tajā gadījumā, ja viņas ir apdrošinātas veselības apdrošināšanai, t.i., šī persona strādā, par viņu tiek maksāti nodokļi vai arī viņa pati par sevi maksā nodokļus.
Gints Čanders pastāstīja, ka NVD uztur pakalpojumu saņēmēju reģistru. Jebkuram imigrantam, bēglim vai patvēruma meklētājam galvenais nosacījums ir tas, vai viņiem pienākas valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.
Tās grupas, kam pienākas šie pakalpojumi, ir: bēgļi un patvēruma meklētāji, personas ar alternatīvo statusu, personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un personas ar termiņa uzturēšanās atļaujām tajā gadījumā, ja viņas ir apdrošinātas veselības apdrošināšanai, t.i., šī persona strādā, par viņu tiek maksāti nodokļi vai arī viņa pati par sevi maksā nodokļus.
G. Čanders atzina, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits pieaug un iemesli tur var būt visdažādākie, piemēram, Ukrainas krīze, kad vienā laika periodā Latvijā kā bēgļi un patvēruma meklētāji ieradās cilvēki no Ukrainas, un viņiem bija jānodrošina veselības aprūpe. Taču to zināmā mērā var uzskatīt par ārkārtas situāciju, un šeit ir visas valsts veselības aprūpes iesaiste, turklāt par šīm personām tiek pieprasīts un arī piešķirts papildu finansējums. “Piemēram, pagājušajā gadā par ukraiņu veselības aprūpi mēs no valsts budžeta papildus saņēmām astoņarpus miljonus eiro,” sacīja G. Čanders.
