“Jebkurš biznesā, tajā skaitā lauksaimnieks, skatās savus izdevumus – barība, tehnika, turēšana un tā tālāk. Tagad pie visa pieplusojas arī šis nodoklis. Attiecīgi tāpat tirgū pieaugs cena gala produktam,” komentējot Dānijas lēmumu ieviest pirmajiem pasaulē oglekļa nodokli mājlopiem, intervijā “Neatkarīgajai” teic Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir lielākais mežu apsaimniekošanas uzņēmums valstī, kurš jau gadu desmitiem ir pierādījis savu darbības efektivitāti. Viens no uzņēmuma darbības veidiem ir enerģētiskās koksnes produktu jeb šķeldas sagatavošana.
Vēja parku projektiem jānovēl veiksme, lai piepildītos šovasar Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā nospraustie mērķi līdz 2030. gadam uzcelt vēja parkus sauszemē ar 1,3 līdz 1,5 gigavatu (GW) kopējo jaudu un līdz 2035. gadam pabeigt Latvijas - Igaunijas atkrastes vēja parku ELWIND ar 1 GW jaudu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Indexo bankas” (Indexo) darbības uzsākšanas pasākumam par godu izdekorētas skatuves izteica pārmetumus Latvijā šobrīd strādājošajām komercbankām un pieņēma Indexo valdes priekšsēdētāja Valda Sikšņa apliecinājumus, ka jaunā banka visu darīšot pa jaunam.
Lietuvieši lepojas, ka komercbanku sektorā vairojas konkurence – finanšu tirgū ienākot Taivānas banka, Vācijas "Commerzbank" un Polijas banka "Pekao". Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile “Neatkarīgajai” skaidro, ka mums degunu nokārt nav pamata – šonedēļ arī Latvijā darbu sāk jauna banka – "Indexo banka".
Latvijā iedzīvotāji veido daudz mazākus uzkrājumus nekā citur Eiropā, liecina “Eurostat” dati, līdz ar to daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis ir un arī būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums.
Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.
Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.
Latvijas ostām un tāpat arī dzelzceļam pašlaik jāsamierinās ar kravu zudumu un jāizmanto laiks lietderīgi, vienojoties par labāko ostu pārvaldības veidu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau atlasījis vairāk nekā 70 tūkstošus cilvēku, kuriem neizprotami daudz naudas viņu banku kontos, lai viņi vai nu pierāda šīs nauda izcelsmi, vai atdod 1/5 daļu no šīs naudas valstij. Runa nav tikai par kontu atlikumiem, bet par naudas plūsmu 2023. gada laikā.
Sākusi darboties jauna programma, kurā septiņi miljoni eiro tiks sadalīti aptuveni 120 biznesa idejām, ko realizē sociālā uzņēmuma statusu ieguvuši izpildītāji.
Pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā akciju tirgi pasaulē piedzīvoja tādu kritumu, kas Latvijas pensiju fondu dalībniekiem varētu nozīmēt vismaz tādus pašus zaudējumus kā 20% inflācija.
5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”
Kas notiek un kas notiks ar elektrības cenām – tās turpinās savu augšupeju vai arī mums ir cerības sagaidīt to lejupslīdi – “Neatkarīgās” saruna ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Pusgadu noslēdzošais jūnijs atsāka rūpniecības kritumu nulles virzienā un noturēja iekšzemes kopprodukta procentuālo rādītāju virs nulles ar matemātisku manipulāciju palīdzību.
Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju aizraušanās ar Saules bateriju uzstādīšanu pagaidām nedod pat tik daudz elektrības, lai tā nosegtu elektrības patēriņa pieaugumu dažādu dzesēšanas iekārtu darbināšanai.
"Latvenergo" 24. jūlijā Jēkabpils novada Biržos atklāja 11,7 MW jaudas saules enerģijas parku, kas ir šobrīd lielākais no vairākiem uzņēmuma plānotajiem saules paneļu parkiem Latvijā, kuru kopējā jauda sasniegs 100 MW. Biržu saules parks ir piemērs elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, būvniecības laikā radot jaunas darba vietas, un zemnieku, kurš saules parkā gana aitas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, vēlēdamies ieviest skaidrību par zāļu cenām līdz ar jaunās kārtības ieviešanu, sasauca uz sarunu farmācijas nozares pārstāvjus, tomēr tāpat kā līdz šim diskusijā izskan divi pretēji viedokļi. Farmācijas nozare – lieltirgotavas un aptiekas – biedē ar zāļu nepieejamību un aptieku slēgšanu, savukārt Veselības ministrija apgalvo, ka jaunā kārtība ir pacientu interesēs un līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.
Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.
Pensiju likumā noteikts, ka no nākamā gada pieteikties vecuma pensijai varēs tikai tie pensionēšanās vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji, kuru darba stāžs būs vismaz 20 gadi. Nākamgad to senioru īpatsvars, kuri pensiju likuma izmaiņu dēļ nevarēs saņemt vecuma pensiju, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs, varētu sasniegt desmit procentus ko kopējā gadā pensionējušos senioru skaita.
