Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.
Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu.
Igaunijas pilsētā Tartu trešdien notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Igaunijas un Latvijas valdību kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām sadarbības jomām, raksta Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.
Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
Finanšu ministrija 2024. gadā, informējot par nodokļu politikas izmaiņām 2025. gadā un turpmākajos gados, norādīja, ka minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – līdz 860 eiro mēnesī.
“Apvienotā saraksta” 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs un partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” sprieda par Latvijas ārējā parāda apkalpošanu, topošo valsts budžeta projektu un tajā paredzētajiem taupības pasākumiem, kas jau tiekot veikti.
“Apvienotā saraksta” 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs un partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” diskutēja, ko valstij vajadzētu darīt ar uzņēmumiem LMT un “Tet” – “Latvenergo”, nesaistītam uzņēmumam palielināt tēriņus vai valstij pārņemt kontroli un piesaistīt privātu investoru.
Ministru kabinets 19. augustā apstiprināja likumprojektu, kas Latvijai ar Saūda Arābiju ļaus parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks radīts tiesisks pamats regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai maršrutā Rīga–Saūda Arābijas galvaspilsēta Rijāda.
“Taupīt ir nepieciešams, un teorētiski taupīt ir iespējams, bet praktiski tas ir sarežģīti un ir ļoti grūti izdarāms tādēļ, ka tam ir vajadzīgi dati un ļoti rūpīga šo datu analīze. Kas to varētu darīt? To varētu darīt Finanšu ministrija vai kāds, kas ir pakļauts Ministru prezidentam. Taču viņiem nav šādu spēju un iespēju,” XTV diskusiju raidījumā “Naudas cena” sacīja ekonomists Ojārs Kehris.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieaudzis par 3,8%. Kā samazināt pārtikas cenas? Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 atzina, ka nav jāizgudro jauns velosipēds – Eiropā pastāv un darbojas samazinātais PVN pārtikai. Latvijā par to tiek runāts gadiem, bet lēmums tā arī nav pieņemts.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne, profesore Iveta Reinholde TV24 skaidroja, ka, neraugoties uz aptuveni 20 gadus ilgušo valsts pārvaldes reformu, ne viss ir paveikts – līdz šim brīdim īsti nav izdevies pārvarēt bagātākos un nabagākos resorus.
Uzņēmējs Ģirts Rungainis TV24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” salīdzināja Latvijas transporta uzņēmumus “Rail Baltica” un “airBaltic,” uzsverot, ka “Rail Baltica” ir Eiropas ģeopolitisks projekts, bet “airBaltic” ir pavisam cits pasākums – vienīgais veiksmīgi starptautiski konkurējošais Latvijas uzņēmums.
Martins Gauss valsts amatpersonas deklarāciju, beidzot pildīt AS “Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētāja amatu 2025. gada 7. aprīlī, iesniedza 2025. gada 21. maijā. Šodien tā tiek publiskota.
Kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs TV24 pauda viedokli, ka karšu pīkstināšanas tehnoloģija nav pārāk droša, bet maksāšana ar telefonu ir drošāka.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs TV24 pauda viedokli, ja Latvija veiks uzlabojumus izglītībā, investīciju struktūrā, uzlabos veselības aprūpi un uzņēmējdarbības vidi, tad mēs kaimiņus panāksim 15 vai 25 gadu laikā.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Igaunijā ir pārāk daudz mazumtirdzniecības telpu, kas savukārt ietekmē cenu noteikšanu un padara preces dārgas patērētājiem. Latvijā neviens politiķis gan neko tādu nav apgalvojis, taču nav palikusi nepamanīta tendence, ka augsto cenu dēļ pircēji spiesti ierobežot pirkumus.
2024. gadā pasaulē radās 680 000 jaunu miljonāru. Saskaņā ar Šveices bankas UBS sagatavoto globālo bagātības ziņojumu, miljonāru skaits pieauga lielākajā daļā no 56 analizētajām valstīm. Izņēmums bija Igaunija, kur miljonāru skaits, gluži pretēji, samazinājās, ar nožēlu konstatē Igaunijas izdevums “Postimees”.
Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Juris Rozenvalds TV24 pauda viedokli, ka izdienas pensijas iepriekš vairāk bijis kā līdzeklis, kā samaksāt savējiem. “Tagad tas vienkārši nāk laukā, un valsts vienkārši nevar to samaksāt,” secināja LU profesors. Viņaprāt, būtu jāmaina arī izdienas pensijas piešķiršanas kritēriji.
Uzņēmums “Tallink Grupp” 2025. gada pirmo pusgadu noslēdza ar tīrajiem zaudējumiem 35,7 miljonu eiro apmērā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Tikai retais jaunietis domā par aiziešanu pensijā, kas var šķist tāla nākotne. Tomēr daudzi to saņems. Un cik gadus viņiem būs jāstrādā, pirms tas notiks?
Uzņēmējs, ekonomists, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes loceklis Jānis Ošlejs TV24 sacīja, ka ne viņš viens to apgalvo, to viņš ir izlasījis presē un daudzi cilvēki to ir neskaitāmas reizes secinājuši: Latvijā noslēgtais “Rail Baltica” pamattrases līgums ir būtiski dārgāks kilometrā nekā Igaunijā.
