Par ļoti būtisku sastāvdaļu 2025. gada mantojumā, uz kura rēķina šogad dzīvosim, jāuzskata 1,01 miljards eiro, kura piesaistīšana Latvijai notikusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedalīšanos.
Miljards eiro mantojumā nācis tādā nozīmē, ka pati nauda vēl tikai nāks turpmākos 3-5 gadus. Tā tiks izlietota, lai izpildītu 31 investīciju projektu. Naudas apguvei vajadzētu radīt apmēram 1 350 jaunas darba vietas. Galvot par skaitļu precizitāti nav iespējams, jo vismaz tagad neviens neuzņemsies garantēt, kas notiks vai nenotiks Latvijā un pasaulē turpmāko 3-5 gadu laikā. Taču iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka patiešām tiek realizēta lielākā daļa no pieteiktajiem investīciju projektiem, kas nonākuši līdz tādai stadijai, ka LIAA atļaujas šīs summas pārlikt no sarunās un nodomu protokolos fiksētām iespējamībām uz projektiem, kuru izpilde sākta. Tā tas iegājies gados, kopš Latviju nav skāris ne karš, ne tāda ekonomiskā krīze, kādu pēdējo reizi piedzīvojām 2008. gadā.
Aizvadītais 2025. gads atšķiras ar to, ka LIAA piesaistīto investīciju apjoms audzis gandrīz pusotru reizi. Aģentūras LETA ziņu arhīvā atrodams 2025. gada 10. janvāra ieraksts vēsta, ka ar LIAA atbalstu veicamo investīciju apjoms 2024. gadā sasniedzis 655,4 miljonu eiro 45 projektos. Par senākiem laikiem publiska informācija šādā formātā nav atrodama. Pietiek ar to, ka LIAA dibināta 1992. gadā kā Latvijas Attīstības aģentūra. Investīciju piesaistīšanas uzdevums iestādes nosaukumā ieviests no 2004. gada 1. janvāra. Iestāde dzīvojusi laimīgā pārliecībā, ka griesti gan Latvijas, gan pašas iestādes iespējām investīciju piesaistē ir daudz zemāki, nekā tas tagad atklājies.
LIAA piesaistītais investīciju apjoms nav kopējais investīciju apjoms Latvijā. LIAA palīdzība parasti tiek izmantota, lai sāktu jaunus projektus, bet jau palaistu uzņēmumu paplašināšanu vai pārveidošanu uzņēmēji paveic bez valsts palīdzības. Latvijā nav aizliegts investēt bez LIAA ziņas. Pavisam cits investīju veids ir Eiropas Savienības palīdzības izmantošana.
No otras puses, Latvijā ieguldītais ārzemju kapitāls nav šeit piesaistīts uz mūžīgiem laikiem. Īpašnieki mēdz ieguldījumus pārvietot ne vien uz Latviju, bet arī prom no Latvijas. Latvijas Bankas uzturētā tiešo ieguldījumu statistika rāda, ka pagājuša gada triju ceturkšņu laikā ārzemju ieguldījumi Latvijā auguši no 25,77 līdz 26,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumam skaitļi, ka Latvijas kapitāla ieguldījumu apmērs ārzemēs tajā paša laikā audzis no 6,2 līdz 6,6 miljardiem eiro. Citiem vārdiem sakot, mums būs jāstrādā daudz vairāk, nekā mūsu vietā strādās nauda, t.i., cilvēki citur pasaulē šis naudas dēļ. Labā ziņa tāda, ka miljarda eiro sadalīšana starp nepilnu pusotru tūkstoti darba vietām ļauj radīt tādas darba vietas, kurās cilvēkiem nav jārok ar lāpstu vai jāsit ar āmuru.
