Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?
Eiropas Savienības (ES) prasība pasludināt 30% savienības dalībvalstu platības par aizsargājamu dabas teritoriju nav nekādi savienojama ne ar ES prasību par oglekļa dioksīda un skābekļa emisiju līdzsvaru, ne ar imigrantu piesaistīšanas politiku Rietumeiropā, ne ar valstu aizsardzības budžetu palielināšanu un arī ne ar “Rail Baltica” būvēšanu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto pārskatu “Mājokļu tirgus un kreditēšanas iespējas reģionos”, kas neuzrādīja cilvēkiem pamanāmas izmaiņas dzīvojamā fonda uzturēšanas un attīstīšanas pašreizējā kārtībā.
Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
Latvijas valsts kā pašas valsts noteiktu monopolpakalpojumu sniedzēja ceļ cenas par desmitiem procentu un vaino bodniekus, kuri ceļ cenas pa dažiem procentiem.
2024. gadā tika ieviesta speciāla programma, lai atbalstītu hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru līgumi bija piesaistīti “Euribor” likmei. Šā gada janvāris bija pēdējais mēnesis, kad tika veikts šis maksājums.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vakar publiski apliecināja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāram Valdim Dombrovskim, ka Latvija spēs līdz nākamā gada augustam apgūt visus 1,9 miljardus eiro no Atveseļošanas fonda (AF) par spīti tam, ka iepriekšējo četru gadu laikā apgūti tikai 0,8 miljardi eiro.
Mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 20% no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.
Uzvarošie paziņojumi par pārslēgšanos no Krievijas maiņstrāvas frekvences uz Polijas maiņstrāvas frekvenci pienāca reizē ar elektrības cenas pārrēķinu no 17,68 eiro mēnesi uz 22,06 eiro mēnesī vienai konkrētai mājsaimniecībai, kas nozīmē kāpumu par 24,8%.
Finanšu ministrija publicējusi Valsts kases operatīvos datus, ka 2024. gads pabeigts ar 19 miljardu eiro parādu, kas gada laikā pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro.
Liepājas Olimpiskajā centrā piektdien atklāja Vēju pilsētas 400 gadu jubilejai veltītu izstādi “Ražots Liepājā”. Kā pasākuma atklāšanā cita starpā teica Liepājas mērs Gunārs Ansiņš: Liepāja ir tikai par vienu gadu jaunāka nekā Ņujorka. No savas puses varu piebilst, ka ASV par Vēju pilsētu dēvē Čikāgu, kura tāpat kā Liepāja Latvijā (aiz Rīgas un Daugavpils) ir trešā lielākā pilsēta ASV (aiz Ņujorkas un Losandželosas). Varbūt vērts padomāt par kādu sadarbību, sekojot Ulda Pīlēna novēlējumam: nebaidīties no mērķu lieluma.
Par Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” akciju pārdošanas darījumu ar vācu aviosabiedrību “Lufthansa” droši zināms tas, ka “Lufhansa” neapgrūtināja savas sabiedrisko attiecību vai jebkuras citas nodaļas vadītāja vietnieka asistentu ar atlidošanu uz lidostu “Rīga", lai ceturtdien plkst. 9 no rīta kopā ar Latvijas satiksmes ministru un citām amatpersonām apliecinātu un izskaidrotu trešdienas vēlā vakarā izziņoto darījuma faktu.
Šobrīd “airBaltic” kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija aktīvi piemeklē personāžus pagaidu “airBaltic” padomei. Jaunieceltajiem padomes locekļiem tūlīt pat nāksies ķerties pie vairāku sasāpējušu jautājumu risināšanas. Jautājumus par valdes atalgojumu izvērtē un lemj padome, sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
“Euribor” likme ES turpina samazināties. Vai tas novedīs arī pie lētākiem kredītiem Latvijas tirgū, kuri joprojām ir vieni no dārgākajiem ES — skaidro “nra.lv”.
Valdība vakar izskatīja Eiropas Savienība palīdzības naudas apgūšanu un uzdeva ministriem sasprindzināt visus spēkus, lai tomēr sacerētu noteikumus, pēc kuriem sadalīt vēl neaiztiktos 702 miljonus eiro no 2021.-2027. gada periodam Latvijai apsolītajiem 3,6 miljardiem eiro.
Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.
Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.
“airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.
Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.
Latvijas valstij ir parādījusies unikāla iespēja atgūt savus kādreiz zviedriem vieglprātīgi pārdotos īpašumus – vairāk par simt tūkstošiem hektāru meža. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa “Sodra” plāno atbrīvoties no aktīviem Baltijas valstīs un izbeigt šeit uzņēmējdarbību.
