Augusta sākumā parādījušies pirmie dati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas ietekmi uz maizes, piena, mājputnu gaļas un olu cenām, kurām vajag turpināt zemo cenu pārtikas groza ieviešanas iekustināto cenu samazināšanu.
PVN likmes samazinājums no 21% uz 12% maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām ir stājies spēkā no 1. jūlija uz vienu gadu. Viens mēnesis pēc nodokļa likmju izmaiņām ir minimālais laika sprīdis, pēc kura spriest, vai zemāki nodokļi pāriet zemākās cenās, vai lielākā peļņā ražotājiem un tirgotājiem, ja tie saglabā pierastās cenas un atdod valstij mazāku daļu no naudas masas, kādu dod šādas cenas. Tāpēc 4. augustā tika publiskoti rezultāti vairākiem pētījumiem par nodokļa likmju pazemināšanas ietekmi. Tāda steiga ir nepieciešama, jo jau tagad top valsts 2027. gada budžeta projekta uzmetums. Tajā jāierēķina ieņēmumi no PVN ikdienas precēm, kuru tirdzniecība uztur naudas ieplūšanu valsts budžetā. Jāpanāk vienošanās par to, vai nodokļu likmju samazināšana samazina, palielina vai varbūt nemaz neietekmē valsts ieņēmumus.
Reprezentatīvs pasākums 4. augustā notika Rīgas Piena kombinātā (RPK), kam tika gods pārstāvēt pārtikas preces ar vislielāko cenu samazinājumu jūlijā pret jūniju. Ticēsim speciālistu aprēķiniem, ka PVN likmes samazinājumam no 21% līdz 12% vajadzēja samazināt preču cenas vismaz par 7,4%, bet piena cenas samazinājums veikalos bijis caurmērā par 8,4%. Salīdzinājumam: mājputnu gaļai samazinājums bijis par 7,8%, maizei - par 7,7% un olām - par 7,5%. Tātad visos gadījumos veikalnieki cenu samazinājumu noapaļojuši par labu pircējiem.
RPK pasākumā pēc ranga un - galvenais - pēc ieguldījuma daudzkārt piedāvātās, apspriestās un noraidītās PVN likmju samazināšanas novešanai līdz likuma grozīšanai kaut attiecībā uz sortimentā un laikā ierobežotu pārtikas tirdzniecības segmentu bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Par jūlijā notikušo cenu izmaiņu uzskaites rezultātiem informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš. Tirgotājus pārstāvēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults, ražotājus - RPK izpilddirektors Artūrs Čirjevskis.
Ministra rezumējums par jūlijā notikušo veikalos un šo notikumu atspoguļojumu valsts iestāžu savāktajos datos tāds, ka "pēc mēneša mēs jau redzam acīmredzamus ieguvumus Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Visas iesaistītas puses ir izpildījušas savus uzdevumus, radot kopīgi šo rezultātu".
Ekonomikas ministrs informēja par to, ka tagad dosies pie finanšu ministra Māra Kučinska ar apliecinājumu, ka nodokļa likmju samazināšana nesamazina valsts ieņēmumus, jo palielina mazumtirdzniecības apgrozījumu, kura pieaugums vismaz kompensē likmju samazināšanas izraisīto valsts ieņēmumu samazinājumu. Grūtāk uzskaitāms, bet tomēr saprotams varētu būt valsts ieguvums ne no tirdzniecības, bet arī no pārtikas preču ražošanas pieauguma. V. Valaiņa piemērs bija tāds, ka nevajag samazināt nodokļu slogu olīveļļai, kuras noieta pieaugums Latvijā palielinātu ražotāju un ražotājvalstu ienākumus Grieķijā, Spānijā u.tml., bet vajag samazināt nodokļu slogu praktiski visai Latvijā ražotajai pārtikai uz mūžīgiem laikiem. Vajag rīkoties tā, kā jau rīkojušās lielākā daļa valstu Eiropas Savienībā, Eiropā un daudzviet pasaulē.
