Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļos Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu ķibeļu tēma tiek atspoguļota jo bieži. Kaimiņvalstu aviācijas eksperti ar dziļu interesi vēro notiekošo un izsaka savus viedokļus par to. Tas saprotami, jo “airBaltic” darbojas arī Igaunijā un Lietuvā, ir būtiska arī kaimiņiem, ietekmē arī viņu satiksmes nozari.
Drūmos toņos ieturēts komentārs laikrakstā “Postimees” 22. jūlijā ar virsrakstu “Izskatās, ka airBaltic tuvojas beigas”.
““airBaltic” iespējamais bankrots draud traucēt tiešos lidojumus no Igaunijas uz galvenajiem galamērķiem. Par laimi, Igaunijas valdība pagājušajā gadā neiegādājās “airBaltic” akciju daļu. Igaunijas valdībai tagad steidzami ir nepieciešams rezerves plāns. Izskatās, ka Latvijas “airBaltic” veiksmes stāsts tuvojas beigām. Ja uzņēmums līdz augusta beigām nespēs atrast 30 miljonus eiro, lai atmaksātu savu īstermiņa aizdevumu Latvijai, tas, visticamāk, saskarsies ar Eiropas Komisijas izmeklēšanu par nelikumīgu valsts atbalstu, kas ir slikta zīme,” raksta “Postimees”.
Ja kādā jaukā septembra dienā “airBaltic” vairs nelidos...
Rakstā analizēta situācija, ka, ja “airBaltic”, tāpat kā savulaik “Estonian Air”, pēkšņi pārtrauks darbību, tās būtu ļoti sliktas ziņas Igaunijai. “Galu galā šī ir vienīgā aviokompānija, kas lido uz vairākām mums ļoti svarīgām pilsētām, piemēram, Briseli, Amsterdamu un Parīzi. Pēc “Estonian Air” slēgšanas tika uzsākts alternatīvs plāns “Nordica” veidolā. Tas, vai šis solis bija pareizs no ES viedokļa vai ilgtermiņā finansiāli izdevīgs Igaunijai, ir atsevišķs jautājums. Taču mēs neesam piedzīvojuši "aviācijas klusuma" periodu, kā tas notika ar lietuviešiem 2009. gadā pēc viņu nacionālās aviokompānijas slēgšanas. Diemžēl Igaunijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un iedzīvotāju blīvums neveicina stabilu tiešo lidojumu uzturēšanu. Pēc gan lietuviešu, gan mūsu neveiksmēm “airBaltic” ir kļuvusi par patiesi Baltijas mēroga aviokompāniju. Tā ērti un droši savieno mūs ar Eiropu un turklāt Igaunijas nodokļu maksātājiem nav izmaksājusi neko. Mūsu valdībai ir jābūt labam rezerves plānam gadījumam, ja mūsu dienvidu kaimiņu lidmašīnas kādu dienu septembrī vairs nelidos no Tallinas. Ilgu laiku mūsu dienvidu kaimiņa aviokompānija bija patiess veiksmes stāsts. Pirmās brīdinājuma zīmes parādījās, kad 2025. gada aprīlī tika atlaists “airBaltic” ilggadējais izpilddirektors Martins Gauss (kuram, starp citu, ir pilota licence). Iemesls bija tas, ka uzņēmums iepriekšējo gadu bija noslēdzis ar 118 miljonu eiro zaudējumiem. Diemžēl nākamajai vadībai neizdevās stabilizēt situāciju. Var pieņemt, ka grūtības radās ne tikai vadības problēmu dēļ, bet arī pārmērīgu risku uzņemšanās dēļ. Galu galā vairāki no tiem materializējās vienlaikus - degvielas cenu pieaugums karu dēļ, darbaspēka izmaksu pieaugums un plaši izplatītas apkopes problēmas ar “Pratt & Whitney” dzinējiem, ko izmanto “airBaltic”.”
