Valsts prezidents Edgara Rinkēvičs vēl nav pieņēmis lēmumu, vai izsludināt Saeimas ārkārtas sēdē 23. jūlijā izdarītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, pret kuriem uzstājas Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.
Likuma nosaukums tāds, ka nebalsot par likumu vai tā uzlabojumiem politiķiem ir praktiski neiespējami. Tāpēc likuma grozījumi tika pieņemti ar 81 deputāta balsi bez neviena, kurš būtu iezīmējies ar balsošanu pret vai atturēšanos. To nav obligāti izrunāt līdz galam un skaļi apliecināt, ka ar šādu balsojumu deputāti vismaz mēģina labot visai sabiedrībai nepatīkamo situāciju, ka Latvijas mazumtirdzniecību pārņēmuši ārzemju izcelsmes uzņēmumi, kamēr Latvijas izcelsmes "Depo" ekspansija Baltijā norit daudz vēlāk un tāpēc lēnāk, jo jāiespiežas jau aizpildītos un sadalītos tirgos. Ja izlietu ūdeni sasmelt nav iespējams, tad 23. jūlija grozījumiem likumā jāveicina vismaz tas, lai Latvijā ražotajām precēm atrastos vairāk vietas uz preču plauktiem ārzemju uzņēmējiem piederošajos veikalos Latvijā. Likuma grozījumus sagatavojusī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija paziņojumā par grozījumu izdarīšanu pieteica, ka tagadējās "izmaiņas ir daļa no plašākiem pasākumiem godīgas konkurences un caurspīdīgas cenu veidošanas veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā". Ar to jāsaprot 2025. gada 27. maijā pēc Ekonomikas ministrijas un konkrēti ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas parakstītais memorands par pārtikas preču tirdzniecību, kurā šo preču ražotāji un tirgotāji apņēmās uzturēt zemu cenu preču grožu. Līdz rudenim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs fiksējis memoranda darbības pirmā gada rezultātus un Ekonomikas ministrija rosinās turpmākos pasākumus, lai pārtikas cenu līmeni samazinātu un vietējas izcelsmes preču piedāvājumu veikalos palielinātu.
Likuma grozījumu tulkojums no juridiskās valodas uz sadzīvisko valodu tāds, ka preču piegādātāju (ražotāju vai starpnieku) un tirgotāju attiecībās jānotiek divām izmaiņām.
Pirmkārt, līdz obligāti 20 dienām jāsaīsina laiks, kurā pārdevējiem jāatdod piegādātājiem nauda par pārdotajām precēm. 20 dienu termiņš likumā ir ierakstīts jau tagad, bet ar atrunu, ka puses drīkst vienoties par citu, t.i., par garāku termiņu. Tagad Saeima šādu atrunu no likuma izvākusi, bet valsts prezidenta akcepts tam vēl jāsaņem.
Otrkārt, precizēti nosacījumi, ar kādiem piegādātāji un pārdevēji drīkst samazināt preču apjomus, kādus pirmie apņēmušies piegādāt, bet otri - pārdot. Ja pieļaujamās atkāpes no līgumu izpildes formulētas likumā, tad pusēm nevajadzētu tērēt laiku un spēkus, lai par tām strīdētos un pat tiesātos.
Likuma grozījumu skarto nozaru pārstāvju viedokļi par šiem grozījumiem ir dažādi.
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals "Neatkarīgajai" atzina šos grozījumus par nebūtiskiem, bet dalījās cerībās par rudeni, kad Ekonomikas ministrija ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozīšanu vai citiem paņēmieniem cīnīsies par lielāku vietējas izcelsmes preču īpatsvaru mazumtirdzniecībā.
