Atbildot uz jebkuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu jautājumiem par Satiksmes ministrijas rīcībā nodotās naudas izlietošanu, šīs ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs un parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs nonāca līdz jau notikušajai un turpmāk ieplānotajai elektrovilcienu sastāvu pirkšanai kā visu iekšējās satiksmes un sakaru problēmu atrisinājumam.
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Šodien, 30. septembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veic kriminālprocesuālas darbības Rīgas Centrāltirgus administrācijas telpās. Šo informāciju portālam “nra.lv” apstiprināja Rīgas Centrāltirgus mediju pārstāve Dace Preisa. Neko konkrētāku par notikušo viņa gan nezināja paskaidrot.
Siltumtarifu paaugstināšana Rīgā ietver gan pieauguma saukšanu ar samazinājuma attiecībā pret vēl lielāka pieauguma draudiem, amatpersonu mētāšanos ar apvainojumiem un uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) vadītāja padzīšanu no darba.
“Parakstīts memorands ar “Rheinmetal” par artilērijas munīcijas ražotni Latvijā - tās būs vairāk nekā 200 miljoni eiro investīcijas, jaunas darbavietas, eksporta potenciāls - 3 miljardi eiro 10 gados,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Turbīnu spārnu lāpstiņu uzstādīšana pirmajā Kaigu purva vēja parka tornī deva iemeslu valsts a/s “Latvenergo” parādīt, cik intensīvi šajā objektā izmantota 2025. gada būvdarbu sezona kopš 22. maija, kad tur tika iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu par Latvijas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.
Vai militārā rūpniecība arī nesīs labumu Latvijas ekonomikai; kas ārvalstu investorus piesaista Latvijā; vai nav pienācis laiks publiskajos iepirkumos piešķirt priekšrocības vietējiem ražotājiem; kad Latvijā parādīsies jaunas ražotnes; kas tika lemts Ūdeņraža forumā; kas notiek ar komercbanku riska apetīti; vai uzlabojas finanšu pieejamība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv TV” saruna ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri.
Gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai. Ministrs plāno tuvākajā laikā tikties ar biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem, lai precizētu informāciju par šo iniciatīvu.
Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.
Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu.
Igaunijas pilsētā Tartu trešdien notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Igaunijas un Latvijas valdību kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām sadarbības jomām, raksta Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.
Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
Finanšu ministrija 2024. gadā, informējot par nodokļu politikas izmaiņām 2025. gadā un turpmākajos gados, norādīja, ka minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – līdz 860 eiro mēnesī.
“Apvienotā saraksta” 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs un partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” sprieda par Latvijas ārējā parāda apkalpošanu, topošo valsts budžeta projektu un tajā paredzētajiem taupības pasākumiem, kas jau tiekot veikti.
“Apvienotā saraksta” 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs un partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” diskutēja, ko valstij vajadzētu darīt ar uzņēmumiem LMT un “Tet” – “Latvenergo”, nesaistītam uzņēmumam palielināt tēriņus vai valstij pārņemt kontroli un piesaistīt privātu investoru.
Ministru kabinets 19. augustā apstiprināja likumprojektu, kas Latvijai ar Saūda Arābiju ļaus parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks radīts tiesisks pamats regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai maršrutā Rīga–Saūda Arābijas galvaspilsēta Rijāda.
“Taupīt ir nepieciešams, un teorētiski taupīt ir iespējams, bet praktiski tas ir sarežģīti un ir ļoti grūti izdarāms tādēļ, ka tam ir vajadzīgi dati un ļoti rūpīga šo datu analīze. Kas to varētu darīt? To varētu darīt Finanšu ministrija vai kāds, kas ir pakļauts Ministru prezidentam. Taču viņiem nav šādu spēju un iespēju,” XTV diskusiju raidījumā “Naudas cena” sacīja ekonomists Ojārs Kehris.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieaudzis par 3,8%. Kā samazināt pārtikas cenas? Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 atzina, ka nav jāizgudro jauns velosipēds – Eiropā pastāv un darbojas samazinātais PVN pārtikai. Latvijā par to tiek runāts gadiem, bet lēmums tā arī nav pieņemts.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne, profesore Iveta Reinholde TV24 skaidroja, ka, neraugoties uz aptuveni 20 gadus ilgušo valsts pārvaldes reformu, ne viss ir paveikts – līdz šim brīdim īsti nav izdevies pārvarēt bagātākos un nabagākos resorus.
