Mazo veikaliņu īpašnieki vēstulē Saeimai un Labklājības ministrijai žēlojas gan par to, ka "nozare saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu" un tāpēc "esošie darbinieki regulāri strādā virs noteiktā darba laika apjoma", gan par to, ka "spēkā esošā prasība par virsstundu apmaksu 100% apmērā rada uzņēmumiem būtiskus papildu izdevumus", kas jāsamazina uz pusi.
Vēstule ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) rekvizītiem un tātad arī ar LTA valdes priekšsēdētāja Henrika Danuseviča parakstu tika 16. jūnijā nosūtīta Labklājības ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Saeimas komisija vēstuli publiskoja, pievienojot to vairāk nekā pussimtam pavadošo un paskaidrojošo dokumentu grozījumiem Darba likumā un devās vasaras atvaļinājumā. Vismaz līdz nākamajai Saeimas sesijai, bet ticamāk, ka līdz nākamās Saeimas sanākšanai visi interesenti var studēt darba devēju organizāciju prasības samazināt virsstundu un brīvdienu samaksas likmes attiecībā pret pamatlikmēm un dažādu arodbiedrību prasības saglabāt šo attiecību pašreizējā izskatā. Komisija ir nobalsojusi par labu uzņēmējiem, taču nav virzījusi sava balsojuma rezultātu izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimas plenārsēdē. Visu partiju deputāti pareizi spriež, ka līdz Saeimas pārvēlēšanai atlikušie mēneši nav īstais brīdis, kad pieņemt likumu par algu samazināšanu daudziem no tiem, kuriem būs tiesības piedalīties 15. Saeimas vēlēšanās.
LTA vēstulē izklāstīta esošā situācija, ka "pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu. Daudzos uzņēmumos nav iespējams nodrošināt nepieciešamo darbinieku skaitu, tādēļ esošie darbinieki regulāri strādā virs noteiktā darba laika apjoma. Šāda situācija rada nepieciešamību organizēt ievērojamu virsstundu darbu, lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un klientu apkalpošanu. Vienlaikus spēkā esošā prasība par virsstundu apmaksu 100% apmērā rada uzņēmumiem būtiskus papildu izdevumus." Deputāti tiek brīdināti par konsekvencēm, no kādām tiem būtu jābīstas: "Esošajos tirgus apstākļos, kad pieaug izmaksas, šie papildu izdevumi pasliktina uzņēmumu finansiālo situāciju un palielina risku darbības pārtraukšanai." Tātad vēl atlikušie veikalu darbinieki zaudēs darbu, bet viņu klienti - iespēju nopirkt pirmās nepieciešamības preces. Lai šīs briesmas novērstu, vajagot "noteikt virsstundu apmaksu 50% apmērā no darbinieka stundas likmes, saglabājot taisnīgu atlīdzību darbiniekiem un mazinot finansiālo slogu darba devējiem". Tad nu gan būšot darba vietas reģionos, samazināšoties riski veikalu slēgšanai un tikšot veicināta nozares ilgtspējīga attīstība - kā nu bez tās.
Veikalnieku prasības vēstulē mīkstinātas tā, ka viņi jau prasot tikai "izvērtēt iespēju rosināt izmaiņas" un "iniciēt diskusiju". Saeimas komisijā sakrāto dokumentu pakete apliecina, ka viņi aicina runāt vai sarakstīties par to pašu, par ko visapkārt runā un raksta jau gadiem. Vienošanās valdības līmenī tika noformēta ar Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta lēmumu iesniegt Saeimai darba likumu grozījumu projektu, kurā LTA piedāvājums jau bija iekļauts ar atrunu, ka virsstundu darba apmaksas samazināšana uz pusi jāparedz darba koplīgumos. Darba likumu grozīšanai Saeima atvēra pērnā gada 25. novembrī. Tagad šķiet, ka 14. Saeima šo grozīšanu atstās mantojumā 15. Saeimai.
LTA vēstule ļoti koncentrētā veidā - dažās rindiņās - izpauž to, kas jāuztver kā absurds no tirgus saimniecības postulātu viedokļa. Diez vai nu kāds apšaubīs, ka galvenais iemesls, kāpēc "pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu", ir veikala darbinieku zemais atalgojums, kas netiek līdzi šajos pašos veikalos tirgoto preču cenu kāpumam. Un tad parādās uzņēmēji ar solījumu novērst darbinieku trūkumu un veikalu izputēšanu tādā gadījumā, ja valsts viņiem atļaus tagadējās algas samazināt ne gluži uz pusi, jo darba pamatlaika apmaksas likmi samazināt uzņēmēji pagaidām neprasa, bet tomēr samazināt ļoti būtiski. Kā gan šāda domu gaita dzīvē realizējama bez dzimtbūšanas (ko modernākos veidos var nosaukt par valsts darba dienestu, par brīvprātīgo darbu kopienas uzturēšanai u.tml.) atjaunošanas?