Igauņu prieks, ka nav ieberzušies Latvijas aviokompānijas glābšanā
“Postimees” ar gandarījumu atzīmē: “Tagad varam teikt, ka Igaunijas valdība pieņēma pareizo lēmumu, pirms gada noraidot Latvijas piedāvājumu iegādāties 10% “airBaltic” akciju par aptuveni 14 miljoniem eiro. Vienīgais drošais iznākums būtu bijis naudas zaudējums, un kā mazākuma akcionāram mums būtu bijis ļoti grūti ietekmēt lēmumus. Jebkurā gadījumā mūsu valdība šobrīd risinātu šo jucekli kopā ar Latvijas valdību (kurai pieder 88,37% aviokompānijas akciju).” “Pašlaik Igaunijas valdībai ir lielāka rīcības brīvība, un mums nav jākoncentrējas uz “airBaltic” glābšanu.” Tomēr, pēc “Postimees” domām, valdībai ir nepieciešams labs rezerves plāns gadījumam, ja tās dienvidu kaimiņu (Latvijas) lidmašīnas kādā jaukā septembra dienā pārtrauks lidojumus. “Varētu būt vairāki iespējamie risinājumi, taču gaisa satiksmes saglabāšana uz mūsu svarīgajiem centriem un lielākajām pilsētām ir būtiska. Pašlaik “airBaltic” bankrots diemžēl šķiet ļoti ticams, ja vien Eiropas Komisijai kaut kādā veidā neizdosies atvieglot konkurences noteikumus,” pieļauj viens no Igaunijas ietekmīgākajiem medijiem “Postimees”.
Investors būtu tikpat nelāgi kā bankrots
Igaunijas aviācijas eksperti satraucas, ka “airBaltic” rada Igaunijai ievainojamību skaidra rezerves plāna trūkuma dēļ.
Rīgikogu deputāts un aviācijas eksperts Tomass Uibo (“Eesti 200”) spriež, ka liela investora atrašana Tallinas lidostai nestu tādu pašu rezultātu kā aviokompānijas bankrots - investors, visticamāk, nebūs ieinteresēts aviokompānijas lidojumos no Tallinas, raksta ERR.
“Ja tagad “airBaltic” ienāktu liels investors, viņš, protams, pārskatītu visus maršrutus un visu stratēģiju, ko uzņēmums ir izstrādājis pēdējo desmitgažu laikā. Šīs reorganizācijas varētu būt ļoti plašas. “airBaltic” galvenais uzdevums vai intereses, protams, ir saglabāt Rīgu kā galveno bāzi, uz kuras tiek veidots maršrutu tīkls," sacīja T. Uibo. Viņš norādīja, ka papildus tūrisma maršrutiem Latvijas aviokompānija apkalpo arī biznesa maršrutus un to darbības pārtraukšana būtu jūtama Igaunijas ekonomikā. Tallinas lidostas valdes loceklis Ēro Pērgmē sacīja, ka lidostā ir 15 regulārie pārvadātāji, kas nodrošina, ka, ja ar vienu no tiem kaut kas notiek, cilvēki var turpināt lidot, jo citi pārvadātāji aizpildīs tukšumu. Viņš norādīja, ka “airBaltic” arī lido vairākos maršrutos paralēli ar citu aviokompāniju, kas nozīmē, ka tirgus nevar nonākt situācijā, kad cilvēki zaudē lidojumu iespējas.
Aviācijas eksperts Erki Urva sacīja, ka “airBaltic” aiziešana būtu liels trieciens Igaunijai, bet vienlaikus atvieglojums Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri līdz šim ir subsidējuši lidojumus no Igaunijas. "Viņi ir samaksājuši par visām šīm subsīdijām miljonos vai gandrīz miljardos eiro, ar kuriem Latvijas valsts ir atbalstījusi “airBaltic” darbību šeit, Lietuvā un citur," viņš teica. Citas aviokompānijas, visticamāk, nevarētu pārņemt visus maršrutus. "Es pieļauju, ka marginālie maršruti pazudīs. Konkurenti ir vairāk ieinteresēti pasažieru pārvadāšanā caur savām centrālajām lidostām - piemēram, “Finnair” caur Helsinkiem, “Lufthansa” caur Frankfurti un LOT noteikti caur Varšavu. Viņi vienkārši tur palielinās jaudu, bet es neticu, ka tiešie reisi atgriezīsies lielā skaitā," viņš teica.
