Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Vācijas valdošās koalīcijas pašreizējo krīzi izraisījusi šķelšanās valdošajā partijā - gados jaunāko Bundestāga deputātu dumpis pret valdības plāniem aizņemties 120 miljardus eiro, lai indeksētu pensijas atbilstoši inflācijai.
No Austrālijas līdz Amerikai un, protams, arī Eiropai tiek eksportēti Daugavpilī ražotie binokļi, tēmēkļi un citas smalkas medību saimniecībai un ne tikai tai noderīgas lietas.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
Daugavpilī iedzīvotāji par apkuri maksā krietni mazāk nekā citās Latvijas pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā. Rīdzinieki no 1.oktobra par apkuri maksā 83,01 EUR/MWh, bet daugavpilieši - tikai 66,79 EUR/MWh.
Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.
Atbildot uz jebkuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu jautājumiem par Satiksmes ministrijas rīcībā nodotās naudas izlietošanu, šīs ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs un parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs nonāca līdz jau notikušajai un turpmāk ieplānotajai elektrovilcienu sastāvu pirkšanai kā visu iekšējās satiksmes un sakaru problēmu atrisinājumam.
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Šodien, 30. septembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veic kriminālprocesuālas darbības Rīgas Centrāltirgus administrācijas telpās. Šo informāciju portālam “nra.lv” apstiprināja Rīgas Centrāltirgus mediju pārstāve Dace Preisa. Neko konkrētāku par notikušo viņa gan nezināja paskaidrot.
Siltumtarifu paaugstināšana Rīgā ietver gan pieauguma saukšanu ar samazinājuma attiecībā pret vēl lielāka pieauguma draudiem, amatpersonu mētāšanos ar apvainojumiem un uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) vadītāja padzīšanu no darba.
“Parakstīts memorands ar “Rheinmetal” par artilērijas munīcijas ražotni Latvijā - tās būs vairāk nekā 200 miljoni eiro investīcijas, jaunas darbavietas, eksporta potenciāls - 3 miljardi eiro 10 gados,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Turbīnu spārnu lāpstiņu uzstādīšana pirmajā Kaigu purva vēja parka tornī deva iemeslu valsts a/s “Latvenergo” parādīt, cik intensīvi šajā objektā izmantota 2025. gada būvdarbu sezona kopš 22. maija, kad tur tika iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu par Latvijas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.
Vai militārā rūpniecība arī nesīs labumu Latvijas ekonomikai; kas ārvalstu investorus piesaista Latvijā; vai nav pienācis laiks publiskajos iepirkumos piešķirt priekšrocības vietējiem ražotājiem; kad Latvijā parādīsies jaunas ražotnes; kas tika lemts Ūdeņraža forumā; kas notiek ar komercbanku riska apetīti; vai uzlabojas finanšu pieejamība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv TV” saruna ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri.
Gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai. Ministrs plāno tuvākajā laikā tikties ar biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem, lai precizētu informāciju par šo iniciatīvu.
Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.
Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu.
Igaunijas pilsētā Tartu trešdien notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Igaunijas un Latvijas valdību kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām sadarbības jomām, raksta Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.
Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