RPK notikušajam pasākumam publiskajā telpā pievienojās banka "Citadele", tajā pašā laikā publicējot socioloģiskas aptaujas rezultātus par to, vai cilvēki jūlijā pamanījuši pārtikas produktu cenu izmaiņas. Aritmētiskais rezultāts tāds, ka 70% iedzīvotāju nekādas cenu izmaiņas pārtikai nav pamanījuši. Cenu nelielu samazinājumu atzinuši 15% aptaujāto un būtisku samazinājumu - tikai 1% aptaujāto. 8% aptaujāto uzskatījuši, ka cenas pieaugušas, bet 7% atzinuši, ka cenām neseko.
Saturiskā interpretācija datiem varētu būt tāda, ka cenas tik tiešām slīdējušas uz leju un cilvēki pie tā jau pieraduši. Te vēlreiz vietā atgādināt par "Neatkarīgās" pārtikas groza izmaksu samazināšanos no 20,39 eiro 2025. gada Lieldienās līdz 17,31 eiro šā gada Lieldienās. Tāda, lūk, jaunā normalitāte pēc zemo cenu preču groza ieviešanas un pirms PVN likmes pazemināšanas. Tiklīdz tāda normalitāte apgūta, cilvēki būtu daudz intensīvāk sūdzējušies par cenu kāpumu, interpretējot cenu stāvēšanu uz vietas kā novirzi no vēlamās normas.
"Citadeles" skaidrojumā, ko personificēja bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, akcentēta cilvēku nespēja izsekot faktiskajām cenu izmaiņām un paturēt vērā faktorus, kuri virza cenas pretējos virzienos. Ja PVN samazinātā likme attiecas tikai uz noteiktām pārtikas produktu grupām, tā var neietekmēt kopējo naudas summu par pirkumu, ja ļauj pievienot pirkumu grozam vēl kādu preci (kārumu). Ja cilvēks regulāri un mērķtiecīgi nemeklē preces, kuru cenu pazeminājums izriet vai no zemo cenu groza ieviešanas, vai no regulārajām cenu atlaidēm noieta veicināšanai (akcijām), vai no PVN likmju pazemināšanas, tad viņa izdevumi pārtikai nesarūk, ko cilvēki interpretē kā cenu nesamazināšanos.
Tas, ka izdevumi par pārtiku nesamazinās, ir drīzāk labi nekā slikti, jo uztur pārtikas preču noietu un valsts ieņēmumus. Cerēsim, ka Finanšu ministrijai nenāks klajā ar prasību samazinātās PVN likmes atcelt, jo savādāk nav iespējams sabalansēt valsts budžetu.
Ar aicinājumu saglabāt pazeminātās PVN likmes 4. augusta diskusijām virtuāli pievienojās arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Viņas tēzes, ka "mainīt nepārtraukti būtu nepareizi" un ka "lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu ir šis samazinātais PVN pārtikai".
Viņas kā profesionāles skatiens uz cenu izmaiņām apliecinājis, ka pēc PVN likmju samazinājuma izvēlētajās preču grupās cenas patiešām samazinājušās. Tāpēc politiķiem pat gadā pēc Saeimas vēlēšanām būtu grūti izskaidroties ar sabiedrību par cenu pieaugumu pēc nākamā gada 1. jūlija, ja PVN pagaidu likmes netiks pārvērstas par pastāvīgajām likmēm. Attiecībā uz likmju samazinājuma paplašināšanu pārtikai viņas pozīcija tieši tāda pati kā V. Valainim.
Saeima par PVN likmju terminēto samazināšanu nobalsoja pagājušā gada 3. decembrī, tēmējot uz laika periodu, kad cilvēkos jāuztur labs noskaņojums, lai viņi Saeimas vēlēšanās vispār balsotu, bet nebalsotu par izlēcējiem, kuri startē ar lozungiem, cik viss Latvijā slikti. Tālākajā laika gaitā Saeimas 3. decembra balsojums tika traktēts kā spilvens, kam jāmīkstina cenu triecieni pēc ASV sāktā kara ap Persijas līci. Tagad šķiet, ka kara sekas vismaz līdz Saeimas vēlēšanām uz Latviju neatnāks. Ļoti gribētos, lai tā arī paliek, kā "Neatkarīgajai" apliecināja A. Čirjevskis, ka "pagaidām nozare strādā stabili un neredz riska faktorus piena produkcijas sadārdzināšanai".
