Ekonomika

Kopš 2009. gada katru gadu ir nemitīgi pieaudzis strādājošo skaits 60–64 gadu vecumā. Pēdējo 15 gadu laikā viņu skaits ir pieaudzis no 28 tūkstošiem uz 78 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

2026. gadā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā ES Atmežošanas regula par cīņu pret mežu izciršanu (EUDR), kas var samazināt kakao produktu pārstrādi Eiropas Savienībā par aptuveni 20%. Tas savukārt draud izraisīt šokolādes tāfelīšu cenu pieaugumu līdz pat septiņiem eiro. "Neatkarīgā" skaidroja, ko par regulas ieviešanu domā Latvijas ražotāji un tirgotāji.

Eiro izteiktās cenas Latvijā novembrī sasniegušas absolūto rekordu pēc cenu līmeņa un gada rekordu pēc pieauguma tempa. Šie rādītāji likumsakarīgi seko Eiropas Centrālā bankas (ECB) sadrukātās naudas daudzuma pieaugumam.

Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.

Ik dienu sabiedrībai tiek stāstīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare Latvijā aug strauji, sen vairs nav tādas platas digitālās plaisas (“digital gap”), kāda pirms 20 gadiem bija starp “vecajām” un “jaunajām” Eiropas Savienības valstīm ap gadsimtu miju, visās jomās jaunās tehnoloģijas tiek daudz izmantotas, tur strādā gudri un augsti izglītoti cilvēki. Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami. Tie rāda, ka Latvijas IKT atpaliek no Igaunijas, bet vēl trakāk no Lietuvas, kura pēdējo četru gadu laikā ir veikusi fantastisku uzrāvienu. Kāpēc tas tā? Kas Latvijā varbūt tiek darīts nepareizi?

“Double Coffee”, “Vincents”, “Čarlstons”, “XL Pelmeņi” — kas šiem visiem kopīgs? Tie ir slaveni iestādījumi, kuri likvidēti ne krīžu laikā, bet pēc tam, kad visas krīzes jau pārvarētas. Daudzi atlikušie nozares flagmaņi stieg parādos.

Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.

Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.

Nekustamā īpašuma pircējiem nākamais gads solās būt labvēlīgs, jo, kā prognozē eksperti, gaidāms procentlikmju kritums. “Neatkarīgā” pēta, vai tiešām Latvijā var iegādāties mājokli par vienu eiro.

Degvielas cenu pieauguma pamatā ir piegādātāju alkatība un autobraucēju gatavība tai pakļauties, nevis vietējā ražojuma biodegvielas piejaukums — tādu ainu rāda degvielas cenu vēsture un valsts struktūru iepriekš veiktās izmaiņas ar biodegvielas obligātumu.

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Nākamajā gadā lielākajai tautas daļai paliks vairāk naudas maciņā, taču tiem, kas brauc ar auto, izdevumi būtiski pieaugs.

Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?

Tie kredītņēmēji, kuri Polijā ir anulējuši savus kredītlīgumus un pēdējos gados izmantojuši procentu atvieglojumus par dzīvokļa vai mājas iegādi vai mājas būvniecību, var saskarties ar smagām problēmām saistībā ar nodokļu nomaksu, ziņo Polijas ekonomikas un finanšu ziņu platformas “prawo.pl” un “wnp.pl”.

Kamēr pasaulē kafijas baudītāji šķendējas, ka “Starbucks” kafejnīcās uz kafijas pagatavošanu tagad jāgaida ilgāk nekā iepriekš, Baltijas valstīm, tai skaitā Latvijai, šī pasaulē lielākā kafejnīcu tīkla īpašnieks vai potenciālais franšīzes turētājs vispār met līkumu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.

Ēnu “finanšu krīze” pasaulei ir izmaksājusi jau divus triljonus ASV dolāru.