Caurmērā tomēr likuma grozīšana ražotājos raisījusi optimismu. "Mūsu ieskatā, pieņemtie grozījumi ir nozīmīgs solis ceļā uz taisnīgākām attiecībām pārtikas piegādes ķēdē," apliecināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. "Pozitīvi vērtējam, ka likumdevējs un Ekonomikas ministrija uzklausīja nozares argumentus un bija gatavi meklēt risinājumus," pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults vēršanos pret likuma grozījumiem pamatoja pārsvarā ar to, kā likuma grozījumos nav, bet ko būtu vajadzējis ierakstīt. Pirmkārt, likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu jo tālāk, jo labāk, lai puses varētu sagatavoties likuma izpildei. Otrkārt, ka negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma mērķis nav pasargāt ražotājus no tirgotājiem, bet vājāko pusi pret spēcīgāko pusi. Pušu spēku attiecība mainoties no gadījuma uz gadījumu, kuros vājākā puse var izrādīties tirgotāji. Proti, tirgotāji mēdz būt mērogā mazāki par starptautiskajiem vairumtirgotājiem, kas apgroza vairāk naudas u.c. resursu nekā "Rimi" vai "Maxima", bet pastāv taču arī īsāku tirdzniecības ķēžu turētāji un individuāli veikaliņi, attiecībā pret kuriem pat vietējie ražotāji izskatās kā milži.
Attiecībā uz norēķināšanās laika saīsināšanu tirgotāju iebildumi tādi, ka galvenie labuma guvēji no saīsināšanas būšot ārzemnieki, kuri mierīgi iztiek bez tā bonusa, kādu tiem apņēmusies pasniegt Latvija. J. Dubultam nācās izmantot divdomīgi uztveramu argumentu, ka vismaz augļu un ogu segmentā ievestu un vietējo preču piedāvājums ir 80:20 par labu importam. Turpmāk Latvijas veikalniekiem nāksies žiglāk atdot naudu Ekvadoras banānu audzētājiem, t.i., tiem, kuri ar šo audzētāju precēm uzstājas pasaules vairumtirdzniecībā. No vienas puses, importa preču lielo piedāvājumu šajā segmentā rada pieprasījums - Latvijas iedzīvotāju vēlme un maksātspēja, lai iepriecinātu sevi ar eksotiskiem gardumiem. No otras puses, J. Dubulta argumentācija uzkurina prasības darīt kaut ko, lai palielinātu vietējo preču noietu, pat ja veikalnieki var vairāk nopelnīt ar ievestām precēm.
Pagājusī nedēļa attiecībā uz Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozījumiem beidzās ar Valsts prezidenta kancelejas formulējumu, ka "Valsts prezidents lēmumu par caurlūkošanu pieņems Satversmē noteiktajā termiņā".
No eksotiskiem gardumiem uz pamatēdieniem, kuros figurē piens un tā produkti, uzmanību pārslēdza Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Proti, tagad ir tā, ka vismaz 40 smagās automašīnas dienu no dienas braukā starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, vedot no vienas valsts uz kaimiņvalstīm cisternās pienu, ko citas automašīnas tūlīt ved atpakaļ kā piena produktus. Piena pārliešana no cisternas tetrapakā ir apjomā lielākais piena pārstrādes veids. Saprotams J. Šolka sašutums par veikalniekiem, kuri uzskata, ka Latvijas piena pārstrādātāji neesot spējīgi pat šādu operāciju paveikt pietiekami labi, lēti un vispār konkurētspējīgi. Rezultātā vietēja lējuma pienam tikai puse no šā piena produktu tirgus Latvijā, kur lielu daļu no tā piena, kas šeit tiek pārdots ar Igaunijas vai Lietuvas marķējumu, veido Latvijā slaukts un no Latvijas izvests piens.
Līdz ar to jebkādas pārmaiņas tirdzniecības noteikumos Latvijā no Latvijas piena ražotāju un pārstrādātāju viedokļa ir labas un apsveicamas salīdzinājumā ar to, ja nebūtu vispār nekādu pārmaiņu. Iespējams, ka šādas pārmaiņas izraisīs arī grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. J. Šolks veltīja labus vārdus bijušajam zemkopības ministram Armandam Krauzem un tagad jau divu valdību ekonomikas ministram V. Valainim, kuru atsaucības dēļ "pēdējā gada laikā esam nonākuši pie neliela, bet tomēr progresa ar mērķi palielināt vietējo produktu noietu."