"Uz dažiem galamērķiem lidojumi noteikti turpināsies ar zemo cenu pārvadātājiem, piemēram, “Wizz Air”, “Ryanair” vai kādu citu," atzīmēja E. Urva. Lai gan Lietuva jau gatavo rezerves plānu, Urva sacīja, ka Igaunijai, šķiet, nav politiskas gatavības atkal ieguldīt aviācijā. "Ir bijušas runas, ka caur “Estonian Air” un “Nordica” ir iztērēti desmitiem miljonu. Es nepiekrītu šim apgalvojumam un esmu pilnībā pārliecināts, ka Igaunijas aviācijas uzņēmumi ir ienesuši Igaunijas valstī vairāk naudas nekā iztērējuši, izmantojot eksporta ieņēmumus, nodokļu ieņēmumus un tamlīdzīgi," viņš teica.
Igaunijas mediji pievērš uzmanību vēl dažādiem ar “airBaltic” saistītiem faktiem:
Lietuva gatavo rezerves plānu gadījumam, ja “airBaltic” ievērojami samazinās lidojumu skaitu no Viļņas vai tos pilnībā pārtrauks.
Latvijas valsts aviokompānija “airBaltic” finansiālu grūtību dēļ drīzumā varētu saskarties ar bankrotu vai maršrutu samazināšanu. “airBaltic” ir aviokompānija ar lielāko tirgus daļu Tallinā, ko izmanto gandrīz trešdaļa no visiem pasažieriem. Uzņēmums apkalpo gandrīz 30 maršrutus no Tallinas lidostas. Aviokompānijas grūtības ir sasniegušas tādu līmeni, ka Tallinas maršrutiem draud slēgšana. Uzņēmuma zaudējumi pagājušajā gadā pārsniedza 44 miljonus eiro. Šogad Latvija piešķīra “airBaltic” īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā ar atmaksas termiņu 31. augustā. Jo tuvāk tuvojas termiņš, jo lielāka kļūst jautājuma zīme par to, vai grūtībās nonākusī aviokompānija spēs atmaksāt aizdevumu. Ja aviokompānija savlaicīgi neatmaksās no valsts saņemto naudu, Eiropas Komisija to uzskatīs par valsts atbalstu un, visticamāk, uzsāks tiesvedību.
Lietuva pārāk nesatraucas
Lietuva nav redzējusi nekādas pazīmes, ka Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” plāno samazināt savu darbību vai aiziet no valsts, neskatoties uz lidsabiedrības finansiālajām grūtībām, pirmdien paziņoja satiksmes ministrs Jurašs Taminsks. "Mēs neesam saņēmuši nekādus datus ne no mana Latvijas kolēģa, ne pa citiem kanāliem, kas liecinātu, ka “airBaltic” plāno pamest Lietuvu vai samazināt lidojumu skaitu," LRT RADIO sacīja Taminsks. Tomēr ministrs sacīja, ka valdība gatavojas iespējamiem scenārijiem, izstrādājot ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja lidsabiedrība samazina savu darbību vai aiziet no Lietuvas tirgus.
“Mēs reaģējam proaktīvi, un šodien es tiekos ar Lietuvas lidostu vadību. Viņi iepazīstinās ar savu sākotnējo vīziju un plānu, un mēs apspriedīsim, kā mēs reaģētu, ja sāktu īstenoties negatīvais scenārijs,” sacīja Taminsks. Viņš aicināja necelt trauksmi, sakot, ka Lietuva joprojām ir pievilcīgs aviācijas tirgus un ka jebkuru “airBaltic” atbrīvoto jaudu, visticamāk, ātri aizpildīs citi pārvadātāji. Latvijas aviokompānija pašlaik apkalpo 21 tiešo maršrutu no Viļņas un divus no Palangas.
Igauņiem savas aviokompānijas bankrots vēl dzīvā atmiņā
Igaunijas nacionālā aviokompānija beidza eksistēt pirms pusotra gada, kad Harju apgabaltiesa oficiāli pasludināja ar “Nordica” zīmolu strādājušās Igaunijas nacionālās aviokompānijas “Nordic Aviation Group” bankrotu. Igaunijas valsts nosprieda, ka nevar turpināt stutēt aviokompāniju, kura rada zaudējumus. Igauņu aviokompānija salīdzinājumā ar “airBaltic” bija maziņa - aptuveni lēšot, no nodokļu maksātājiem tā bija apēdusi tikai 70 miljonus eiro, tomēr Igaunijā tika izdomāts, ka ar beigtu zirgu nevar jāt.
Savukārt Lietuvā sapņi par nacionālo aviokompāniju izbeidzās jau ap 2009. gadu.
