Par algu pieaugumu Latvijā politiķi un ekonomisti runā gandrīz katru nedēļu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro – par 149 eiro jeb 9,7% vairāk nekā 2023. gadā. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pieauga līdz 11,38 eiro. 2025. gadā vidējā alga sasniedza jau 1835 eiro bruto jeb 1361 eiro pēc nodokļu nomaksas.
No pirmā acu uzmetiena aina šķiet pārliecinoša - darbs ir, algas aug. Pieaug arī uzkrājumi. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2025. gada beigās mājsaimniecību noguldījumi sasniedza 11,15 miljardus eiro - par 4,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Uz vienu iedzīvotāju tie ir aptuveni 5960 eiro.
Arī nekustamo īpašumu tirgus 2025. gadā uzrādīja stabilizācijas pazīmes. Valstī tika reģistrēti ap 42 500 darījumu - par 3,5% vairāk nekā 2024. gadā. Rīgā sērijveida dzīvokļu cena vidēji ir ap 865 eiro par kvadrātmetru, savukārt jauno projektu segmentā - virs 2600 eiro par kvadrātmetru.
Tirgus nekrītas. Taču tas arī nav kļuvis lētāks. Tāpēc jautājums ir vienkāršs - vai statistiskā izaugsme nozīmē, ka vidējā ģimene ar diviem bērniem šodien var droši iegādāties mājokli?
Vidējā alga un realitāte
Pirmais, kas nāk prātā - parasta ģimene ir tā, kas dzīvo no vidējās algas. Taču vidējā alga ir kā zināmajā piemērā: kaimiņš ēd malto gaļu ar rīsiem, jūs - kāpostus, bet vidēji sanāk tīteņi.
Tāpēc ekonomisti biežāk skatās uz mediāno algu. 2025. gadā mediānā alga pēc nodokļu nomaksas bija 1135 eiro. Tas nozīmē, ka puse strādājošo saņem mazāk, bet puse - vairāk.
Ja abi vecāki pelna mediāno algu, ģimenes kopējie ienākumi ir ap 2270 eiro mēnesī. Ja abi pelna vidējo algu - ap 2700 eiro.
Uz papīra tas izskatās pietiekami. Bankas skatījumā - tā jau ir precīza matemātika.
Banku redzējums: kur sākas slieksnis?
Lai saprastu, no kāda ienākumu līmeņa ģimene ar diviem bērniem var pretendēt uz hipotekāro kredītu, vērsāmies pie lielākajām bankām.
SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns norāda: “Ģimenei ar diviem bērniem ienākumiem jābūt vismaz 2000 eiro neto, lai atļautos kredītu ap 100 tūkstošiem eiro.”
Viņš skaidro, ka kopējais saistību apjoms nedrīkst pārsniegt sešu gadu neto ienākumus, bet ikmēneša maksājumi nedrīkst pārsniegt 40% no ienākumiem.
“Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais uzsver: “Ja mājsaimniecības ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 2000 eiro, kopējā kredītu kopsumma nevar pārsniegt 144 tūkstošus eiro.”
Maksājumu slieksnis parasti ir 30-40% no ienākumiem, un būtiska nozīme ir arī īpašuma vērtējumam.
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītāja Marika Toma norāda: “Ienākumiem jābūt vismaz 900 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas vai vismaz 1200 eiro kopā ar līdzaizņēmēju.”
Tomēr tas ir informatīvs minimums - reālais aizdevuma apjoms atkarīgs no īpašuma cenas un klienta finanšu profila.
Savukārt bankas “Citadele” mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa skaidro: “Ģimene ar kopējiem ienākumiem 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas var pretendēt uz kredīta summu 50 000-60 000 eiro ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem.”
Kopējā aina ir skaidra - ap 2000 eiro neto mēnesī kļūst par praktisku ieejas punktu mājokļu tirgū.
2000 eiro - jaunie 1500?
Vēl pirms dažiem gadiem 1500 eiro uz ģimeni šķita stabils pamats. Šodien situācija ir cita.
Komunālie maksājumi ir augstāki. Pārtikas cenas ir kāpušas. Bērnu pulciņi, transports un medicīnas pakalpojumi veido izdevumu grozu, kas ir lielāks nekā pirms pieciem gadiem.
Rezultātā 2000 eiro neto vairs nav turības pazīme. Tas ir drošības minimums, no kura banka ir gatava runāt par vidējas klases mājokli.
Turklāt jāņem vērā pirmā iemaksa - 15-20% no īpašuma vērtības. Dzīvoklim par 100 000 eiro tas nozīmē 15 000-20 000 eiro uzkrājumu.
“Altum” garantiju programma ģimenēm ar bērniem palīdz pārvarēt daļu no šīs barjeras, samazinot nepieciešamo pirmo iemaksu. Taču tā neaizstāj stabilus ienākumus.
Svarīga loma bija arī procentu likmēm. 2023. gadā “Euribor” kāpums būtiski sadārdzināja kredītus. 2025. gadā Eiropas Centrālās bankas likmju samazinājuma situāciju stabilizēja un kreditēšanas aktivitāti atjaunoja.
Tomēr pat pie zemākām likmēm ienākumu slieksnis paliek noteicošais.
Vai esam kļuvuši bagātāki?
Vidējā bruto alga 2025. gadā sasniedza 1835 eiro, neto - ap 1361 eiro. Mājsaimniecību noguldījumi pieauga līdz 11,15 miljardiem eiro. Nekustamo īpašumu tirgū reģistrēti ap 42 500 darījumu.
Skaitļi rāda izaugsmi. Taču pēc faktiskā individuālā patēriņa indeksa (AIC) Latvijā mājsaimniecību patēriņa līmenis ir aptuveni 72% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tas nozīmē, ka ievērojama ienākumu daļa tiek novirzīta pamatvajadzībām.
Ģimenei ar diviem bērniem pie 2600-2700 eiro neto mēnesī mājokļa izmaksas Rīgā var sasniegt 950-1150 eiro mēnesī - ieskaitot hipotēku, komunālos maksājumus, apdrošināšanu un apsaimniekošanu. Tas ir līdz pat 40-45% no ģimenes ienākumiem.
Ja pieskaita pārtiku, transportu un bērnu izdevumus, lielākā daļa ienākumu tiek izlietota obligātajām vajadzībām. Budžeta elastība kļūst ierobežota.
Tāpēc jautājums par bagātību nav tikai par to, cik pelnām. Tas ir jautājums par to, cik paliek pēc rēķiniem.
Starp “vidējo algu” statistikā un bankas reālo jāvārdu joprojām pastāv atstarpe. Un tieši šī atstarpe šobrīd nosaka, cik plaša Latvijā ir finansiāli drošā vidusšķira.