Brīdinājums par to, ka reālā atalgojuma pazemināšana darbinieku iztrūkumu nevis samazinās, bet palielinās, tika noformēts tūlīt pēc tam, kad atalgojuma samazināšanu pieteica Evikas Siliņas valdība. Viens no pirmajiem dokumentiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas savāktajos Darba likuma grozīšanas materiālos ir Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrības 2025. gada 29. augusta vēstule ar norādījumu, ka viņiem virsstundu darba apmaksa dod būtisku kopējā atalgojuma daļu, kuras iztrūkums "mazinātu ārstniecības personu motivāciju, tādējādi apdraudot veselības aprūpes sistēmas stabilitāti un ilgtspēju”.
Ķirurgam Rīgā simti un tūkstoši eiro mēnesī vairāk vai mazāk tikpat svarīgi (jo vienam māja jāceļ, bet citam - esošai, nākamai un bijušai sievai vasaras ceļojumi jāapmaksā) kā daži desmiti vai pat daži eiro pārdevējai vai preču pievedējam laukos. Visiem šiem cilvēkiem virsstundu darba apmaksa var izrādīties absolūti nepieciešams nosacījums, bez kura viņi nestrādās vispār vai strādās tikai un vienīgi darba laika minimumu, lai savu iztikas minimumu savāktu, piepelnoties vēl citās vietās. Ja darbinieki klīst pa dažādām darba vietām (šī vārda plašākā nozīmē, ietverot saimniekošanu mājās, ubagošanu uz ielas vai sociālās palīdzības iestādēs), tad vienādi grūti nodrošināt to, lai veikals vai slimnīca tiktu atvērta notiktā brīdī un šo iestāžu klienti nepamanītu, ka veikalu plauktos nav preču, bet slimnīcā - personāla.
LTA vēstules izraisītie jautājumi izrādījās tik mulsinoši, ka dokumentu parakstījušais H. Danusevičs nesāka uz tiem atbildēt. Viņa skaidrojums tāds, ka asociācija ļāvusi izmantot savu zīmolu vienam no asociācijas biedriem, kas pārstāv pamatā mazus veikaliņus laukos. LTA tikai gribējusi pievērst valsts iestāžu uzmanību tam, cik šiem veikaliņiem grūti un jo dienas, jo grūtāk pastāvēt. Valdībai tik un tā nāksies atrast veidu, kā palīdzēt uzņēmējiem, kuri nodrošina vismaz kaut kādu preču pieejamību ārpus lielākajām apdzīvotajām vietām.
Pamatot to, kā darbinieku skaita deficītu var risināt ar algu samazināšanu šiem darbiniekiem, uzņēmās vēstules idejas autors. Viņš ir ne asociācijas, bet Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. Latvijas Tirgotāju savienības preču zīme ir LaTS. Tā ir visā Latvijā redzēta izkārtne, aiz kuras vairāk nekā 400 veikalus darbina 270 patstāvīgi uzņēmumi. Viņi sametušies kopīgai saimniekošanai tajos virzienos, kur darboties kopā izdevīgāk nekā atsevišķi.
R. Okmanis apliecināja principā to pašu, ko iepriekš ārsti, ka virsstundu darbs ir ļoti svarīgs ieņēmumu avots veikalu darbiniekiem: "Cilvēki raujas uz darbu," tieši par virsstundu darbu teica R. Okmanis. Tomēr veikalnieki spiesti riskēt, ka bez šāda darba un atalgojuma viņi vispār nesavāks darbiniekus. Veikalnieki riskē tādēļ, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus, ar kuriem varētu manevrēt arī darba algu palielināšanas virzienā. Veikalu saimnieki tad varētu vai nu pieņemt lielāku skaitu darbinieku, vai palielināt darba pamatlaika likmes. Šobrīd veikalniekiem manevru līdzekļu nav, jo visa nauda, kas neieiet preču apritē, jānovirza virsstundu apmaksai. Veikalnieki iet pa riņķi, kurā naudas trūkums ir cēlonis darbinieku trūkumam, darbinieku trūkums - virsstundām un virsstundu apmaksa - naudas trūkumam.
Iegrūduši veikalniekus šajā aplī mediķi, kuriem darba nespējas lapu izrakstīšana ir pats ērtākais un viņu pacientu gribētākais medicīniskās palīdzības veids. Virsstundas prasot pamatā saslimušo darbinieku aizvietošana. Ja veikalniekiem būtu nauda, tad viņi varbūt varētu dabūt darbiniekus, kas tik daudz neslimo ne pa īstam, ne fiktīvi.
Ticamāk gan, ka īstais iemesls veikalu izputēšanai laukos ir kārtējais skolu u.c. budžeta iestāžu likvidēšanas vilnis. Līdz ar budžeta naudu veikaliņiem pazūd arī pēdējie maksātspējīgie pircēji, kuri vai nu kļūst maksātnespējīgi, vai pārceļas uz citiem apvidiem. Atalgojuma samazināšana veikalu darbiniekiem tagadējā situācijā izskatās ne pēc glābiņa, bet pēc signāla, ka bodītes nu beidzot tomēr ir jāslēdz ciet.