Ticami piesaistīto investīciju lēciens no 0,65 līdz vienam miljardam eiro sakrīt ar laika posmu, kurā par LIAA direktori strādā Ieva Jāgere. Iestādes vadītāja meklēšanas process bija ilgs un noslēdzās 2024. gada 13. novembrī, kas nozīmē, ka viss 2025. gads jau viņas atbildībā. “Es redzēju, ka iepriekš LIAA strādā uz procesiem, bet tagad strādā uz rezultātiem,” viņa sāka savu skaidrojumu par lēcienu investīciju piesaistīšanā. Saruna ar viņu redzama un dzirdama videoierakstā.
Līdz ar LIAA vadītāju nomaiņu notikušās izmaiņas iestādē lielā mērā seko ekonomikas ministra Viktora Valaiņa izbrīnam par daudzu iepriekšējo valdību un ekonomikas ministru atstāto mantojumu, “ka iestādē, kuras nosaukumā ir vārds “investīcijas", darbojas seši investīciju piesaistīšanas speciālisti starp vairāk nekā 300 darbiniekiem, bet ar sabiedriskajam attiecībām nodarbojās 35 darbinieki. Tas bija skaidrs signāls, ka jāsāk reformas", par kuru makroekonomiskajām sekām un ietekmi uz dzīvi Latvijā saruna ar ministru.
2025. gadā investīcijām apstiprināto miljardu eiro nodomāts sadalīt šādi:
Tālāka ieguldījumu detalizācija pa projektiem un adresēm lielākā daļā gadījumu nav pieejama, jo investori nevēlas informēt par projektiem ātrāk, pirms tie nonākuši līdz pamatakmeņu (laika kapsulu u.tml.) likšanai, spāru svētkiem un galu galā līdz atklāšanas lentīšu griešanai.
Dažus piemērus no 2025. gada investīciju projektiem LIAA publiskošanai sagādājusi. Enerģētika jomā iecerēta atjaunīgās degvielas ražotnes būvniecībā Rīgas brīvostas teritorijā, kur Ukrainas uzņēmums “Pars Terminal” plāno ieguldīt 120 miljonus eiro.
Japānas tehnoloģiju uzņēmums “Epson” izvēlējies Rīgu par vietu Eiropas Biznesa pakalpojumu centram, kur ieguldīs 6 miljonus eiro un pieņems 150 darbiniekus. Šie skaitļi neizskatās milzīgi, bet prieks un lepnums par to, ka Rīga uzvarējusi starp 28 pilsētām 18 valstīs. Japāņi augstu novērtējuši Latvijas atrašanās vietu, ko mēs ietekmēt nevaram, bet vietai klāt nākusi paredzamā stabilitāte, izmaksu konkurētspēja un darbaspēka kvalifikācija, ieskaitot valodu prasmes. Biznesa pakalpojumu centru Rīgā atvērs arī Kanādas digitālo tehnoloģiju uzņēmums “NtangledState”, kur plānotas 200 jaunas darba vietas un investīcijas 25 miljonu eiro apmērā.
Uzsākta arī vairāku aizsardzības jomas projektu īstenošana. Igaunijas uzņēmums “Frankenburg Technologies” investēs 10 miljonus eiro tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu ražotnes izveidē.
Arguments LIAA uzrādīto projektu un kopējās investīciju summas ticamībai tāds, ka šajos datos neietilpst 600-700 miljoni eiro, kas tika nosaukti LIAA 2024. gada 15. martā izplatītajā paziņojumā, ka parakstīts saprašanās memorands starp Igaunijas uzņēmumu “Fibenol OÜ” un Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Klimata un Enerģētikas ministrijām un LIAA par biorafinēšanas ražotni. Pēc tam dokumentu parakstījušās iestādes tik enerģiski izvairījās stāstīt, ko tā rafinēšana nozīmē - ko no kā un priekš kam ražos, ka radīja jautājumu, vai paši igauņi kaut ko zina.
Par konkrēto firmu neko vairāk neteiksim, bet principā pieteikšanās par investoriem ir viens no blefotāju, krāpnieku u.tml. publikas izplatītākajiem gājieniem. LIAA pienākums ir ne tikai piesaistīt, bet arī atgaiņāties no cilvēkiem, kādi mēdz radīt problēmas biznesa partneriem, ieskaitot valstis.
