Naftas cenām pasaulē kāpjot, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.
Globālais naftas tirgus, ja to salīdzina ar dzīvu būtni, pēdējo triju nedēļu laikā uzvedās neparasti miegaini - nekādas trakas kustības neveica un necik daudz nereaģēja uz notikumiem Tuvajos Austrumos, atgaiņājoties no ASV, Izraēlas un Irānas raķetēm un Donalda Trampa paziņojumiem kā no mušām. Pat pēc tam, kad Tramps NATO samitā paziņoja, ka ar Irānu “nav aršana” - pamiers ir galā un sarunas ar Irānu "ir tikai laika izšķiešana”, globālais tirgus vēl nesteidzās satrakoties, un jēlnaftas cena pacēlās vien par 3% un vairākas dienas tāda palika - tas ir nedaudz virs pirmskara līmeņa - apmēram 73-74 dolāri par barelu.
Saprašanās punkti ir izčibējuši
Taču otrdien uz cenām biržā bija jāsāk skatīties ar lielām bažām - jēlnaftas cena tuvojās 81 dolāram par barelu, “Brent” markas jēlnafta pat jau 87 dolāriem. Jēlnafta vienā dienā pieauga par 3,5%, bet “Brent” vairāk par 4,5%. Neviens nezina, cik ilgi saglabāsies šāda tendence, bet tā ir visnotaļ pamanāma un nelāga. Tādā garā turpinoties, jēlnaftas cena drīz uzkāps līdz 90 un augstāk. Cerams, ka tomēr ne līdz 110, kā bija aprīlī.
Naftas cena nomoka gandrīz visu pasauli, tajā skaitā Latviju, kur benzīns un dīzelis draud atkal kļūt aizvien dārgāks (gāzes cena pagaidām pasaules biržā nav cēlusies). Lai gan pēdējās nedēļās bija brīži, kad jēlnaftas cena pasaules biržās auga, bet Latvijas degvielas uzpildes stacijās degviela kļuva pat lētāka, šādi brīnumi ilgstoši nevar pastāvēt.
Arī latvju zemes autoprieks tiks apskādēts
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Iva Ligere intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.
“Pašlaik nevar pateikt, kādas precīzi būs cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās - būs jāskatās, kā tirgus reaģēs uz situāciju Tuvajos Austrumos, cik ilgstoša būs cenu augšupejošā tendence. Jēlnaftas cenas ir viens, bet mums noteicošie rādītāji ir Eiropas vairumtirdzniecības etaloni jeb “Platt”, kur parādās dīzeļdegvielas un benzīna cenas. Arī “Platt” gan dīzeļdegvielai, gan benzīna cenai pašlaik ir augšupejoša tendence. Augšupeja sākās jau pagājušajā nedēļā, un šajās dienās cenas turpina kāpt. Ja spriedze Tuvajos Austrumos nerimsies, tad arī Latvijas uzpildes stacijās degvielas cena atkal kāps. Tas gan notiks ar nelielu laika nobīdi, ne tik strauji, kā biržā lēkā naftas un degvielas cenas,” prognozē Ieva Ligere.
Latvijas valdība līdz gada beigām piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, kas ir tās ieguldījums cenas samazinājumā, taču situācija nav no patīkamajām - bija pavasarī brīži, kad degviela maksāja virs diviem eiro litrā. Tagad varbūt tūlīt tik daudz vēl nebūs, taču virziens ir uz to pusi. 95. markas benzīna cena ir sākusi pārsniegt 1,8 eiro par litru, 98. benzīns tuvojas 1,90, bet dīzelis ir ap 1,76 ar tendenci kļūt 1,80. Protams, ir varianti un iespējas atrast arī staciju, kur vēl nav tik daudz.
Nav miera zem Tuvo Austrumu olīvkokiem
Optimisma par drīzu situācijas regulējumu kļūst aizvien mazāk. Viss velk uz to, ka Amerikai nebūs maza, ātra un uzvaroša kara, un kādas nebūt reālas vienošanās starp ASV un Irānu ir patāls sapnis.
Irāna pēc sava garīgā līdera ajatollas Ali Hameneji bērēm 9. jūlijā ir uzvilkusies naidā pret Ameriku, un arī ASV prezidents Donalds Tramps ir pūcīgs, ērcīgs un nepiekāpīgs.
