Dabasgāzes biržas cenas pieaugums pirmdien no 65,90 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) līdz 68,27 eiro/MWh nozīmē nevis cenas svārstīšanos, bet turpinājumu pieaugumam, kura laikā cena jau dubultojusies un kuram gals nav saskatāms.
Vāju mierinājumu dod tas, ka dabasgāzes cena 68,27 eiro/MWh Eiropas TTF ("Title Transfer Facility") biržā ir ne tikai divreiz vairāk attiecībā pret cenu pirms dažiem mēnešiem, bet arī gandrīz piecreiz mazāk par cenu pirms dažiem gadiem, kurus esam šā vai tā pārdzīvojuši. Dabasgāzes cenas pazemināšanās pēc 2022. gada rekorda citu cenu pieaugumu apturēja, taču nenodrošināja šo cenu pazemināšanos līdz līmenim pirms enerģētiskās krīzes. Cenu pieaugums tagad atsāksies ne no toreizējā, bet no tagadējā cenu līmeņa. Nav iespējams nepārnest uz visu preču un pakalpojumu cenām dabasgāzes cenu pieaugumu, jo tas ir straujš un izskatās pagaidām neapturams:
| Cena eiro/MWh | 68,27 procentos pret vecajām cenām | |
| šīs nedēļas sākumā | 65,90 | 103,6 |
| pirms nedēļas | 62,27 | 109,6 |
| pirms mēneša | 58,46 | 116,8 |
| pirms 6 mēnešiem | 31,96 | 213,6 |
| pirms gada | 33,97 | 203,1 |
Kā karš Ukrainā pārmetās uz karu ap Persijas līci
Visuzskatāmāko sakarību starp dabasgāzes biržas cenu un patēriņa cenu Latvijā sniedz ieskats Latvijas lielākā siltumapgādes uzņēmuma “Rīgas siltums" tarifu vēsturē. Tarifu maksimums 183,86 eiro/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa ir bijis spēkā no 2022. gada 28. novembra līdz 2023. gada 31. martam, kad līdz kurtuvēm bija jānonāk gāzei, kuras biržas cenas rekords 339,20 eiro/MWh fiksēts 2022. gada 22. augustā.
Tādu rekordu noteica ažiotāža jeb sacensības starp valstīm un dabasgāzi izmantojošiem uzņēmumiem par to, lai pēc Krievijas draudiem nepiegādāt Eiropai dabasgāzi valstīm un uzņēmumiem vispār būtu kurināmais pirms 2022./2023. gada apkures sezonas. Mazu brīdi pircēji pirka gāzi burtiski par jebkuru cenu. Tās pieaugumu jo īpaši uzkurināja politiķi, kam panākumi šādās sacensības deva iespēju izpatikt vēlētājiem uz šo pašu vēlētāju rēķina. Tomēr praktiski pat vienas dienas laikā pircējiem nācās atskurbt, ka šādā stilā viņi sagraus ekonomiku, nevis nodrošinās apkures sezonu. Cenas nogāzās līdz pircējiem komfortablam līmenim, kurā bija arī sava daļa kompensācijas par to, pircēji bija pārmaksājuši 2022. gada ažiotāžas mirklī. Tas ir pieņēmums, ka dabasgāzes cena pēc ažiotāžas nokrita mazliet zemākā līmenī par to, kādā cena būtu svārstījusies bez 2022. gada rudens trakumiem.
Gribējās ticēt, ka ar 2022./2023. gada apkures sezonu mēs esam samaksājuši par dabasgāzes cenu stabilitāti vēl daudzus gadus uz priekšu, bet tā tas turpinājās tikai līdz šā gada 27. februārim. Tātad līdz ASV un konkrēti ASV prezidents Donalds Tramps sāka karu ar Irānu. Šis karš ir izvērties par naftas un gāzes ieguves lauku un iekārtu izpostīšanu, eksporta ostu un kuģu ceļu bloķēšanu. Pāris dienu laikā biržas cena no 31,59 eiro/MWh uzlēca līdz 54,29 eiro/MWh un kopš tā laika svārstās ar caurmērā augšupejošu tendenci. Cena pazeminās pēc solījumiem par iespējamu pamieru starp ASV un Irānu un šaujas uz augšu tūlīt pēc tam kārtējo solījumu atsaukšanas.
Tagadējo dabasgāzes cenas pieauguma posmiņu var traktēt kā neticību, ka D. Tramps grib un var noformēt uzvaru karā ar Irānu līdz brīdim, kad šāda uzvara kaut tikai propagandas kara nozīmē kalpotu D. Trampa vadītajai Republikāņu partijai ASV divpalātu parlamenta vēlēšanās šā gada 3. novembrī. Uz tādu pavērsienu maz izredžu, kaut arī izslēgt to nevar. Diemžēl vēl jo mazākas ir garantijas, ka paziņojums par ASV un Irānas kara beigām tūlīt atgriezīs dabasgāzes cenas turpat, kur tās bija pirms kara sākuma.