Tā kā Igaunijā šī lieta ir salīdzinoši nesena, igauņu ekspertiem un amatpersonām ir mazliet paaugstinātāks tonuss viedokļos par latviešu “airBaltic” nekā lietuviešiem - vairāk tādas kā skaudības par to, ka Latvijā šāda aviokompānija vēl pastāv, kamēr Igaunijā ir beigta un pagalam. Bet viņiem ir arī tāds kā lepnums par to, ka igauņu amatpersonas un politiķi nav ieķēpājušies Latvijas problēmās. Šā gada aprīlī Rīgikogu vēl bija lielas debates, vai doties palīgā Latvijas aviokompānijai, investēt tur kaut ko. Vairākums bija par to, ka neko nevajag investēt, bet labāk padomāt, kā vairāk kaut ko iedot Tallinas lidostai.
Lietuvas amatpersonas, politiķi un eksperti uz lietu skatās pavisam mierīgi: nu, ja iznīks tas “airBaltic”, tad iznīks - “zārks nepaliks tukšs”, ja nelidos latvieši, tad lidos citas aviokompānijas. Lietuvieši apsver variantus, kā būs, ja “airBaltic” nelidos, un kā būs, ja lidos. Lietuvieši jau gudro rezerves variantus.
Atšķirībā no Igaunijas, kur nodokļu maksātājiem nodarītā skāde ir “tikai” 70 miljoni eiro, Latvijas aviokompānijā “airBaltic” laika gaitā ir iepumpēts pusmiljards eiro, aviokompānija hroniski nespēj nodrošināt pozitīvu finanšu plūsmu, jo par parādu procentiem jāmaksā vairāk, nekā uzņēmums spēj nopelnīt. Pat ja kādā laika nogrieznī “airBaltic” prot darboties ar peļņu, saistības pret kreditoriem to rij nost ar skubu. Pēdējais 30 miljonu aizdevums no valsts varbūt nav kas tāds, ko “airBaltic” nespēs atdot - uz kopējā problēmu fona tā ir gandrīz sīknauda. “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs pauž, ka līdz šim šā parāda atdošanā viss notiekot saskaņā ar grafiku - ja nekas slikts neatgadīsies, tad līdz augustam nauda tiks samaksāta. Ja pēdējais aizņēmums 30 miljonu apmērā būtu aviokompānijas vienīgā problēma, tad varētu teikt, ka problēmu nemaz nav. Ļoti iespējams, ka “airBaltic” kādā pārskatāmā nākotnē var atkal nākt pie valsts un dīkt naudu.
Latvijas valdība vēl uz kaut ko cer
Šonedēļ Latvijas valdība sāka iepazīties ar “airBaltic” biznesa plānu, bet otrdien vēl nelēma par tā apstiprināšanu. Valdības sēdes slēgtajā daļā esot skatīts jautājums par pilnvarojuma piešķiršanu aviokompānijai privātā kapitāla piesaistei. Paredzēts, ka “airBaltic” jautājumu turpinās izskatīt ceturtdien.
3. augustā, plānota sanāksme, kurā obligāciju turētājiem tiks lūgts finansējums.
Ir redzams, ka satiksmes ministrs Rihards Koslovskis (JV) un premjers Andris Kulbergs (AS) joprojām cer un spirinās - cer, ka “airBaltic” kaut kādā brīnumainā veidā ir vēl reanimējama.
Šajā brīdī daudz ko zina valdības locekļi, bet plašākai sabiedrībai “airBaltic” biznesa plāns ir nezināmais X, jo par to tiek spriests aiz slēgtām durvīm.
Ja būs tā, ka šā biznesa plāna realizācijai būs atkal vajadzīgi kādi 100-200 miljoni eiro no valsts naudas, radīsies jautājums, vai Eiropas Komisija akceptēs šādu valsts atbalstu un neuzskatīs to par tirgu deformējošu un tāpēc aizliedzamu.
Vēl var notikt fantastisks brīnums un atrasties privāts investors, kurš teiks: “Man birst asaras, skatoties, cik ļoti cieš latviešu aviobizness, tāpēc esmu nolēmis to glābt un ieguldīties tajā ar savu naudu.”
A. Kulbergs ir sacījis, ka pārrunas par ieguldīšanu Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” pašreiz notiekot pat ar trim investoriem.
Sarunas, protams, var notikt, taču cik tas ir nopietni?