ASV trīs naktis pēc kārtas ir uzbrukusi Irānai. Donalds Tramps ir paziņojis, ka Vašingtona atjaunos jūras blokādi pret Irānu un, “acīmredzami mainot savu politiku, noteiks kuģiem maksu par drošu caurbraukšanu”, spriež britu izdevums “The Guardian”. "Šie triecieni turpinās radīt lielas izmaksas Irānas spēkiem un mazinās viņu spēju uzbrukt nevainīgiem civiliedzīvotājiem un komerciālajiem kuģiem Hormuza šaurumā," paziņoja ASV armijas Centrālā pavēlniecība. Tramps iepriekš radio raidījuma vadītājam Hjū Hjūitam bija teicis: "Mēs viņus ļoti spēcīgi sitīsim šovakar, un mēs viņus spēcīgi sitīsim rīt - un viņi neko nevar darīt lietas labā." Donalds Tramps piebilda: "Viņiem nekā nav. Viņiem nekas nav pa spēkam, izņemot to, ka viņiem ir liela mute." “Naftas cena pieaug par vairāk nekā 9% pēc Trampa atjaunotās Irānas blokādes, jēlnaftas cena sasniedza augstāko līmeni mēneša laikā,” ziņo “NBC News”.
Spriežot pēc šajā izdevumā rakstītā, risinās intensīva tirgošanās un diskusijas par to, vai ASV drīkst noteikt nodevas par Hormuza šauruma šķērsošanu un kādam jābūt šīs nodevas apmēram. Tramps ir teicis, ka Hormuza šauruma atlīdzība būs "20% apmērā no visām nosūtītajām kravām". Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir noraidījusi šo Trampa ideju. "Mēs vienmēr esam bijuši konsekventi savā nostājā attiecībā uz maksām - SJO stingri iebilst pret nodevu iekasēšanu par caurbraukšanu caur šaurumiem, ko izmanto starptautiskajai kuģošanai," paziņojumā sacīja SJO ģenerālsekretārs Arsenio Domingess.
Diskusijā ir pamanījies iejaukties Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči, kurš vietnē “X” rakstīja, ka 20% ir "pārāk daudz" un ka vispār jau Irāna ir tā, kas "MŪŽĪGI būs šauruma sargs”. ASV Valsts kases departaments ir brīdinājis, ka ikviens, kas maksā Irānai par caurbraukšanu caur Hormuza šaurumu, pakļautu sevi sankciju pārkāpumiem. Beigu galā Donalds Tramps ir paziņojis, ka atkārtoti ieviesīs “Irānas blokādi”. ASV Centrālā pavēlniecība ir paziņojusi, ka blokāde būs "pret kuģiem, kas tranzītā dodas uz Irānas ostām un piekrastes zonām vai no tām". "ASV armija turpina atbalstīt satiksmes plūsmu reģionālajos ūdeņos visiem kuģiem, kas nepārkāpj blokādi," teikts paziņojumā. Blokāde sākās otrdien, 14. jūlijā, plkst. 16.00 pēc ET laika. Paziņojumā teikts, ka ASV armija "īsteno blokādi kuģiem, kas tranzītā šķērso Irānas ostas un piekrastes zonas vai no tām".
“Reuters” raksta, ka Irāna un ASV atkal ir paziņojušas par konkurējošām Hormuza šauruma blokādēm, paralizējot jau tā trauslo pamiera vienošanos. “Tam vajadzētu satraukt naftas tirgotājus, kuri bija rēķinājušies ar ātru atgriešanos pie ierastās dzīves. Taču tirgi šķiet optimistiski - un tas varētu būt nepareizs aprēķins. Globālais naftas un gāzes tirgus 108 dienu ilgā konflikta laikā izrādījās ievērojami izturīgs, lielā mērā pateicoties plašajām globālajām rezervēm pirms kara sākuma 28. februārī. Taču enerģijas tirgu vairs neaizsargā pietiekamas ārkārtas rezerves,” norāda “Reuters”.
Vairāki ekonomikas eksperti pauž, ka ASV komerciālās jēlnaftas krājumi ir zemākajā līmenī kopš 2018. gada un stratēģiskās naftas rezerves ir vēsturiski zemākajā līmenī. Šī ierobežotā piegādes vide nozīmē, ka tirgus ir ļoti jutīgs pret jebkādiem fiziskiem traucējumiem Tuvajos Austrumos.
Tomēr ir analītiķi, kas prognozē strukturālus globālus naftas pārpalikumus 2026. gada beigās, jo palielināsies ražošana no valstīm, kas nav OPEC dalībvalstis (piemēram, ASV un AAE), kas nākamā gada laikā varētu samazināt cenas tuvāk 65-74 ASV dolāru diapazonam.
