Ekonomika

Pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, Igaunijas govju fermas īpašnieki nopirkuši piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, lai turpmāk savu pienu pārstrādātu paši.

Dabasgāzes biržas cenas pieaugums pirmdien no 65,90 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) līdz 68,27 eiro/MWh  nozīmē nevis cenas svārstīšanos, bet turpinājumu pieaugumam, kura laikā cena jau dubultojusies un kuram gals nav saskatāms.  

95E benzīna cena 24. augustā degvielas stacijās “Virši” bija 1,87 eiro, “Circle-K” – 1,86 eiro, “Viada” – 1,74 eiro, “Straujupīte” – 1,75 eiro par litru. Dīzeļdegviela: “Virši” – 1,97 eiro, “Circle-K” – 1,99 eiro, “Viada” – 1,93 eiro, “Straujupīte” – 1,93 eiro par litru.

Saeima kārtējo reizi nobalsojusi, ka dod tiesības valstij vajadzības gadījumā iejaukties un dot iespēju aizdot “airBaltic” līdz 30 miljoniem eiro. Valdības vadītājs Andris Kulbergs, aizstāvot šo lēmumu, vairākkārt uzsvēra, ka runa nav par šiem miljoniem, bet gan par to, ka Saeima pilnvaro valdību iesaistīties “airBaltic” finanšu problēmu risināšanā.

Latvijas valstī pensijas tiek paaugstinātas oktobrī gadu no gada neatkarīgi no tā, iekrīt vai neiekrīt tā gada oktobra sākumā Saeimas vēlēšanas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.

Augusta sākumā parādījušies pirmie dati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas ietekmi uz maizes, piena, mājputnu gaļas un olu cenām, kurām vajag turpināt zemo cenu pārtikas groza ieviešanas iekustināto cenu samazināšanu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēl nav pieņēmis lēmumu, vai izsludināt Saeimas ārkārtas sēdē 23. jūlijā izdarītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, pret kuriem uzstājas Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.

Gan statistiķu apkopotie vidējie radītāji, gan konkrēti piemēri māca, kādas algas pienākas Latvijā strādājošo cilvēku vairākumam un kurās nozarēs ir lielākas izredzes pelnīt vairāk, nekā pelna citi.

Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļos Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu ķibeļu tēma tiek atspoguļota jo bieži. Kaimiņvalstu aviācijas eksperti ar dziļu interesi vēro notiekošo un izsaka savus viedokļus par to. Tas saprotami, jo “airBaltic” darbojas arī Igaunijā un Lietuvā, ir būtiska arī kaimiņiem, ietekmē arī viņu satiksmes nozari.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācija par Latvijas valsts parādu pieaugumu sakrita ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) norādījumu Latvijai paaugstināt nodokļus.

Vairākus gadu desmitus naudu Latvijai gādājušais tranzītbizness tagad prasa no valsts naudu atpakaļ – prasa sevi uzturēt gluži kā invalīds vai pensionārs.

Naftas cenām pasaulē kāpjot, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.

Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš kolektīvās atlaišanas no uzņēmumiem “LDz Cargo”, "Concentrix" un Grīvas cietuma raksturo kā traģēdiju pilsētai un valsts politiku attiecībā pret Daugavpili – kā “makšķeru tīšanu” projām no Latgales.

Šā gada jūnijā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas reģistrā ir 42 655 uzturlīdzekļu parādnieki.

Latvijai ir divas smagas, grūti risināmas ekonomiskas (arī politiskas) problēmas. Viena ir zem parādu nastas smokošā aviokompānija “airBaltic” un otra – milzīgus finanšu resursus rijošais megaprojekts “Rail Baltica”. Abi šie projekti jau gadiem atrodas valdības darba kārtībā. Sadaļā: prasa naudu. Līdz ar to katru reizi, kad parādās šis lūgums: iedodiet, aizdodiet, izvirzās pretjautājums: ko darīt?

Veselības ministrija (VM) plāno līdz 300 000 eiro novirzīt valsts pētījumu programmas uzdevumam par pārtikas produktu profilēšanu un marķēšanu. Vienlaikus Latvijā jau darbojas biedrības "ABCDE Open Food Data Lab" veidota pārtikas produktu datubāze, ko tās autori vairākkārt piedāvājuši izmantot ministrijai.

Pēc sešu gadu pārtraukuma, iespējams, tiks atjaunota prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Tuvākajā laikā varētu tikt parakstīts savstarpējās saprašanās memorands starp Ekonomikas ministriju un “Tallink Grupp”, kas nostiprinās pušu apņemšanos turpināt darbu projekta īstenošanā. Arī Rīgas Brīvostas pārvalde apliecina, ka “šobrīd ir aktualizēts piedāvājums, sarunas notiek visos līmeņos”.

Mazo veikaliņu īpašnieki vēstulē Saeimai un Labklājības ministrijai žēlojas gan par to, ka "nozare saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu" un tāpēc "esošie darbinieki regulāri strādā virs noteiktā darba laika apjoma", gan par to, ka "spēkā esošā prasība par virsstundu apmaksu 100% apmērā rada uzņēmumiem būtiskus papildu izdevumus", kas jāsamazina uz pusi.

Teju puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas no 1. jūlija ir piemērots maizei, pienam, olām un svaigai un atdzesētai mājputnu gaļai, sagaida vismaz piecu eiro ietaupījumu no 50 eiro vērta groza, liecina pircēju aptauja.

No 1. jūlija atsevišķām ikdienā bieži pirktām pārtikas produktu grupām samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – no 21% uz 12%. PVN samazinātā likme attiecas uz četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un nodrošināt, lai nodokļa samazinājums pēc iespējas pilnā apmērā nonāktu līdz pircējam gala cenā.