Par dabasgāzes pietiekamību Latvijā lems daba
Nupat daba Latvijā demonstrēja savu spēku Latvijas vasarai neraksturīgas vētras un lietusgāžu veidā. Tas vēl viens atgādinājums par ziemu, kas iespējama gan netipiski silta, gan netipiski auksta. Tikai ziemā un vēl jo labāk nākamajā pavasarī kļūs skaidrs, cik daudz dabasgāzes un par kādu cenu bija vajadzējis noglabāt Inčukalna pazemes krātuvē, lai ziemu pārlaistu vislabākajā veidā no apkures sezonas organizēšanas viedokļa. Tātad, lai gāzes nepietrūktu, bet lai pavasarī nepaliktu pāri par absurdi augstām cenām pirkti gāzes krājumi, ar kādiem Latvija palika 2023. gadā. Kopš tā laika politiķi nav izstāstījuši skaidri un gaiši, vai dārgā gāze jau iemudžināta siltuma un elektrības tarifos vai joprojām ieslodzīta Inčukalna dzīlēs un gaida atbrīvošanu līdz laikam, kad inflācija būs padarījusi 300 eiro/MWh dabasgāzei par normu.
2022. gada pieredzes dēļ Eiropas Savienība ir noteikusi, lai tās dalībvalstis pirms apkures sezonas piepilda savas gāzes krātuves vismaz par 90% no glabāšanas iespējamā apjoma. Latvija izprasījusi sev tiesības aizpildīt Inčukalnu tikai par 35%, jo krātuve veidota ne tagadējai Latvijas, bet kādreizējai Padomju Savienībai atbilstošā dabasgāzes pārvietošanas un izmantošanas mērogā. Ja saliek kopā informāciju no lielākajiem tirdzniecības starpniekiem, kuri Latvijā uzkrāj un pārdod dabasgāzi, tad Inčukalnam būtu jābūt aizpildītam uz pusi un līdz apkures sezonas sākumam krājumiem būtu vēl jāpieaug.
Kopš padomju laikiem zināmā zīmola "Latvijas gāze" turētājs Aigars Kalvītis ir apliecinājis, ka “mēs jau esam mūsu klientiem gāzi ziemai iegādājuši”. Gāzes fiziskā nonākšana Latvijā neatkabina šo gāzi no cenu svārstībām pasaulē. A. Kalvītis paskaidroja, ka “cenas šobrīd katru dienu aug. Ir grūti pateikt, kā tas viss beigsies. Tie klienti, kas noslēdza līgumus laicīgi, tiem cenas ir nofiksētas. Bet tie, kam līgumi mainīsies ziemā, tiem acīmredzot nāksies maksāt to cenu, kas tajā brīdī būs".
Uz "Latvijas gāzes" mantojuma bāzes darbību Latvijā uzsākušā starptautiskā enerģētikas uzņēmuma "Elenger" izpilddirektors Latvijā Gints Brakovskis uzmundrināja ar to, ka kopš pavasara uz Baltiju (t.i., ne tikai Latvijai) atgādātas piecas gāzvedēju kuģu kravas un vēl trīs kravas būšot. Par gāzes cenām viņam sakāms tikai tik daudz, ka tās atkarīgas no kara starp ASV un Irānu.
Valstī lielākais siltumapgādes uzņēmums "Rīgas siltums" ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai siltumenerģijas tarifa izmaiņu projektu, kas paredz kaut minimālu tarifu kritumu. Diemžēl tas tikai kalambūrs, jo attiecas uz tarifa fiksēto daļu par siltumapgādes cauruļu un visa cita aprīkojuma uzturēšanas izmaksām. Par tarifa mainīgo - lielāko - daļu, kas ietver uzdevumus par energonesējiem, “Rīgas siltums” ar cenu uzraugiem paredzējis vienoties novembrī.
Tagad “Rīgas siltums” ir iepircis dabasgāzi vidēji par 46,34 eiro/MWh, bet katram šādam skaitlim būtu jāliek klāt skaidrojums, kādi nodokļi un produkta transportēšanas izdevumi cenā ietverti vai nav ietverti. Par to uzņēmums sīki un smalki izskaidrosies ar cenu regulatoru. Ja ziema nebūs pilnīgi nenormāla, tad jau iepirktajam dabasgāzes daudzumam vajadzētu nosegt 70% no paredzamā patēriņa. Lai aprēķinātu precīzo tarifu, vajag vēl vairāk gāzes un tāpat arī šķeldas, kā arī informācijas. Pagaidām “Rīgas siltuma” vērtējums tāds, ka tarifi varētu pieaugt par 20% attiecībā pret to, ko rīdzinieki maksāja pagājušajā apkures sezonā.
"Latvenergo" informē, ka ar sev nepieciešamo gāzes daudzumu esot apgādājies. “Latvenergo” no gāzes iegūst gan elektrību, gan siltumu, kura ražošanas izmaksas būšot par apmēram 10% augstākas nekā pērn. Joprojām paliek neatbildēts jautājums, cik daudz siltuma “Latvenergo” būs spiests izkūpināt gaisā, dzesējot elektrības ražošanas iekārtas, jo pēc Latvijas valsts likumiem ielaist šo siltumu dzesēšanai “Rīgas siltuma” caurulēs esot konkurences pārkāpums attiecībā pret privātajiem siltuma ražotājiem, kuriem nav siltuma par nullei tuvām izmaksām. Uzstāšanās pret šādu kārtību kalpoja Andrim Kulbergam par vienu no pakāpieniem ceļā uz Ministru prezidenta amatu. Līdz apkures sezonai un pat tās laikā vai nu tagadējā koalīcija, vai tās pēctece nākamajā Saeimā varēs kaut ko darīt, lai siltuma laišanu gaisā samazinātu. Visticamāk, ka nav iespējams pilnībā sabalansēt elektrības un siltuma ražošanu tā, lai siltuma pārpalikumi nerastos nemaz un nekad, taču Latvijai vēl ir iespējas izmantot dabasgāzi un pie reizes arī šķeldu jēdzīgāk nekā tagad, ja dabasgāzes cenas celšanās uz to spiedīs.
